Jēkabs Stumbergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jēkabs Stumbergs
Jēkabs Stumbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1866. gada 14. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Iecavas pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miris 1935. gada 17. februārī (68 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās jurists
Dzīvesbiedre Marija Stumberga

Jēkabs Stumbergs (dzimis 1866. gada 14. novembrī, miris 1935. gada 17. februārī) bija latviešu jurists un publicists.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs Stumbergs dzimis Iecavas pagasta Lielmellupos, kā zemkopja dēls. Mācījies Slokas pagasta draudzes skolā, pēc tam Rīgas apriņķa tirdzniecības skolā. To beidzis 1884. gadā un pēc tam vairākus gadus strādājis par laukstrādnieku tēva saimniecībā.

1887. gada februārī sācis strādāt par ierēdni Rīgas zemes policijā, pēc tam maģistrāta kriminālā nodaļā un Rīgas 3. iecirkņa miertiesneša kancelejā. 1894. gada novembrī izturējis pārbaudījumus un ieguvis tiesības strādāt par advokātu. Šo arodu piekopis līdz 1915. gadam. Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada novembrī izpildījis "Pagaidu Valdības Vēstneša" redaktora pienākumus. 1918. gada decembrī iecelts par miertiesnesi Rīgā, 1920. gada augusta beigās pārcelts par Rīgas apgabaltiesas locekli. No 1923. gada februāra vadījis šīs tiesas 2. kriminālnodaļu. 1925. gada jūlijā Ministru kabinets apstiprinājis Stumbergu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru. Šajos divos amatos viņš nostrādājis līdz aiziešanai pensijā 1934. gadā.

Paralēli jurista darbam aktīvi darbojies arī žurnālistikā. Publicējis rakstus laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" un no 1906. gada arī laikrakstā "Latvija". Bijis šī laikraksta atbildīgais redaktors no 1907. gada jūlija līdz 1908. gada augustam. Pēc tam bijis liberālā vācu laikraksta "Rigasche Neueste Nachrichten" līdzstrādnieks. Bet nedaudz vēlāk kļuvis par laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" politiskās nodaļas vadītāju. Šajā amatā nostrādājis līdz 1914. gada februārim. Neilgu laiku bijis arī Maskavas laikraksta "Ruskoe Slovo" Rīgas korespondents. 1915. gada pirmajā pusgadā laikraksta "Līdums" redaktors. Pēc tam evakuējies no kara uz Petrogradu un tur darbojies Latviešu bēgļu apgādes komitejā — vadījis viņu laikrakstu "Ziņojumi".

Jēkabs Stumbergs miris 1935. gada 17. februārī. Apbedīts Iecavas kapos.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Viens no ievērojamākiem latvju tiesnešiem aiziet pensijā". Latvis (Nr. 3866 (08.09.1934)): 3. lpp.
  2. "Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto 5. saraksts". Valdības Vēstnesis (Nr. 262 (17.11.1928)): 5. lpp.
  3. "Valdības darbība. Ministru kabineta sēde.". Valdības Vēstnesis (Nr. 229 (10.10.1934)): 1. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Stumbergs, Jēkabs. "Mežinieka atmiņas". Burtnieks (Nr. 4 (01.04.1936)).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]