Dzeguzes
- Šis raksts ir par putniem. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Dzegūzes.
| Dzeguzes Cuculus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Dzeguze (Cuculus canorus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzegužveidīgie (Cuculiformes) |
| Dzimta | Dzegužu dzimta (Cuculidae) |
| Apakšdzimta | Dzegužu apakšdzimta (Cuculinae) |
| Ģints | Dzeguzes (Cuculus) |
 Dzeguzes Vikikrātuvē | |
Dzeguzes (Cuculus) ir dzegužu dzimtas (Cuculidae) ģints, kas apvieno 11 mūsdienās dzīvojošas Vecās pasaules sugas.[1] Saskaņā ar jaunāko sistemātiku visas vanagdzegužu sugas izdalītas jaunā ģintī — vanagdzeguzes (Hierococcyx).[1]
Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijas dienvidu un dienvidaustrumu tropu mežos. Latvijā mājo tikai viena šīs ģints suga – dzeguze (Cuculus canorus).[2]
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzegužu ģints sugām ir raksturīgi slaidi ķermeņi, garas astes, īsas, spēcīgas kājas un gari, slaidi spārni. Mazākās ģintī ir mazā dzeguze (Cuculus poliocephalus) un Madagaskaras mazā dzeguze (Cuculus rochii),[3] abas sugas ir apmēram 25 cm garas.[4] Lielākās ģintī ir dzeguze un Sulavesi dzeguze (Cuculus crassirostris), kuru ķermeņa garums ir apmēram 32—36 cm.[5][6] Lielākā daļa sugu ir pelēkas vai brūnganpelēkas ar gaišāk pelēku pavēderi, uz kuras ir tumšākas šķērsjoslas. Dažas sugas savstarpēji ir tik līdzīgas, ka tās dabā ir grūti vienu no otras atšķirt.[7] Tās ārēji atgādina vanagus gan ar savu apspalvojumu un ķermeņa formām, gan lidojuma raksturu.[8]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākā daļa dzegužu mājo mežos, bet daļa sugu dod priekšroku atklātai ainavai. Dažas dzegužu sugas ir migrējošas. Visas sugas ir vokālas, ar skaļu balsi. Tās barojas ar lieliem kukaiņiem un to kāpuriem, spalvainos tauriņu kāpurus ieskaitot, kurus citi putni nemedī. Dažas sugas daļēji barojas arī ar augļiem un ogām.
Visas dzegužu ģints sugas ir ligzdošanas parazīti — tie olas dēj dažādu sugu dziedātājputnu ligzdās. Pamatā katrai dzegužu sugai atbilst noteikta dziedātājputna suga. Dzeguzes olas krāsa ir tāda pati kā atbilstošo audžuvecāku olu krāsa. Vispazīstamākā dzegužu ģints suga ir parastā dzeguze. Dzeguze parasti no audžuvecāku ligzdas izmet vienu no tur esošajām olām un iedēj vienu savu olu. Dzeguzēns parasti izšķiļas ātrāk par audžuvecāku putnēniem, tas aug ātrāk, ļoti bieži dzeguzēns pārējās olas izmet no ligzdas.[9]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzegužu ģints (Cuculus)[1]
- Austrumu dzeguze (Cuculus optatus)
- Āfrikas dzeguze (Cuculus gularis)
- Dzeguze (Cuculus canorus)
- Himalaju dzeguze (Cuculus saturatus)
- Indijas dzeguze (Cuculus micropterus)
- Madagaskaras mazā dzeguze (Cuculus rochii)
- Mazā dzeguze (Cuculus poliocephalus)
- Melnā dzeguze (Cuculus clamosus)
- Sarkankrūšu dzeguze (Cuculus solitarius)
- Sulavesi dzeguze (Cuculus crassirostris)
- Zundu dzeguze (Cuculus lepidus)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «World Bird List: Hoatzin, turacos & cuckoos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. augustā. Skatīts: 2018. gada 14. janvārī.
- ↑ Latvijas daba: Dzegužveidīgie
- ↑ The evolution of egg size in the brood parasitic cuckoos[novecojusi saite]
- ↑ Lesser Cuckoo
- ↑ Nature Gate: Cuckoo
- ↑ Alive: Sulawesi Cuckoo (Cuculus crassirostris)
- ↑ Category:Cuculus
- ↑ Category:Hierococcyx
- ↑ «Genus Cuculus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 22. oktobrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeguzes |
