Dzeguzes
| Dzeguzes Cuculus (Linnaeus, 1758) |
|
|---|---|
Dzeguze (Cuculus canorus)
|
|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzegužveidīgie (Cuculiformes) |
| Dzimta | Dzegužu dzimta (Cuculidae) |
| Apakšdzimta | Dzegužu apakšdzimta (Cuculinae) |
| Ģints | Dzeguzes (Cuculus) |
 Dzeguzes Vikikrātuvē |
|
Dzeguzes (Cuculus) ir dzegužu dzimtas (Cuculidae) ģints, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas Vecās pasaules sugas. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijas dienvidu un dienvidaustrumu tropu mežos. Latvijā mājo tikai viena šīs ģints suga – dzeguze (Cuculus canorus).[1]
Vanagdzegužu grupu reizēm mēdz izdalīt atsevišķā vanagdzegužu ģintī (Hierococcyx), bet gaišā dzeguze, iespējams, pieder austrumu krūmu dzegužu (Cacomantis) ģintij.[2]
Satura rādītājs
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Dzegužu ģints sugām ir raksturīgi slaidi ķermeņi, garas astes, īsas, spēcīgas kājas un gari, slaidi spārni. Mazākās ģintī ir mazā dzeguze (Cuculus poliocephalus) un Madagaskaras dzeguze (Cuculus rochii),[3] abas sugas ir apmēram 25 cm garas.[4] Lielākā ģintī ir lielā vanagdzeguze (Cuculus sparverioides), kuras ķermeņa garums sasniedz 40 cm.[5] Lielākā daļa sugu ir pelēkas vai brūnganpelēkas ar gaišāk pelēku pavēderi, uz kuras ir tumšākas šķērsjoslas. Dažas sugas savstarpēji ir tik līdzīgas, ka tās dabā ir grūti vienu no otras atšķirt.[6] Tās ārēji atgādina vanagus gan ar savu apspalvojumu un ķermeņa formām, gan lidojuma raksturu.[7]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākā daļa dzegužu mājo mežos, bet daļa sugu dod priekšroku atklātai ainavai. Dažas dzegužu sugas ir migrējošas. Visas sugas ir vokālas, ar skaļu balsi. Tās barojas ar lieliem kukaiņiem un to kāpuriem, spalvainos tauriņu kāpurus ieskaitot, kurus citi putni nemedī. Dažas sugas daļēji barojas arī ar augļiem un ogām.
Visas dzegužu ģints sugas ir ligzdošanas parazīti - tie olas dēj dažādu sugu dziedātājputnu ligzdās. Pamatā katrai dzegužu sugai atbilst noteikta dziedātājputna suga. Dzeguzes olas krāsa ir tāda pati kā atbilstošo audžuvecāku olu krāsa. Vispazīstamākā dzegužu ģints suga ir parastā dzeguze. Dzeguze parasti no audžuvecāku ligzdas izmet vienu no tur esošajām olām un iedēj vienu savu olu. Dzeguzēns parasti izšķiļas ātrāk par audžuvecāku putnēniem, tas aug ātrāk, ļoti bieži dzeguzēns pārējās olas izmet no ligzdas.[8]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzegužu ģints (Cuculus)
- Austrumu dzeguze (Cuculus optatus)
- Āfrikas dzeguze (Cuculus gularis)
- Dzeguze (Cuculus canorus)
- Filipīnu vanagdzeguze (Cuculus pectoralis)
- Gaišā dzeguze (Cuculus pallidus)
- Indijas dzeguze (Cuculus micropterus)
- Kurlā dzeguze (Cuculus saturatus)
- Lielā vanagdzeguze (Cuculus sparverioides)
- Madagaskaras dzeguze (Cuculus rochii)
- Mazā dzeguze (Cuculus poliocephalus)
- Melnā dzeguze (Cuculus clamosus)
- Platspārnu vanagdzeguze (Cuculus fugax)
- Sarkankrūšu dzeguze (Cuculus solitarius)
- Sulavesi dzeguze (Cuculus crassirostris)
- Ūsainā vanagdzeguze (Cuculus vagans)
- Vanagdzeguze (Cuculus varius)
- Zundu dzeguze (Cuculus lepidus)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas daba: Dzegužveidīgie
- ↑ Payne, RB (2005). The Cuckoos. Oxford University Press. p. 422
- ↑ The evolution of egg size in the brood parasitic cuckoos
- ↑ Lesser Cuckoo
- ↑ Large Hawk-Cuckoo
- ↑ Category:Cuculus
- ↑ Category:Hierococcyx
- ↑ Genus Cuculus
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeguzes |
