Dzeltenā rūsa
| Dzeltenā rūsa | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Pucciniomycetes |
| Apakšklase | Incertae sedis |
| Kārta | Pucciniales |
| Dzimta | Pucciniaceae |
| Ģints | Puccinia |
| Suga | P. striiformis var. striiformis |
| Sinonīmi | |
| |
Dzeltenā rūsa ir rūsas sēnes Puccinia striiformis f.sp. tritici kviešiem, tritikālei, rudziem un miežiem izraisīta graudaugu rūsa, kas īpaši lielus ražas zudumus rada kviešu sējumiem. Ja infekcija radusies jau stiebrošanas fāzē, ražas zudumi var sasniegt 75%. Šobrīd slimību uzskata par potenciāli vispostīgāko un visnozīmīgāko labību rūsu.
Puccinia striiformis f.sp. tritici pielāgojusies vēsākām temperatūrām (10—15 °C), un sējumos dzeltenā rūsa var parādīties jau maijā, jūnija sākumā.[1] Sēnes sporas sējumā ātri izplatās ar vēju, tāpēc lielāka attīstība ir uz augstāk izvietotām lapām un vārpām. Infekcija samazina ražas apjomu un graudu kvalitāti, galvenokārt graudu masu.
Infekcijas avots
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzeltenā rūsa veidojas tikai dzīvajām auga daļām. Infekcija saglabājas uz ziemājiem, savvaļas stiebrzālēm un pabiru asniem uredosporu vai micēlija veidā. Pētījumi liecina, ka sporas var saglabāties uz sēklām.[2]
Simptomi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Inficējas visi auga virszemes orgāni — lapas, lapu makstis, stiebri, vārpu daļas. Raksturīgas sīkas, koši dzeltenas pustulas, kas taisnās rindās, paralēli dzīslām novietotas uz lapām.[3] Sporas izplatās lapas garenvirzienā, tāpēc veidojas košas, dzeltenas svītras ar uredosporām. Stipra infekcija var pārklāt visu lapas plātni. Izplatība ar vēju sekmē lokālu dzeltenu plankumu veidošanos sējumos (karoglapu infekcija).[2]
Ierobežošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izturīgas šķirnes izvēle.
- Sējumu regulāra apsekošana un fungicīdu lietošana, ja infekcija parādās līdz ziedēšanas fāzei.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Graudzāļu dzeltenā rūsa». BASF Agro Latvija. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 Treikale. «Postīgākās slimības – dzeltenplankumainība un dzeltenā rūsa». Lauku avīze. Agro Tops.
- ↑ «Dzeltenā rūsa (Puccinia striiformis)». Valsts augu aizsardzības dienests. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.[novecojusi saite]
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |