Dzīvsudraba (II) cianīds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dzīvsudraba (II) cianīds
Mercury(II)-cyanide-3D-vdW.png
Dzīvsudraba (II) cianīda molekulas modelis
Mercury(II)-cyanide-xtal-3D-SF.png
Dzīvsudraba (II) cianīda kristālrežģis
Mercuric cyanide.png
Dzīvsudraba (II) cianīda struktūrformula
Citi nosaukumi dzīvsudraba cianīds, diciāndzīvsudrabs
CAS numurs 592-04-1
Ķīmiskā formula Hg(CN)2
Molmasa 252,63 g/mol
Blīvums 3996 kg/m3
Kušanas temperatūra 320 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī 9,3 g/100 ml (14 °C)
53,9 g/100 ml (100 °C)

Dzīvsudraba (II) cianīds ir dzīvsudraba un zilskābes sāls. Hg(CN)2 ir bezkrāsaina ļoti indīga viela bez smaržas, bet ar ļoti pretīgu garšu.[1] Kristalizējas kā tetraedra formas kristāli. Gaisā pamazām sadalās un kļūst tumšs, tādēļ jāglabā stikla pudelē ar pieslīpētu aizbāzni. Lai arī dzīvsudraba (II) cianīds tiek uzskatīts par sāli, tā molekulā starp dzīvsudraba un oglekļa atomiem ir kovalentā saite un, šķīstot ūdenī, disociācija nenotiek. Dzīvsudraba (II) cianīda molekulai ir gandrīz lineāra forma.

Teorētiski iespējams arī dzīvsudraba (I) cianīds Hg2(CN)2, taču tas jau iegūšanas brīdī sadalās par brīvu dzīvsudrabu un dzīvsudraba (II) cianīdu.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvsudraba (II) cianīds rodas, reaģējot zilskābei ar dzīvsudraba (II) oksīdu:

HgO + 2HCN → Hg(CN)2 + H2O

To var iegūt arī, reaģējot dzīvsudraba (I) vai dzīvsudraba (II) sāļiem ar zilskābi vai cianīdu šķīdumiem:

HgCl2 + 2KCN → Hg(CN)2 + 2KCl
Hg2Cl2 + 2KCN → Hg(CN)2 + Hg + 2KCl

Hg(CN)2 veidojas dzīvsudraba (II) sulfāta reakcijā ar kālija heksacianoferātu (II):

K4Fe(CN)6 + 3HgSO4 → 3Hg(CN)2 + 2K2SO4 + FeSO4

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cianīdu šķīdumos Hg(CN)2 veido komplekso tetracianomerkurāta (II) jonu:

Hg(CN)2 + 2CN → [Hg(CN)4]2

Reaģē ar kālija jodīdu, veidojot kālija tetrajodomerkurātu (II):

Hg(CN)2 + 4KI → K2[HgI4] + 2KCN

Karsējot virs 320 °C, sadalās un rodas diciāns un metālisks dzīvsudrabs:

Hg(CN)2 → Hg + (CN)2

Diciāns rodas arī, karsējot dzīvsudraba (II) cianīdu kopā ar dzīvsudraba (II) hlorīdu:

Hg(CN)2 + HgCl2 → Hg2Cl2 + (CN)2

Reaģējot ar jodu, rodas jodciāns:

Hg(CN)2 + I2 → Hg + 2ICN

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk dzīvsudraba cianīda šķīdumu lietoja par dezinficējošu līdzekli, kā arī (pirms antibiotiku izgudrošanas) sifilisa ārstēšanai. Izmanto homeopātijā ar latīņu nosaukumu Hydrargyrum bicyanatum.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. Москва : Издательство иностранной литературы, 1966, 504. lpp. (krieviski)