Frīdrihs Šillers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Frīdrihs Šillers
Friedrich Schiller
Frīdrihs Šillers (Ludovikas Zimanovicas gleznots portrets)
Frīdrihs Šillers (Ludovikas Zimanovicas gleznots portrets)
Personīgā informācija
Dzimis 1759. gada 10. novembrī
Marbaha pie Nekaras, Virtemberga
(tagad Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1805. gada 9. maijā (45 gadi)
Veimāra, Saksijas—Veimāras hercogiste
(tagad Tīringene, Karogs: Vācija Vācija)
Tautība Vācietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks, dramaturgs, filozofs
Valoda vācu valoda
Literatūras virzieni Veimāras klasicisms
Slavenākie darbi Laupītāji, Vilhelms Tells.

Frīdrihs Šillers (Johann Christoph Friedrich von Schiller, dzimis 1759. gada 10. novembrī Marbahā pie Nekaras, miris 1805. gada 9. maijā Veimārā) bija vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks. Šillers līdzās Gētem, Vīlandam un Herderam bija viens no nozīmīgākajiem Veimāras klasicisma pārstāvjiem. Šillers joprojām ir viens no populārākajiem autoriem Vācijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Marbahā pie Nekāras Virtembergas armijas ārsta sešu bērnu ģimenē kā vienīgais dēls. Bērnību viņš aizvadīja nosacīti trūcīgos apstākļos, mācījās ciema skolā, vēlāk latīņu valodas skolā (die Lateinschule). Pēc Virtembergas hercoga pavēles Šillers 1773. gadā iestājās Štutgartes karaskolā, kur studēja jurisprudenci, tad 1775. gadā pievērsās medicīnai.

Studiju laikā Štutgartē Šillers iepazinās ar Ruso, Gētes, Voltēra, Plutarha, Šekspīra darbiem, daudz pārspriedis klasicisma idejas ar studiju biedriem. 1780. gadā Šillers pabeidza militāro akadēmiju, kļuva par pulka ārstu Štutgartē un 1781. gadā pabeidza rakstīt savu pirmo lugu "Laupītāji" (Die Räuber). Lugā nākamajā gadā piedzīvoja ļoti veiksmīgu uzvedumu Manheimas teātrī, taču tās saturs un ietekme uz publiku nebija pieņemams varas iestādēm, Šillers uz četrdesmit dienām tika ieslodzīts cietumā, un hercogs novēlēja viņam turpmāk rakstīt vairs tikai "komēdijas un tamlīdzīgas grabažas". Naktī no 22. uz 23. septembri Šillers kopā ar draugu Andreasu Štreiheru aizbēga no Štutgartes.

Šillers uzturējās dažādās pilsētās, galvenokārt Lepicigā un Jēnā, kur 1789. gadā viņš ieguva filozofijas profesora vietu (lai gan pasniedza vēsturi). 1787. gadā viņš, viesojoties Veimārā, iepazinās ar Vīlandu un Herderu, 1788. gadā ar Gēti. Šajā laikā Šillers veiksmīgi turpināja literāro darbību (lugas "Fiesko sazvērestība Dženovā", "Dons Karloss" u.c.) un kļuva par plaši pazīstamu autoru.

1790. gadā Šillers apprecējās ar Šarloti fon Lengefeldu, viņiem bija četri bērni. 1799. gadā ģimene apmetās uz dzīvi Veimārā, kur 1802. gadā Šillers tika iecelts dižciltīgo kārtā. 1804. gadā saasinājās viņa veselības problēmas.

Miris Veimārā 1805. gada 9. maijā.

Nozīmīgākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Laupītāji" (Die Räuber, 1781)
  • "Kabala un mīlestība" (Kabale und Liebe, 1783)
  • "Fiesko sazvērestība Dženovā" (Die Verschwörung des Fiesco zu Genua, 1784)
  • "Dons Karloss" (Don Carlos, 1787/88)
  • Vallenšteina triloģija (Wallenstein-Trilogie, 1799)
  • "Marija Stjuarte" (Maria Stuart, 1800)
  • "Orleānas jaunava" (Die Jungfrau von Orléans, 1801)
  • "Mesīnas līgava" (Die Braut von Messina, 1803)
  • "Vilhelms Tells" (Wilhelm Tell, 1803/04)