Pāriet uz saturu

Dībiči

Vikipēdijas lapa
Brīvkungu Dībiču ģerbonis.
Grāfu Dībiču-Zabalkansku ģerbonis.

Dībiči (vācu: Diebitsch) bija Silēzijas izcelsmes dzimta, kas bija uzņemta Kurzemes bruņniecības un Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Dzimtas pirmsākumi izsekojami līdz 1311. gadam, tās piederīgo uzvārdiem bijusi dažāda rakstība (Dewisch, Debycz, Debytsch un Dewitsch). Heinrihs fon Dībčs 1435. gadā kļuva par Lejassilēzijas hercoga galminieku Legņicā. 1732. gadā viens Dībiču dzimtas atzars kļuva par Bohēmijas baroniem.

Krievijas impērijas dienestā pārgājušais ģenerālmajors Hanss Ērenfrīds fon Dībičs 1801. gadā kļuva par Ābeļu muižas īpašnieku un tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā. Viņa dēls Hanss (Ivans) 1826. gadā tika ierakstīts Igaunijas bruņniecības matrikulā un iecelts grāfa kārtā kā Dībičs-Zabaikaļskis, 1829. gadā viņu imatrikulēja arī Vidzemes bruņniecības sastāvā.

Dzimtas locekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]