Pāriet uz saturu

Džeks Grīlišs

Vikipēdijas lapa
Džeks Grīlišs
Džeks Grīlišs
Grīlišs 2023. gadā
Personas dati
Pilns vārdsDžeks Pīters Grīlišs
Dzimis1995. gada 10. septembrī (29 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Birmingema, Anglija
Augums175 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaPussargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Anglija Manchester City
Numurs10
Jauniešu klubi
2001–2002Valsts karogs: Anglija Highgate United
2002–2012Valsts karogs: Anglija Aston Villa
Profesionālie klubi (dati uz 13.11.2023.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2012–2021Valsts karogs: Anglija Aston Villa185(29)
2013–2014→  Valsts karogs: Anglija Notts County37(5)
2021–Valsts karogs: Anglija Manchester City60(8)
Nacionālā izlase (dati uz 13.11.2023.)
2011–2012Valsts karogs: Īrija Īrija U177(3)
2012–2013Valsts karogs: Īrija Īrija U186(2)
2013–2014Valsts karogs: Īrija Īrija U216(1)
2016–2017Valsts karogs: Anglija Anglija U217(2)
2020–Flag of Anglija Anglija34(2)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Džeks Pīters Grīlišs (angļu: Jack Peter Grealish; dzimis 1995. gada 10. septembrī) ir angļu futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, Anglijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2020. gada Grīlišs pārstāv Anglijas Premjerlīgas komandu Manchester City. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem malējiem uzbrucējiem pasaulē;[upper-alpha 1] Grīlišs ir pazīstams ar savām dribla un spēles veidošanas spējām, kā arī spēcīgām aizsardzības spējām.[upper-alpha 2] Grīlišs bieži tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem un "ejošākajiem" sportistiem Anglijā.[upper-alpha 3]

Grīlišs sešu gadu vecumā pievienojās Aston Villa akadēmijai. 2014. gadā debitējis Aston Villa vienībā, pirms kā ticis izīrēts Notts County komandai. 2021. gada augustā Grīlišs par aptuveni 100 miljoniem Sterliņu mārciņām pievienojās Manchester City, tādējādi kļūstot par visu laiku dārgāko Anglijas spēlētāju.[14]

Spēlējis Īrijas jauniešu izlasēs. 2015. gadā Grīlišs paziņoja, ka pārstāvēs Anglijas futbola izlasi.[15] Piedalījies 2020. gada Eiropas čempionātā.

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grīlišs dzimis Birmingemā, Rietummidlendā[16] un uzauga netālajā Solihalā.[17]

Viņš ir īru izcelsmes caur vectēvu no mātes puses, kurš ir no Dublinas grāfistes, caur tēva vectēvu no Gortas, Golvejas grāfistes un, caur vecmāmiņu no tēva puses, no Snīmas, Kerri grāfistē.[upper-alpha 4]

Grīliša jaunākais brālis Kīlans nomira no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma 2000. gada aprīlī, deviņu mēnešu vecumā.[21]

Karjera klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aston Villa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012–2013

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot spēlēt Highgate United,[22] Grīlišs, mūžīgais Aston Villa fans, pievienojās klubam sešu gadu vecumā.[23][24][25] 16 gadu vecumā viņš palika uz rezervistu soliņa, 2012. gada 31. martā, Premjerlīgas zaudējumā ar 4:2 pret Chelsea.[26]

2013. gada 13. septembrī Grīlišs pievienojās League One klubam Notts County uz īres līgumu, līdz 2014. gada 13. janvārim.[27] Starp viņa komandas biedriem tajā sezonā bija arī īrētais pussargs Kalums Makgregors, topošais Skotijas izlases spēlētājs.[28] Nākamajā dienā viņš piedzīvoja savu profesionālo debiju, 59. minūtē nomainot Deividu Belu, izbraukumā ar 3:1 zaudējot Milton Keynes Dons.[29][30] 7. decembrī viņš guva savus pirmos vārtus karjerā, pārspējot trīs aizsargus, gūstot pēdējos vārtus spēlē, Meadow Lane laukumā, ar 3:1 uzvarot Gillingham, un nedēļu vēlāk viņš atklāja rezultātu spēlē, ar 4:0 uzvarot Colchester United.[31][32] Grīlišs 2014. gada 17. janvārī pagarināja īres līgumu ar "Nots County" līdz sezonas beigām.[33] Viņš noslēdza savu īri klubā ar pieciem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm 38 spēlēs.[23]

2014–2015

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grīlišs Aston Villa 2014. gadā

Pēc īres "Notts County", Grīlišs atgriezās "Aston Villa", un debitēja 7. maijā, 88. minūtē, nākot uz maiņu, nomainot Raienu Bertrānu, izbraukumā ar 4:0 zaudējot Premjerlīgas spēlē pret Mančestras "City".[34] Tā kā viņa līgums beidzās 2015. gada vasarā, 2014. gada septembrī klubs viņam piedāvāja jaunu četru gadu līgumu.[25] 14. oktobrī Grīlišs parakstīja jaunu četru gadu līgumu ar "Aston Villa".[35] Grīlišs pirmo reizi startēja FA kausa izcīņas trešās kārtas spēlē, 2015. gada 4. janvārī, pret Blackpool, Villa Park laukumā, kurā viņa komanda uzvarēja ar 1:0. Viņš spēlēja 75 minūtes, pirms tika nomainīts pret Andreasu Veimanu.[36] 7. martā, sestajā kārtā, mājās, ar 2:0 uzvarot West Bromwich Albion, viņš pēc 74 minūtēm nomainīja Šarlu N'Zogbiju un tika noraidīts, saņemot otru dzelteno kartīti kompensācijas laikā.[37] 7. aprīlī Grīlišs uzsāka savu pirmo spēli starta sastāvā "Aston Villa" komandā Premjerlīgā, mājās nospēlējot neizšķirti 3:3 pret Queens Park Rangers, kurā viņa sniegums tika augstu novērtēts.[38] FA kausa pusfinālā pret Liverpool, Vemblija stadionā, Grīlišs piedalījās abos "Villa" vārtu guvumos, tostarp asistēja Fabiana Delfa uzvaras vārtos.[39] 30. maijā Grīlišs Vemblija stadionā spēlēja visu spēli 2015. gada FA kausa finālā, "Villa" ar 4:0 zaudējot Arsenal.[40]

2015. gada aprīlī Grīlišu brīdināja "Aston Villa" galvenais treneris Tims Šervuds pēc tam, kad The Sun publicēja attēlus, kuros redzams, ka viņš atpūtas nolūkos ieelpo slāpekļa oksīdu. Šervuds sacīja, ka "Mēs nevaram pieļaut šādu uzvedību. Viņš tagad ir atbildīgā amatā kā profesionāls futbolists, viņam ir jāpārliecinās, ka tas vairs neatkārtosies."[41] Vēlāk Šervuds, 2015. gada maijā sacīja, ka Grīlišs mācījās no draudzības ar savu vidējās līnijas partneri, pieredzējušo Džo Kolu. Šervuds uzskatīja Kolu par Grīliša paraugu.[42] Grīlišs guva savus pirmos vārtus "Villa" labā 2015. gada 13. septembrī, ar sitienu no 20 jardiem, atklājot rezultātu pret Leicester City izbraukumā, tomēr viņa komanda zaudēja ar 3:2.[43] Novembrī viņš izvēlējās palikt Ziemeļrietumanglijā un devās izklaidēties pēc "Villa" zaudējuma ar 4:0 pret Everton. Jaunais treneris Remī Garde sodīja viņu par šo lēmumu, liekot Grīlišam trenēties ar U-21 komandu un paziņoja, ka "Jums ir jāuzvedas kā profesionālim, un Džeks šoreiz tā nedarīja".[44] Viņš atgriezās pilnā treniņā 8. decembrī.[45]

2016–2019

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 7. janvārī Līdsas "United" galvenais treneris Stīvs Evanss paziņoja, ka "Villa" noraidījusi pieprasījumu ņemt Grīlišu uz īres līgumu.[46] "Villa" sezonu noslēdza pēdējā vietā, beidzot savu līdzšinējo Premjerlīgas statusu. Grīlišs aizvadīja 16 mačus, visus zaudējot, pārspējot sliktākās sezonas rekordu, kas iepriekš piederēja Sunderland futbolistam Šonam Torntonam, kurš 2002.–2003. gadā zaudēja visās 11 spēlēs.[47] Septembrī "Villa" uzsāka iekšējo disciplināro izmeklēšanu pēc ziņojumiem, ka Grīlišs bijis ballītē kādā Birmingemas viesnīcā, kuru policijai agrā rītā nācies slēgt.[48] Oktobrī viņš tika diskvalificēts uz trim spēlēm, pēc uzkāpšanas Konoram Koudijam "Villa" spēlē ar Vulverhemptonas "Wanderers", kas beidzās neizšķirti 1:1.[49] 2017. gada 29. jūlijā, pēcsezonas draudzības spēlē pret Watford, cīnoties par bumbu gaisā, netālu no "Watford" soda laukuma, viņš sadūrās ar "Watford" pussargu Tomu Kleverliju. Sadursmes rezultātā viņš tika steidzami nogādāts slimnīcā, kur viņam tika veikta operācija.[50] Vēlāk atklājās, ka Kleverlijs viņam bija iesitis ar elkoni, izraisot nieres plīsumu, liekot viņam izlaist vairākus mēnešus, kamēr viņš atveseļojās.[51] 2018. gada maijā, intervijā laikrakstam Daily Mirror, viņš atklāja, ka ievainojums bijis dzīvībai bīstams.[52]

2019. gada 10. martā Grīlišam no aizmugures iesita "iebrucējs" laukumā,[53] izbraukuma spēlē pret Birmingham City. Vēlāk, otrajā puslaikā Grīlišs guva vārtus, nodrošinot "Villa" uzvaru ar 1:0.[54] 27 gadus vecais Pols Mičels no Rūberijas tika nosūtīts uz 14 nedēļām cietumā par iejaukšanos laukumā un uzbrukumu.[55][56]

Grīlišs bija komandas kapteinis, sākot no marta, un šajā periodā viņi sasniedza kluba rekordu – 10 līgas uzvaras pēc kārtas. Šī forma nodrošināja "Villa" vietu izslēgšanas spēlēs, kur uzvaras pār "West Bromwich Albion" un Derby County nodrošināja komandai paaugstinājumu uz Premjerlīgu pēc trīs gadu pārtraukuma.[57]

Grīliša pirmie vārti 2019.–2020. gada sezonā bija 2019.–2020. gada EFL kausa izcīņas otrajā kārtā, pret Crewe Alexandra, 2019. gada 27. augustā.[58] Pirmos vārtus Premjerlīgā viņš guva 5. oktobrī, gūstot savas komandas trešos vārtus, izbraukumā ar 5:1 pārspējot Norwich City. Rezultāts "izcēla" klubu no pēdējā trijnieka, apsteidzot pretiniekus Premjerlīgas tabulā.[59]

2020–2021

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada martā Premjerlīga tika apturēta "Aston Villa" atgriešanās sezonas vidū, Covid-19 pandēmijas dēļ Apvienotajā Karalistē.[60] Šī piespiedu pārtraukuma laikā tika atklāts, ka Grīlišs ir pārkāpis valdības norādījumus palikt mājās. Viņš atzina, ka viņa rīcība bija "nepareiza un pilnīgi nevajadzīga", un klubs viņam uzlika naudas sodu.[61] Premjerlīgas 2019.–2020. gada sezonā Grīlišs pārkāpa noteikumus 167 reizes; tas bija vislielākais pārkāpumu skaits, ko spēlētājs ieguvis vienā Premjerlīgas kampaņā, Grīlišam sasniedzot rekordu, kad sezonā bija atlikuši vairāk nekā astoņi mači.[62] Viņš guva vārtus pēdējā dienā, kad "Aston Villa" izcīnīja "izdzīvošanu" Premjerlīgā, ar neizšķirtu 1:1 pret West Ham United, bet konkurente par izdzīvošanu, "Watford", ar 3:2 zaudēja "Arsenal".[63] Grīlišu gan atbalstītāji, gan viņa kolēģi iebalsoja par "Villa" sezonas labāko spēlētāju.[64] Viņš arī sezonu pabeidza kā kluba rezultatīvākais vārtu guvējs ar astoņiem vārtiem Premjerlīgā un 10 visos turnīros.[64]

2020. gada 15. septembrī Grīlišs parakstīja jaunu piecu gadu līgumu ar "Villa" līdz 2025. gadam.[65] Viņš guva savus pirmos līgas vārtus kampaņā "Villa" otrajā mačā, 28. septembrī; pirmos vārtus 3:0 uzvarā pret tikko paaugstināto Fulham.[66] 4. oktobrī viņš divreiz guva vārtus un atdeva trīs rezultatīvas piespēles, mājās ar 7:2 uzvarot "Liverpool".[67] Tā bija "Liverpool" smagākā sakāve 57 gadu laikā, un tā bija pirmā reize Premjerlīgas vēsturē, kad esošais čempions vienā mačā ir ielaidis septiņus vārtus.[68] Pagāja gandrīz mēnesis, līdz Grīlišs atkal guva vārtus, kad viņš 97. minūtē guva vārtus pret Southampton, lai gan ar to nepietika, jo "Villa" zaudēja ar 4:3.[69]

Manchester City

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021–2022

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grīlišs Manchester City 2021. gadā

2021. gada 5. augustā Mančestras "City" paziņoja, ka ar Grīlišu ir parakstījuši sešu gadu līgumu, kas būs spēkā līdz 2027. gada jūnijam.[70] Daudz kur presē tika ziņots, ka "Aston Villa" tika samaksāta transfēra maksa 100 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, kas tajā laikā bija visdārgākais angļu spēlētāja transfērs, kā arī lielākā maksa, kādu jebkad samaksājis britu klubs.[71][72]

Grīlišs 2021.–2022. gada Premjerlīgas pirmajā spēļu kārtā debitēja "City" komandā, ar 1:0 zaudējot Tottenham Hotspur.[73] 21. augustā viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā, uzvarot "Norwich City" ar 5:0.[74] Grīlišs guva vārtus savā debijā UEFA Čempionu līgā, 15. septembrī, izvirzot "City" vadībā ar 4:2 un uzvarot ar 6:3 grupu turnīra spēlē pret RB Leipzig. Viņš arī asistēja Neitana Akē vārtu guvumā.[75] 2021. gada decembrī Grīlišs un komandas biedrs Fils Fodens pēc naktskluba apmeklējuma tika izslēgti no spēles pret "Newcastle".[76]

Lai gan viņš kampaņu pabeidza ar Premjerlīgas titulu, Grīlišs atzina, ka debijas sezonā Mančestras "City" bija grūtības, norādot, ka pielāgoties kluba spēles stilam bija "daudz grūtāk", nekā viņš iedomājās,[77] neskatoties uz to, ka "City" treneris Peps Gvardiola uzskatīja, ka viņš veiksmīgi pilda savu lomu.[78] Vēlāk Grīlišu no kritiķiem aizstāvēja viņa komandas biedrs Kevins De Bruine, kurš pauda pārliecību, ka Grīlišs ir viegls kritikas mērķis, jo plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā ir angļu spēlētāji.[79] Turklāt, Ilkajs Gindogans apgalvoja, ka Grīlišu "daži plašsaziņas līdzekļi ir ļoti pārpratuši".[80]

2022–2023

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 17. septembrī Grīlišs guva savus pirmos vārtus jaunajā sezonā, izbraukumā izcīnot uzvaru pret Vulverhemptonas "Wanderers", jau pirmajās 55 sekundēs.[81] 28. decembrī viņš asistēja divu Erlinga Hālanda vārtu guvumos, Mančestras "City" izbraukumā ar 3:1 pārspējot "Leeds United".[82] Grīlišs 2023. gada 14. janvārī guva vārtus "City" derbijā pret Mančestras "United", zaudējot ar 2:1.[83] 15. februārī viņš guva vārtus izbraukumā pret līgas līderiem "Arsenal", uzvarot ar 3:1 un palīdzot "City" viņus apsteigt cīņā par Premjerlīgas titulu.[84] Grīlišs 2023. gada 22. februārī asistēja Rijādam Mahresam "City" vārtu guvumā pret "RB Leipzig" 2022.–2023. gada Čempionu līgas astotdaļfināla pirmajā spēlē.[85] Grīlišs tika augstu novērtēts par savu sniegumu pret "Liverpool" 1. aprīlī, kurā Mančestras "City" uzvarēja ar 4:1;[86][87] mačā viņš guva vārtus un arī atdeva rezultatīvu piespēli Hulianam Alvaresam.[88] Nākamajā mačā Grīlišs atkal guva vārtus un asistēja, izbraukumā ar 4:1 izcīnot uzvaru pret "Southampton".[89] Pēc neizšķirta 1:1, izbraukumā pret Madrides "Real", Čempionu līgas pusfināla pirmajā spēlē, 9. maijā,[90] Grīlišs ierakstīja ziņojumu slimam Mančestras "City" atbalstītājam Robam Harmstonam, nosūtot savu "mīlestību un atbalstu".[91] Tika aprēķināts, ka Grīlišs tās sezonas Čempionu līgā vien bija radījis 35 vārtu gūšanas iespējas; tas bija lielākais Anglijas spēlētāja reģistrētais rādītājs vienā sezonā.[91] Atbildes spēlē Grīlišs spēlēja izcili, "City" savā laukumā ar 4:0 pārspējot "Real", un Džeimijs Džeksons no The Guardian viņu raksturoja kā "mirdzošu".[92]

2023. gada 20. maijā Grīlišs izcīnīja savu otro Premjerlīgas titulu pēc kārtas, pēc tam, kad "Arsenal" ar 1:0 zaudēja Notingemas "Forest".[93] Nākamajā dienā Mančestras "City" pacēla trofeju.[94] 3. jūnijā Grīlišs sāka spēli starta sastāvā, "City" uzvarā pret Mančestras "United" FA kausa izcīņas finālā.[95] Grīlišs vēlāk runāja par to, ka sasniegums bija "lietas, par kurām sapņojat, kad esat mazs bērns".[96] Nedēļu vēlāk viņš nospēlēja visu savas komandas Čempionu līgas finālspēli pret Milānas "Inter", kad Mančestras "City" izcīnīja savu pirmo un vienīgo "kontinentālo trijnieku", pēc uzvaras, ar rezultātu 1:0.[97][98] Pēcspēles intervijā Grīlišs sacīja, ka sasniegums ir "tas, kam jūs strādājat visu mūžu", un nosauca savu treneri Gvardiolu par "ģēniju".[97] Pēc dienu un nakti pavadītas ballītes, Grīlišs bija redzams, iznākam no lidmašīnas ar nestabilu gaitu, acīmredzami piedzēries un ar miega trūkumu.[99][100][101] Vēlāk viņš tika redzēts svinamies, tikai dažas stundas pirms Mančestras "City" parādes.[102] Šīs parādes laikā plašsaziņas līdzekļi pozitīvi novērtēja Grīlišu, kā tādu, kurš lieliski pavada laiku.[103][104][105][106] Pēc Mančestras "City" ļoti veiksmīgās 2022.–2023. gada sezonas, tika izteikts pieņēmums, ka Grīlišs varētu kļūt par potenciālu kandidātu uz Zelta bumbu.[107] Grīlišu kritiķi uzslavēja par viņa lielo ieguldījumu Mančestras "City" panākumos.[108][109] Nīls Džonstons no BBC Sport komentēja, ka Grīlišs ir kļuvis "gandrīz neaizstājams lielajām spēlēm".[110] Pats Grīlišs komentēja, ka tagad jūtas "kā viens no Mančestras "City" galvenajiem spēlētājiem" un, ka viņš ir stadijā, kura ir "vislabākā, kādā viņš jebkad bijis".[111]

2023–pašlaik

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 16. augustā Grīlišs Mančestras "City" sastāvā uzvarēja 2023. gada UEFA Superkausā pār Sevilla, realizējot soda sitienu, pēcspēles sērijā, kad spēle bija beigusies ar 1:1 pēc pamatlaika.[112] 25. oktobrī Grīlišs tika izvēlēts Mančestras "City" spēles pret Young Boys sākumsastāvā, Pepam Gvardiolam paziņojot, ka viņš “nemaz nešaubās par Džeku”. Grīlišs tika uzslavēts par sniegumu mačā.[113][114] 29. oktobrī Grīlišs Mančestras "City" sastāvā aizvadīja spēli Mančestras derbijā pret "Manchester United" Premjerlīgā un tika augstu novērtēts par sniegumu tajā mačā.[115]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īrija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlējot Īrijas jaunatnes izlasēs, bija zināms, ka Anglija tiecās pēc viņa; pat 2011. gadā, 15 gadu vecumā iekļaujot viņu savā U-17 izlasē, viņš noraidīja ielūgumu.[116] Grīlišs Īrijas U-21 izlasē debitēja 2013. gada augustā, nākot uz maiņu spēles beigās pret Fēru Salām. 2013. gadā Grīlišs atkārtoti apstiprināja vēlmi turpināt pārstāvēt Īriju.[117] 2014. gada augustā Grīlišs atkal tika iekļauts Īrijas U-21 izlasē. Sākotnēji tika ziņots, ka viņš varētu noraidīt šo izsaukumu U-21 izlasē, jo ​​nav izlēmis par savu starptautisko nākotni,[118][119] tomēr, Grīlišs piedalījās Īrijas spēlē pret Vāciju, zaudējot ar 2:0. Vēlāk atklājās, ka Grīlišs pēc sarunām ar Mārtinu O'Nīlu atteicās no izsaukuma uz Īrijas pieaugušo izlasi.[23]

2014. gada oktobrī Grīlišs nepiedalījās Īrijas U-21 izlases spēlē pret Norvēģiju, lai aizvadītu draudzības spēli aiz slēgtām durvīm ar savu klubu "Aston Villa", un Anglijas U-21 izlases galvenais treneris Gerets Sautgeits apstiprināja, ka Futbola asociācija monitorē spēlētāja situāciju.[120][121] 17. oktobrī parādījās ziņas, ka Grīlišs ir piekritis dalībai Īrijas pieaugušo izlasē un debitēs nākamajā mēnesī,[122] taču spēlētājs to noliedza.[123] Īrijas Futbola asociācija Grīlišam 2015. gada martā piešķīra balvu kā gada labākajam U-21 spēlētājam, viņam paziņojot, ka pēdējā gada laikā ir paņēmis pārtraukumu no jaunatnes izlases spēlēm, lai koncentrētos uz iekļūšanu "Aston Villa" pirmajā komandā un, ka viņš cer tuvākajā nākotnē atgriezties Īrijas izlasē.[124] 2015. gada maijā O'Nīls apstiprināja, ka Grīlišs ir noraidījis vēl vienu izsaukumu uz Īrijas pieaugušo izlasi, šoreiz uz draudzības spēli pret Angliju un Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēli pret Skotiju.[125] Anglijas izlases treneris Rojs Hodžsons atklāja, ka, lai gan viņš ir sazinājies ar Grīlišu, viņš izvēlējās neiekļaut viņu savā izlasē, lai stātos pretī Īrijai, dēļ iespējamās pretreakcijas.[126] 2015. gada augustā Hodžsons tikās ar Grīlišu, lai pārrunātu viņa nākotni.[127]

