Dzīvsudraba(II) cianīds
| Dzīvsudraba(II) cianīds | |
|---|---|
-cyanide-3D-vdW.png) Dzīvsudraba(II) cianīda molekulas modelis -cyanide-xtal-3D-SF.png) Dzīvsudraba(II) cianīda kristālrežģis  Dzīvsudraba(II) cianīda struktūrformula | |
| Citi nosaukumi | dzīvsudraba cianīds, diciāndzīvsudrabs |
| CAS numurs | 592-04-1 |
| Ķīmiskā formula | Hg(CN)2 |
| Molmasa | 252,63 g/mol |
| Blīvums | 3996 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 320 °C (sadalās) |
| Šķīdība ūdenī |
9,3 g/100 ml (14 °C) 53,9 g/100 ml (100 °C) |
Dzīvsudraba(II) cianīds ir dzīvsudraba un zilskābes sāls. Hg(CN)2 ir bezkrāsaina ļoti indīga viela bez smaržas, bet ar ļoti pretīgu garšu.[1] Kristalizējas kā tetraedra formas kristāli. Gaisā pamazām sadalās un kļūst tumšs, tādēļ jāglabā stikla pudelē ar pieslīpētu aizbāzni. Lai arī dzīvsudraba(II) cianīds tiek uzskatīts par sāli, tā molekulā starp dzīvsudraba un oglekļa atomiem ir kovalentā saite un, šķīstot ūdenī, disociācija nenotiek. Dzīvsudraba(II) cianīda molekulai ir gandrīz lineāra forma.
Teorētiski iespējams arī dzīvsudraba(I) cianīds Hg2(CN)2, taču tas jau iegūšanas brīdī sadalās par brīvu dzīvsudrabu un dzīvsudraba(II) cianīdu.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzīvsudraba(II) cianīds rodas, reaģējot zilskābei ar dzīvsudraba(II) oksīdu:
- HgO + 2HCN → Hg(CN)2 + H2O
To var iegūt arī, reaģējot dzīvsudraba(I) vai dzīvsudraba(II) sāļiem ar zilskābi vai cianīdu šķīdumiem:
Hg(CN)2 veidojas dzīvsudraba(II) sulfāta reakcijā ar kālija heksacianoferātu(II):
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Dzīvsudraba(II) cianīds ir stipri indīga viela ar neirotoksisku iedarbību. Rada smagus centrālās nervu sistēmas bojājumus. Saindēšanās aina līdzīga, kā saindējoties ar metālisko dzīvsudrabu. Šī viela ir nāvējoša, kā ieelpojot vai uzņemot to caur muti, tā arī, uzsūcoties caur ādu. |
Cianīdu šķīdumos Hg(CN)2 veido komplekso tetracianomerkurāta(II) jonu:
- Hg(CN)2 + 2CN− → [Hg(CN)4]2−
Reaģē ar kālija jodīdu, veidojot kālija tetrajodomerkurātu(II):
- Hg(CN)2 + 4KI → K2[HgI4] + 2KCN
Karsējot virs 320 °C, sadalās un rodas diciāns un metālisks dzīvsudrabs:
- Hg(CN)2 → Hg + (CN)2
Diciāns rodas arī, karsējot dzīvsudraba(II) cianīdu kopā ar dzīvsudraba(II) hlorīdu:
- Hg(CN)2 + HgCl2 → Hg2Cl2 + (CN)2
Reaģējot ar jodu, rodas jodciāns:
- Hg(CN)2 + I2 → Hg + 2ICN
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrāk dzīvsudraba cianīda šķīdumu lietoja par dezinficējošu līdzekli, kā arī (pirms antibiotiku izgudrošanas) sifilisa ārstēšanai. Izmanto homeopātijā ar latīņu nosaukumu Hydrargyrum bicyanatum.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: dzīvsudraba cianīds |
- ↑ Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. Москва : Издательство иностранной литературы, 1966, 504. lpp. (krieviski)