Dzjaldovo
| Dzjaldovo | |||
|---|---|---|---|
.jpg) Dzjaldovo pils | |||
| |||
  Dzjaldovo | |||
| Koordinātas: 53°14′0″N 20°11′0″E / 53.23333°N 20.18333°EKoordinātas: 53°14′0″N 20°11′0″E / 53.23333°N 20.18333°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Varmijas-Mazūrijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Dzjaldovo apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1344 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 13,35 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 20 670 | ||
| • blīvums | 1 559,9/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.dzialdowo.pl/ | ||
 Dzjaldovo Vikikrātuvē | |||
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzjaldovo |
Dzjaldovo (poļu: Działdowo) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidiem no Olštinas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms Vācu ordeņa atnākšanas, kad tika uzcelta Zoldavas (Soldau) pils, šeit atradās prūšu apmetne.
19. gadsimta sākumā Zoldavā dienēja prūšu ģenerālis Frīdrihs Vilhelms fon Bīlovs (Friedrich Wilhelm Freiherr von Bülow, 1755 - 1816). 19. gadsimta otrajā pusē Zoldava kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu.
1920. gada 17. janvārī, pamatojoties uz Versaļas līgumu, Zoldavu, pretēji citām Austrumprūsijas pilsētām, bez plebiscīta iekļāva jaunajā Polijas valstī, kaut pārējās Austrumprūsijas dienviddaļas teritorijās plebiscīts notika un nospiedošs vairākums iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Vācijā. Poļu-padomju kara Padomju Krievijas otrās ofensīvas laikā 1920. gada vasarā Dzjaldovu uz neilgu laiku ieņēma Sarkanā armija.
Otrā pasaules kara laikā pilsētas pievārtē atradās vācu koncentrācijas nometne, bet pilsēta smagi cieta Padomju armijas uzbrukumā. Pēc kara pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti.
|
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042815403011-0930609?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.