Dvietes apmetne

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dvietes apmetne
Dvietes apmetne (Latvija)
Dvietes apmetne
Dvietes apmetne
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Dvietes pagasts, Ilūkstes novads, Latvija
Koordinātas 56°3′25″N 26°15′38″E / 56.05694°N 26.26056°E / 56.05694; 26.26056Koordinātas: 56°3′25″N 26°15′38″E / 56.05694°N 26.26056°E / 56.05694; 26.26056
Veids Apmetne
Aizsardzības numurs 664
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Dvietes apmetne bija akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta iedzīvotāju apdzīvota vieta Daugavas kreisajā krastā tagadējā Ilūkstes novada (Dvietes pagasts) teritorijā.

Dvietes senleja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dvietes apmetne atrodas Dvietes upes senlejā, kur ir atklātas aptuveni 15 senas apmetnes, kas tika apdzīvotas no akmens laikmeta līdz pat viduslaikiem. Dvietes, Munču, Dzenīšu, Berezovkas, Grīvas, Slobodas, Putnu salas un Vecaines apmetnē ir atrastas senlietas, kas attiecas uz akmens laikmetu.

Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie izrakumi 1937.-1938. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie atradumi Dvietes senlejā sākti 1937. gadā, kad Valsts Vēsturiskā muzeja Jelgavas nodaļas vadītājs Eduards Šturms Dvietes labajā krastā pie iztekas no Dvietes ezera atklāja divas akmens laikmeta zvejnieku-mednieku apmetnes. Lielākā senlietu daļa (krama, raga, kaula rīki) attiecas uz mezolītu un neolītu, bet tika atrastas arī Auklas keramikas kultūrai raksturīgas bronzas laikmeta senlietas (akmens cirvji, švīkātās keramikas lauskas u. c. priekšmeti) un dzelzs laikmeta keramika. Ievērības cienīga ir šeit atrastā vēlā paleolīta harpūna, kas, iespējams, darināta no ziemeļbrieža raga. Dvietes Munču apmetne tika atklāta Dvietes kreisajā krastā pie ietekas Daugavā blakus Dvietes pagasta Munčiem. 1938. gadā šeit tika veikti izrakumi, kuros atrasta neolīta, bronzas laikmeta un dzelzs laikmeta keramika.

Izrakumi 1960.-2002. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dvietes senlejas izpēte tika turpināta 1960. gados, kad Dvietes krastos tika atklātas vēl dažas iespējamās akmens laikmeta apmetņu vietas (Dzenīšu un Berezovkas apmetnes). 1981. un 1984. gadā arheoloģiskie izrakumi veikti Ilzes Lozes vadībā. Putnu salas apmetne tika atklāta 1990. gados Dvietes senlejas labajā krastā, Bebrenes pagasta Putnu salā, kur atrastas dzelzs laikmetam un viduslaikiem raksturīgu māla trauku lauskas, krama kasīkļi, no māla izgatavotas tīklu gremdes, slānekļa galodas, dzirnakmeņi un dzelzs laikmetam raksturīga bronzas vainaga fragments. Iespējams, ka Putnu salas apmetne ir bijusi apdzīvota arī agrāk. To pierāda īpatnējas formas krama nazis, kas atrasts Putnu salā un attiecas uz vēlo mezolītu, kā arī šeit atrastās švīkātās keramikas lauskas, kas attiecas uz bronzas laikmeta beigām vai agro dzelzs laikmetu. 2000. gadā vidējā neolīta trauku lauskas un krama rīki tika atrasti Skuķu ezera rietumu krastā, ko vecākās paaudzes vietējie iedzīvotāji sauc par Vecaini. Latvijas Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļa 2002. gada pavasarī Egitas Ziediņas vadībā Dvietes senlejā pie Skuķu ezera atklāja divas jaunas neolīta apmetnes ar neizpostītu kultūrslāni.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dāvis Gruberts. «Nozīmīgi arheoloģiskie atklājumi Dvietes senlejā». Latgales Laiks (latviski), 2002. gada 17. maijs. Skatīts: 2015. gada 2. martā.