Anglija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada 28. septembrī Grīlišs apstiprināja, ka ir nolēmis pārstāvēt Angliju starptautiskā līmenī.[128] Anglijas U-21 izlases sastāvā viņš debitēja 2016. gada 19. maijā, 72. minūtē aizstājot Rubenu Loftusu-Čīku, ar 1:0 uzvarot Portugāli.[129] Grīlišs tika iekļauts Anglijas U-21 izlasē 2017. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātā.[130] No 2016. līdz 2017. gadam viņš aizvadīja septiņas spēles U-21 izlasē, gūstot divus vārtus.[131] 2020. gada 31. augustā Grīlišs pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas pieaugušo izlasi UEFA Nāciju līgas spēlēm pret Islandi un Dāniju.[132] 8. septembrī viņš debitēja pieaugušo izlasē, 76. minūtē nākot uz maiņu, spēlējot neizšķirti 0:0 pret Dāniju.[133]

2021. gada 1. jūnijā Grīlišs tika iekļauts 26 cilvēku izlasē no jauna pārceltajam UEFA Euro 2020 turnīram.[134] 29. jūnijā, astotdaļfināla mačā pret Vāciju, Grīlišs nāca uz maiņu 68. minūtē un tiešā veidā sekmēja abu vārtu guvumus, uzvarot ar 2:0.[135] 2021. gada 9. oktobrī Grīlišs guva savus pirmos vārtus izlasē, pēc tam, kad 73. minūtē nāca uz maiņu Anglijas 2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Andoru.[136] Anglijas izlases pirmajā spēlē, 2022. gada FIFA Pasaules kausā, 2022. gada 21. novembrī pret Irānu, Grīlišs guva savus otros vārtus izlasē un Anglijas izlases sestos vārtus mačā.[137]

Spēles stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grīlišs ir tehniski apdāvināts spēlētājs kā malējais uzbrucējs vai uzbrūkošais pussargs, un viņš ir slavens ar spēju skrienot, ar driblu apspēlēt aizsargus.[138][139][140] Grīlišu par viņa profesionalitāti ir uzslavējuši arī tie, kas viņu trenēja, Dīns Smits viņu nosauca par "ļoti labu profesionāli" ​​un Peps Gvardiola komentēja, ka viņu "pārsteidza tas, cik profesionāls" viņš ir.[141][142]

Neskatoties uz to, ka viņš nav apveltīts ar izcilu ātrumu, viņš ir veikls spēlētājs, kuram piemīt ātra kāju darbība, laba tempa maiņa un lielisks līdzsvars.[139] Spēlējot, Grīlišs valkā bērnu izmēra apakšstilbu aizsargus, lai saglabātu spēju efektīvi kontrolēt bumbu.[143] Viņš valkā savas futbola zeķes norullētas, māņticības dēļ, kā rezultātā tiesneši ir brīdinājuši viņu tās uzvilkt atpakaļ.[144] Papildus savām bumbas spēles prasmēm, Grīlišs ir pazīstams arī ar spēju radīt iespējas saviem komandas biedriem.[145]

Grīlišs bieži tiek salīdzināts ar Polu Gaskoinu un Deividu Bekhemu viņa talanta un popularitātes dēļ Anglijā.[146][147][148] 2021. gada 12. februārī intervijā Talksport bijušais "Aston Villa" komandas biedrs Emiliano Martiness raksturoja Greališu kā "vistalantīgāko spēlētāju, ko viņš jebkad redzējis" un pauda pārsteigumu, ka viņš Anglijas izlasē nav aizvadījis vairāk spēļu. Martiness turpināja: "viņš nekad nezaudē bumbu. Kad es redzu Grīlišu skrienam, tas vienmēr ir sitiens mērķī vai stūra sitiens. Viņš apspēlēs divus vai trīs spēlētājus." Martiness Grīlišu salīdzināja arī ar savu komandas biedru Argentīnas izlasē, Lionelu Mesi.[149]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada martā tika konstatēts, ka Grīlišs ir pārkāpis valdības norādījumus palikt mājās, saistībā ar COVID-19 noteikumiem, un "Aston Villa" viņam uzlika naudas sodu.[150] Grīlišam tika aizliegts vadīt transportlīdzekli uz deviņiem mēnešiem Apvienotajā Karalistē, un viņam tika uzlikts naudas sods 82 499 mārciņu apmērā pēc tam, kad viņš atzina savu vainu divos apsūdzības punktos par neuzmanīgu braukšanu 2020. gada martā un oktobrī, no kuriem vienā tika nofilmēts, kā viņš savā automašīnā pagrieziena laikā saduras ar vairākām stāvošām automašīnām.[151][152]

Grīlišs ir pazīstams ar savu draudzeni Sašu Rebeku Etvudu kopš tikšanās ar viņu vidusskolā, 16 gadu vecumā.[153] Viņa vec-vec-vectēvs Billijs Garetijs arī bija futbolists, kurš aizvadīja vienu spēli Anglijas izlasē un uzvarēja 1905. gada FA kausa finālā ar "Aston Villa".[154][155] Grīlišam ir māsa Hollija, kurai ir cerebrālā trieka. Viņš viņu raksturo kā savu "labāko draugu".[156]

Ir zināms, ka Grīlišam ir ciešas attiecības ar daudziem viņa Mančestras "City" komandas biedriem,[157] īpaši ar norvēģi Erlingu Hālandu. Par attiecībām ar Hālandu, Greālišs komentēja, ka viņš "ar viņu ļoti labi saprotas", viņam ir "tāda paša veida humora izjūta".[158] Grīlišs ir nosaucis Elvisu Presliju un Queen kā divus no saviem iecienītākajiem mūzikas māksliniekiem.[159]

Publiskais tēls

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grīlišu viņa komandas biedri dažreiz sauc par Peaky Jack. Nosaukums ir atsauce uz BBC drāmas šovu Peaky Blinders, kura darbība norisinās Birmingemā.[160] Grīlišs ir arī amatieru diskžokejs, zināms kā DJ Grealo.[161] Viņš savulaik izteicies, ka, ja nebūtu kļuvis par futbolistu, viņš būtu pasākumu koordinators Ibizas vai Tenerifes klubos.[161] Bieži tiekot salīdzinātam ar populāro un dedzīgi apbrīnoto angļu spēlētāju Polu Gaskoinu,[146] Grīlišs tiek plaši uzskatīts par vienu no populārākajiem un relatīvākajiem sportistiem Anglijā[146][148][162][163] un ir pazīstams ar savu piezemēto un pazemīgo personību,[164] komandas biedram Ilkajam Gindoganam viņu nosaucot par "tik pazemīgu un tīru".[165] Grīlišs ir arī slavēts par to, kā viņš mijiedarbojas ar saviem faniem un novērtē tos.[137][166]

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aston Villa

Manchester City

Anglija

Individuālie

  • "Aston Villa" sezonas labākais spēlētājs: 2019–20[64]
  • "Aston Villa" sezonas jaunais labākais spēlētājs: 2014–15[175]

Piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ [1][2][3][4][5][6]
  2. ↑ [7][8][9]
  3. ↑ [10][11][12][13]
  4. ↑ [18][19][20]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Ranking the 10 best wingers in world football for 2023». The Trivela Effect. Skatīts: 2023. gada 13. jūnijs.
  2. ↑ «Top 20 best wingers in the world 2023». Interesting Football. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 8. decembrī. Skatīts: 2023. gada 13. jūnijs.
  3. ↑ «Ranked! The 10 best left-wingers in the world right now». FourFourTwo. Skatīts: 2023. gada 13. jūnijs.
  4. ↑ «The 25 best left wingers in world football - ranked». 90min. Skatīts: 2023. gada 23. jūlijs.
  5. ↑ «FC 100 best men's soccer wingers, 2022-23». ESPN. Skatīts: 2023. gada 23. jūlijs.
  6. ↑ «Who are the 20 best left-wingers in the world as of 2023?». Sports Brief. Skatīts: 2023. gada 23. jūlijs.
  7. ↑ «Jack Grealish has worked out how to be a superstar cog in a ruthless machine». The Guardian. Skatīts: 2023. gada 13. jūnijs.
  8. ↑ «Jack Grealish: Premier League Player Watch». Coaches’ Voice. Skatīts: 2023. gada 13. jūnijs.
  9. ↑ «Jack Grealish's influence on City's 2022/23 season so far in numbers». Manchester City F.C. Skatīts: 2023. gada 13. jūnijs.
  10. ↑ «How Jack Grealish became the most marketable British footballer since David Beckham». The Athletic. Skatīts: 2023. gada 13. jūnijs.
  11. ↑ «Why do fans love Jack Grealish? England's creative spark is a symbol of possibility». The Independent. Skatīts: 2023. gada 13. jūnijs.
  12. ↑ «A mix of Beckham and Gazza, Man City's Grealish emerging as the face of English soccer». AP News. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijs.
  13. ↑ «The hedonist's hedonist: why Jack Grealish is having the best week of his life». The Guardian. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijs.
  14. ↑ «Jack Grealish: Manchester City sign Aston Villa captain for £100m». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2021-08-06.
  15. ↑ «Grealish picks England over Republic». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2021-08-06.
  16. ↑ «Barry Hugman's Footballers - Jack Grealish». barryhugmansfootballers.com. Skatīts: 2023-11-13.
  17. ↑ «Aston Villa's Jack Grealish could spark international tug-of-war between Ireland and England». The Telegraph (angļu). 2015-04-20. Skatīts: 2023-11-13.
  18. ↑ John Fallon. «Jack Grealish poised to commit to Ireland senior squad». The Irish Times (Dublin), 2014. gada 17. oktobris. Skatīts: 2018. gada 15. augusts.
  19. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota realdeal nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  20. ↑ Nick Rostron-Pike. «Exclusive – Jack Grealish faces tough decision about England future, claims father». Talksport, 2015. gada 21. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 15. augusts.
  21. ↑ Mat Kendrick. «Jack Grealish is motivated by the death of his baby brother». Birmingham Live (angļu), 2018-04-08. Skatīts: 2023-11-13.
  22. ↑ Graham Young. «Jack Grealish - the story of the boy in the oversized shirt». Birmingham Live (angļu), 2021-06-22. Skatīts: 2023-11-14.
  23. ↑ 23,0 23,1 23,2 Barry Glendenning. «Jack Grealish turning into the real deal as he keeps his options open». The Guardian (en-GB), 2014-09-12. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-14.
  24. ↑ 161385360554578. «Exclusive - Aston Villa youngster faces tough decision about England future, claims father». talkSPORT (en-gb), 2015-04-21. Skatīts: 2023-11-14.
  25. ↑ 25,0 25,1 Mat Kendrick. «Exclusive: Jack Grealish offered a new four-year contract by Aston Villa». Birmingham Live (angļu), 2014-09-09. Skatīts: 2023-11-14.
  26. ↑ «Aston Villa | Squads | Academy | Academy Profile | Jack Grealish». web.archive.org. 2014-06-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-06-19. Skatīts: 2023-11-14.
  27. ↑ «Haber & Grealish join Notts on loan». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  28. ↑ «Callum McGregor: ‘Notts County gave Jack Grealish and me a real education’ | Scotland | The Guardian». amp.theguardian.com. Skatīts: 2023-11-14.
  29. ↑ «MK Dons 3-1 Notts County». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  30. ↑ «Loan watch: Carruthers earns bragging rights over Grealish | Latest News | Aston Villa». web.archive.org. 2013-10-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-21. Skatīts: 2023-11-14.
  31. ↑ «Notts County 3-1 Gillingham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  32. ↑ «Colchester United 0-4 Notts County». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  33. ↑ «Grealish Signs New Notts Loan Deal». www.nottscountyfc.co.uk (en-gb). Skatīts: 2023-11-14.
  34. ↑ «Manchester City 4-0 Aston Villa». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  35. ↑ «Grealish signs new deal with Villa». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  36. ↑ «Aston Villa 1-0 Blackpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  37. ↑ «Aston Villa 2-0 West Bromwich Albion». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  38. ↑ «Aston Villa 3-3 Queens Park Rangers». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  39. ↑ «Aston Villa 2-1 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  40. ↑ «Arsenal 4-0 Aston Villa». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  41. ↑ «Sherwood issues warning to Grealish». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  42. ↑ «'Grealish should follow Cole advice'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  43. ↑ «Leicester City 3-2 Aston Villa». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  44. ↑ «Garde drops Grealish from first team». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  45. ↑ «Grealish back with Villa first team». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-14.
  46. ↑ «EVANS PROVIDES LATEST TRANSFER NEWS». www.leedsunited.com (angļu). 2016-01-07. Skatīts: 2023-11-14.
  47. ↑ «"Aston Villa's Jack Grealish sets unwanted Premier League record"».
  48. ↑ «Villa investigate Grealish hotel party». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  49. ↑ «Villa's Grealish banned for three games». ESPN.com (angļu). 2016-10-18. Skatīts: 2023-11-15.
  50. ↑ «Aston Villa's Jack Grealish taken to hospital after Watford draw». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-15.
  51. ↑ Mat Kendrick. «Jack Grealish has an operation - extent of his injury revealed». Birmingham Live (angļu), 2017-07-30. Skatīts: 2023-11-15.
  52. ↑ Neil Moxley. «Villa's Jack Grealish on the innocuous-looking injury that almost killed him». The Mirror (angļu), 2018-05-20. Skatīts: 2023-11-15.
  53. ↑ «Birmingham City 0-1 Aston Villa, 2018-19 Championship, 10 Mar 2019». AVFC History (angļu). Skatīts: 2023-11-15.
  54. ↑ «Grealish gives Villa win at Birmingham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  55. ↑ «Grealish attacked on pitch by spectator». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  56. ↑ «Jack Grealish: Birmingham City fan jailed for pitch attack». BBC News (en-GB). 2019-03-11. Skatīts: 2023-11-15.
  57. ↑ Jason Burt. «Aston Villa end three-year Premier League exile with deserved play-off final victory over Derby at Wembley». The Telegraph (en-GB), 2019-05-27. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-15.
  58. ↑ «Villa thrash Crewe to reach third round». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  59. ↑ «Norwich City 1-5 Aston Villa». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  60. ↑ Paul MacInnes. «Premier League, Football League and WSL suspended until April». The Guardian (en-GB), 2020-03-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-15.
  61. ↑ «Club statement | AVFC». web.archive.org. 2020-03-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-31. Skatīts: 2023-11-15.
  62. ↑ «"David Luiz errors, Grealish the victim and Norwich woe – Premier League's quirkiest numbers"».
  63. ↑ «Villa avoid relegation with draw at West Ham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  64. ↑ 64,0 64,1 64,2 «"Jack Grealish voted Supporters' and Players' Player of the Year"».
  65. ↑ «Grealish signs new Aston Villa deal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  66. ↑ «Clinical Villa brush off sloppy Fulham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  67. ↑ «Villa score seven against Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  68. ↑ «Premier League champs Liverpool stunned 7-2 by Aston Villa; Reds' worst loss in 57 years (video)». Yahoo Life (en-US). 2020-10-05. Skatīts: 2023-11-15.
  69. ↑ «Ward-Prowse strikes send Saints third». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  70. ↑ «"City seal Grealish deal"».
