Luna-17
| Luna-17 | |||||
 Luna-17 ar Lunohod-1 | |||||
| KA veids | Mēness zonde | ||||
| Operators |  PSRS | ||||
| Bāzes platforma | E-8 | ||||
| Sērijas Nr. | 203 | ||||
| Starts | 10.11.1970. 14:40:01 UTC | ||||
| Starta vieta | Baikonuras kosmodroms PSRS | ||||
| Nesējraķete | Proton-K / Blok D | ||||
| Palaists kopā ar | Lunohod-1 | ||||
| NSSDC ID | 1970-095A | ||||
| SCN | 04691 | ||||
| Masa | 5600 kg | ||||
| Programma Luna | |||||
| |||||
Luna-17 (krievu: Луна-17) jeb E-8 № 203 bija PSRS Luna programmas kosmiskais aparāts. Tas kosmosā tika palaists 1970. gada 10. novembrī, un 17. novembrī uz Mēness virsmas nogādāja automātisko mēness mobili Lunohod-1.
Šis bija otrais Lunohod palaišanas mēģinājums. Pirms tam 1969. gada 19. februārī nesējraķetes avārijā tika zaudēts aparāts E-8 № 201 ar mēness mobili.
Luna-17 tika palaista 1970. gada 10. novembrī 14:40:01 UTC ar nesējraķeti Proton-K / Blok D no Baikonuras kosmodroma. Luna-17 ar Lunohod-1 tika ievadīta trajektorijā uz Mēnesi. 12. un 14. novembrī tika veikti trajektorijas korekcijas manevri. 15. novembrī kosmiskais aparāts iegāja Mēness orbītā. Selenocentriskās orbītas parametri bija: orbītas slīpums pret mēness ekvatora plakni — 141°; apriņķojuma periods — 116 minūtes; augstums virs Mēness virsmas (periselēnijā un aposelēnijā) — 85 kilometri. Pēc tam orbīta tika izmainīta uz eliptisku ar periselēniju 19 km, kas bija piemērota nolaišanās sākšanai.[1]
1970. gada 17. novembrī 03:41 UTC tika ieslēgts bremzēšanas dzinējs. 03:46:50 UTC Luna-17 nosēdās uz Mēness virsmas Lietus jūras rajonā ar koordinātēm 38 grādi 17 minūtes ziemeļu platuma un 35 grādi rietumu garuma. Uz Mēness virsmas tika nogādāts pašgājējs aparāts Lunohod-1. Divarpus stundas pēc nolaišanās 06:28 UTC mēness mobilis nobrauca pa trapu no nolaišanās platformas un sāka pētījumu un eksperimentu programmas izpildi. Lunohod-1 veica 10,54 km ceļu un darbojās līdz 1971. gada 15. septembrim.
2010. gada martā NASA zonde Lunar Reconnaissance Orbiter nofotografēja Luna-17 nolaišanās vietu. Attēlos bija redzams nolaižamais aparāts un mobiļa sliedes.[2] 2010. gada aprīlī Apache Point Observatory Lunar Laser-ranging Operation komanda paziņoja, ka ar šo fotogrāfiju palīdzību viņi ir atraduši sen pazaudēto Lunohod-1 un saņēmuši atstaroto signālu no lāzera atstarotāja.
-
E-8 Unificētā koriģējošā nolaišanās pakāpe -
2010. gadā LRO uzņemtajā attēlā redzams Luna-17 un Lunohod-1 nobrauktais celš
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Луна-17 epizodsspace.airbase.ru
- ↑ Soviet Union Lunar Rovers NASA, 2010-03-18
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Автоматическая станция «Луна-17» НПО Лавочкина (krieviski)
- The Mission of Luna 17 Arhivēts 2011. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- Luna Ye-8 (Luna 17, 21 / Lunokhod 1, 2) Gunter Dirk Krebs (angliski)
- Сделано в СССР: уникальный документ раскрывает детали проектов «Луна-17» и «Лунохода-1» 3dnews.ru, 2019-04-12 (krieviski)