Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šaursliežu dzelzceļa Rēzekne—Sita galastacija Rēzekne I (pirms Otrā pasaules kara).
Vilciens Sita-Rēzekne Rugāju stacijā (pēc 1927).
Sitas stacija ar dzelzceļa līnijas Rēzekne—Sita sliedēm priekšplānā (pēc 1927).

Dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita bija 88,3 km gara šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnija, ko būvēja no 1927. līdz 1934. gadam. Latvijas PSR laikā 1965. gadā dzelzceļa līniju slēdza.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1902. gadā kokmateriālu izvešanas vajadzībām no Abrenes (Pitalovas) stacijas uzbūvēja 67 kilometrus garu šaursliežu (750 mm)[1] atzarojumu līdz Sitai, no tās 12 km garš atzars esot vedis Aleksandropoles virzienā.[2] 1916. gadā Pirmā pasaules kara laikā Krievijas armija Abrenes—Sitas līniju pagarināja līdz Ieriķiem, bet 1921. gadā dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene tika pārnaglota uz 1524 mm platumu.

1926. un 1927. gadā Rugāju, Bērzpils un Tilžas koppienotavas, Rugāju pagasta jaunsaimnieki un tirgotāji lūdza atjaunot atzarojumu un pagarināt to līdz Rugājiem, būves projektu Latvijas valdība apstiprināja 1927. gada 23. septembrī. Veco pievadceļu nojauca, uzbērumu nedaudz pārbūvēja. No Sitas līnija gāja pa mežainu apvidu, no Strazdiņu pieturas punkta apvidus kļuva klajāks, līdz pie Rugājiem līnija iznāca pilnīgā klajumā. 21,4 km garo Sitas–Rugāju dzelzceļa līniju ar Strazdiņu pieturas punktu, Rugāju staciju un priekšstrādnieku dzīvojamo ēku atklāja 1927. gada 20. decembrī.[2]

1928. gada 14. jūnijā Saeima pieņēma likumu par Rugāju-Domopoles (tagad Bērzpils) dzelzceļa līnijas būvi. Tajā pat gadā inženieris Mālers nosprauda 18,6 km garo jaunbūvējamo dzelzceļu. 1929. gada ziemā sāka celt 27,6 m garo tiltu pār Vārnienes upi pie Rugājiem. Zemes darbos iesaistīja vietējos zemniekus, lai dotu iespēju nopelnīt pēc plūdiem 1928. gada vasarā. Tomēr ziema bijusi ļoti auksta, tāpēc darbi uz priekšu virzījušies lēni. 1929. gada maijā notikusi izsole, tiesības celt šo dzelzceļa līniju ieguva uzņēmējs Falks un būvfirma „Inž. A. Razums”. 1930. gadā ierīkoja Lazdukalna un Bērzpils stacijas. Līniju Rugāji–Bērzpils atklāja 1930. gada 4. novembrī. Atklāšanā piedalījies Francis Kemps. Pieturas punktu Golvaros atvēra 1931. gadā, bet Kapūnē – 1934. gadā.[2]

1934. gada 5. martā atklāja satiksmi posmā Rēzekne-Bērzpils (48,3 km). Stacijas ēkas (Burzova, Gaigola, Dricāni) būvēja no celtniecības materiāliem, kurus ieguva pēc Daugavpils dzelzceļa mezgla neapdzīvoto māju nojaukšanas. Svinības piedalījās satiksmes ministrs Staņislavs Ivbulis. Dzelzceļa līnijas būvēšanas izmaksas bija 2,3 miljoni latu.[3]

Pēc Otrā pasaules kara par līnijas galastaciju kļuva Burzava. 1947. gadā Sitā koka šķūnī izbūvēja lokomotīvju depo. 1960. gadā no Dricēnu stacijas ierīkots atzarojums uz Stružānu Kūdras fabriku. 1961. gadā līnijā pārtraukti visi pārvadājumi, izņemot vilcienus kūdras transportēšanai Burzavas–Dricēnu iecirknī. 1965. gadā Sitas–Dricēnu iecirknis oficiāli slēgts. Ap 1990. gadu pārtraukta arī kūdras transportēšana Burzavas–Dricēnu iecirknī, 2000. gadā nojauktas sliedes.[4]

Vilcienu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākumā bānīša ātrums bija 25 km/h, to cerēja palielināt līdz 40 km/h. Vilcienu vilka neliela lokomotīve. “Pavisam bija 4-5 vagoni un viens pasta vagons. Vilciens kursēja vienu reizi dienā uz Rēzekni un atpakaļ uz Situ. No rīta pulksten sešos vilciens no Sitas stacijas devās ceļā, septiņos bija Rugājos, ap pulksten deviņiem jau bija Rēzeknē. Atpakaļceļā no Rēzeknes pulksten sešos vakarā tas kursēja cauri Rugājiem, (M. Stradiņa)”.[2]

Kartes (1953)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa Rēzekne-Sita karte (1935).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas dzelzceļa līnijas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Reiz Rugājos dunēja sliedes Velga Vīcupa, Rugāju novada muzeja vadītāja, 28.02.2017.
  3. Atklāta dzelzceļa satiksme no Rēzeknes līdz Sitai
  4. T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 163. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]