  71. ↑ «Jack Grealish: Manchester City sign Aston Villa captain for £100m». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-15.
  72. ↑ David Hytner. «‘Dream come true’: Jack Grealish seals record £100m Manchester City move». The Guardian (en-GB), 2021-08-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-15.
  73. ↑ «"Pep Guardiola hails 'incredible' Jack Grealish debut for Manchester City, but has worries over Ilkay Gundogan"».
  74. ↑ «Man City score five to thrash Norwich». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  75. ↑ «Man City beat RB Leipzig in nine-goal thriller». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  76. ↑ James Ducker. «Man City manager Pep Guardiola warns dropped Phil Foden and Jack Grealish after nightclub visit». The Telegraph (en-GB), 2021-12-20. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-15.
  77. ↑ «Grealish says adapting at Man City has been 'difficult'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-15.
  78. ↑ «Jack Grealish thriving for Man City having adapted to the tactical demands Pep Guardiola puts on his wingers». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-15.
  79. ↑ «Kevin De Bruyne insists Jack Grealish is victim of English bias». 90min.com (en-GB). 2022-09-19. Skatīts: 2023-11-15.
  80. ↑ «Ilkay Gundogan explains why ‘Lionel Messi & Cristiano Ronaldo are the only comparison’ for Man City sensation Erling Haaland | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-06-26. Skatīts: 2023-11-15.
  81. ↑ «Haaland scores again as Man City beat 10-man Wolves». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-16.
  82. ↑ «Haaland sets record as Man City beat Leeds». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-16.
  83. ↑ «Stunning comeback helps Man Utd beat Man City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-16.
  84. ↑ «Man City go top with win over title rivals Arsenal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-16.
  85. ↑ «"Jack Grealish hailed for display in Manchester City draw against RB Leipzig – 'impossible to play against' "».
  86. ↑ Barney Ronay. «Jack Grealish, Manchester City’s coolest kid, teaches Liverpool a lesson». The Guardian (en-GB), 2023-04-01. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-17.
  87. ↑ «Man City player ratings vs Liverpool: Jack Grealish and Julian Alvarez DESTROY former title rivals | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-04-01. Skatīts: 2023-11-17.
  88. ↑ «Man City thump Liverpool to keep pressure on Arsenal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  89. ↑ «Sublime Haaland bicycle kick as Man City beat Saints». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  90. ↑ «'This is the life, innit' - Jack Grealish beams after 'dream' Champions League semi-final first leg against Real Madrid & reveals Man City feel 'unstoppable' at home | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-05-09. Skatīts: 2023-11-17.
  91. ↑ 91,0 91,1 «'What does anyone see in him?' - how Grealish answered critics». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  92. ↑ Jamie Jackson. «Manchester City 4-0 Real Madrid (agg: 5-1): Champions League semi-final player ratings». The Guardian (en-GB), 2023-05-17. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-17.
  93. ↑ «Manchester City win Premier League title for fifth time in six seasons». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-17.
  94. ↑ «Manchester City's trophy presentation in pictures». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  95. ↑ «Man City beat Man Utd to win cup with Gundogan double». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  96. ↑ «Winning FA Cup 'something you dream of when you’re a little kid' - Grealish». BBC Sport (en-GB). 2023-06-03. Skatīts: 2023-11-17.
  97. ↑ 97,0 97,1 «"Tearful Grealish - "It's what you work your whole life for" "».
  98. ↑ «Man City fans launch wild celebrations as they mount bus stops and smash cars after Champions League win». LADbible (angļu). 2023-06-11. Skatīts: 2023-11-17.
  99. ↑ «Grealish stumbles as Man City arrive back home». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  100. ↑ «Jack Grealish looked like he'd had night out of his life after getting off plane». SPORTbible (angļu). 2023-06-12. Skatīts: 2023-11-17.
  101. ↑ 161385360554578. «Jack Grealish carried out of hotel by teammate as he admits not sleeping for 72 hours». talkSPORT (en-gb), 2023-06-13. Skatīts: 2023-11-17.
  102. ↑ «Man City's Jack Grealish was seen celebrating in full kit just hours before treble parade». LADbible (angļu). 2023-06-12. Skatīts: 2023-11-17.
  103. ↑ «"Drunk" Grealish Steals the Show at Man City Parade: fans react on Twitter - Pundit Feed». punditfeed.com (en-US). 2023-06-12. Skatīts: 2023-11-17.
  104. ↑ Apratim Banerjee. «"Doesn't have a clue what planet he's on" - Fans believe Jack Grealish is still drunk as he struggles to walk straight after Manchester City's treble celebration». www.sportskeeda.com (en-gb), 2023-06-12. Skatīts: 2023-11-17.
  105. ↑ «Man City: The Oasis lyric, Jack Grealish and The Treble». BBC Sport (en-GB). 2023-06-13. Skatīts: 2023-11-17.
  106. ↑ «Any regrets, Jack? Grealish reacts to ‘once in a lifetime’ party after Man City Treble triumph | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-06-20. Skatīts: 2023-11-17.
  107. ↑ «Ballon d'Or 2023 Power Rankings: How Lionel Messi beat Erling Haaland to eighth Golden Ball after World Cup heroics | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-10-30. Skatīts: 2023-11-17.
  108. ↑ «Jack Grealish is back! £100-million star second only to Erling Haaland in influence at Man City this season | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-04-08. Skatīts: 2023-11-17.
  109. ↑ «Man City ratings: Every treble-winning player's performance in the 2022-23 season - ranked | Goal.com English Kuwait». www.goal.com (en-KW). 2023-06-12. Skatīts: 2023-11-17.
  110. ↑ «Manchester City: Has Jack Grealish become undroppable?». BBC Sport (en-GB). 2023-06-01. Skatīts: 2023-11-17.
  111. ↑ «Manchester City: Jack Grealish says he now 'feels like one of the main players'». BBC Sport (en-GB). 2023-03-22. Skatīts: 2023-11-17.
  112. ↑ «"City secure UEFA Super Cup after Palmer header sets up penalty shoot-out drama"».
  113. ↑ «Haaland double seals Man City win at Young Boys». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  114. ↑ «Manchester City: 'The people want Haaland to fail' - Pep Guardiola». BBC Sport (en-GB). 2023-10-25. Skatīts: 2023-11-17.
  115. ↑ «What needs to change at Man Utd after derby defeat?». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  116. ↑ «Grealish pledges his future to Boys in Green». Independent.ie (angļu). 2013-07-29. Skatīts: 2023-11-17.
  117. ↑ «Grealish happy to stay in green for nights like these». The Irish Times (angļu). Skatīts: 2023-11-17.
  118. ↑ «Aston Villa will let Jack Grealish decide international future». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-17.
  119. ↑ «Lambert: Jack Grealish has a big international decision to make». Independent.ie (angļu). 2014-08-26. Skatīts: 2023-11-17.
  120. ↑ Press Association. «Gareth Southgate hopes Jack Grealish decides to play for England». The Guardian (en-GB), 2014-10-06. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-17.
  121. ↑ «Jack Grealish withdraws from Ireland under-21 squad and Noel King "accepts" his reasons». Independent.ie (angļu). 2014-10-06. Skatīts: 2023-11-17.
  122. ↑ «Grealish expected to choose Republic». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  123. ↑ «Confusion surrounds Grealish’s international future despite reports». web.archive.org. 2014-10-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-10-18. Skatīts: 2023-11-17.
  124. ↑ (en) VIDEO: Grealish set to return to Ireland set-up. 2015-03-22.
  125. ↑ «Grealish turns down Republic call-up». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  126. ↑ «Hodgson feared reaction to Grealish». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  127. ↑ Gregg Evans. «Aston Villa star Jack Grealish could get Euros chance». Birmingham Live (angļu), 2015-09-06. Skatīts: 2023-11-17.
  128. ↑ «Grealish picks England over Republic». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  129. ↑ «England U21 1-0 Portugal U21: Grealish plays in Toulon win». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-17.
  130. ↑ Billy Stephenson. «Squads, fixtures, results, stadiums and more for 2017 European U21 Championships». The Mirror (angļu), 2017-06-26. Skatīts: 2023-11-17.
  131. ↑ «England Matches - Under-21's 2010-20». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2023-11-17.
  132. ↑ «Jack Grealish gets first England call-up from Gareth Southgate». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-17.
  133. ