Drukas spiede

Drukas spiede

Drukas spiede jeb iespiedmašīna ir mašīnspiede (prese), kuru izmanto, lai masveidā pavairotu tekstu vai attēlus uz papīra vai citiem drukājamajiem materiāliem. Tās pamatprincips ir iespiešana, kur speciāli sagatavotas iespiedplates, piemēram, klišejas vai burtstabiņi, uzklāj krāsu vai tinti uz iespiedmateriāliem, radot attēlus vai tekstu. Drukas spiedi 15. gadsimtā izgudroja Johans Gūtenbergs, un tā palīdzēja padarīt grāmatas un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem. Tādējādi tā veicināja zināšanu izplatīšanos un pavēra ceļu iegūt izglītību vēl vairāk cilvēkiem, nekā līdz tam.

Drukas spiedes izgudrojums tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem cilvēces vēsturē. Tā radikāli mainīja informācijas izplatīšanas veidu, ļaujot pirmo reizi standartizēt tekstus, reproducēt zinātniskus traktātus un izplatīt idejas lielā mērogā. Gūtenberga izgudrojums balstījās uz sarežģītu mehānismu, kas apvienoja metāla burtu liešanu, tinti uz eļļas bāzes un skrūvspiedes mehāniku, pielāgotu no vīna spiedes konstrukcijas.

Laika gaitā drukas tehnoloģija ir attīstījusies, pārejot no augstspiedes uz ofseta, fleksogrāfijas un digitālajām drukas metodēm, kas balstītas uz elektrofotogrāfiju un tintes strūklu. Mūsdienu iespiedmašīnas spēj reproducēt miljardiem rakstu mēnesī ar mikroskopisku precizitāti un krāsu uzticamību, kas nepieciešama gan zinātniskiem, gan mākslinieciskiem izdevumiem. Drukas tehnoloģijas attīstība ir bijusi būtiska arī citu nozaru – piemēram, iepakojuma, elektronikas un bioinženierijas – progresā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Drukas spiede.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)