Dzibo

Dzibo
Dzibo; 淄博
	prefektūras līmeņa pilsēta
	Dzibo Dzibo
	Koordinātas: 36°47′N 118°03′E / 36.783°N 118.050°EKoordinātas: 36°47′N 118°03′E / 36.783°N 118.050°E
Valsts	Ķīna
Province	Šaņduna
Rajoni; apriņķi	5; 3
Platība
• prefektūras līmeņa pilsēta	5 965 km2
• pilsēta	2 989 km2
Iedzīvotāji (2020)
• prefektūras līmeņa pilsēta	4 704 138
• vieta	38
• blīvums	759,5/km²
• urbānā teritorija	3 129 228
Laika josla	Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa	www.zibo.gov.cn
	Dzibo Vikikrātuvē

Dzibo (ķīniešu: 淄博, piņjiņs: Zībó), ir prefektūras līmeņa municipalitāte Šaņdunas provincē Ķīnas austrumos. Izvietojusies provinces vidienē uz dienvidiem no Huanhe. Robežojas rietumos ar provinces galvaspilsētu Dzjiņaņu, ziemeļos — ar Biņdžou un Dunjinu, austrumos — ar Veifanu, bet dienvidos — ar Liņji un Taiaņu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzibo apkārtnē ir atrastas triju galveno Ķīnas neolīta kultūru — Beisjiņas, Daveņkou un Lunšaņas — relikvijas. Dzibo piepilsēta Liņdzi, tolaik — Incju (營丘, Yíngqiū) bijusi senās Cji valsts (1046.—221. p.m.ē.) galvaspilsēta un savā ziedu laikā bijusi Ķīnas lielākā pilsēta. Haņu un Tanu dinastiju laikā Dzibo apkārtne bija viens no galvenajiem zīda piegādātājiem Zīda ceļam.

Mūsdienu pilsēta izveidota 1954. gadā, apvienojot Dzičuaņas un Bošaņas pilsētas, no kuru nosaukumu pirmajām zilbēm veidots Dzibo nosaukums.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzibo joprojām ir nozīmīgs zīda audzēšanas un tekstilrūpniecības centrs. Attīstīta kalnrūpniecība (iegūst akmeņogles, dzelzs rūdu, boksītus, keramikas mālu). Galvenās rūpniecības nozares ir keramika, naftas pārstrāde, farmācija, metalurģija un mašīnbūve. Nozīmīgs iekšzemes tūrisma galamērķis.

2000. gadu sākumā Dzibo bija starp 20 pasaules straujāk augošajām pilsētām IKP pieauguma ziņā.^[2]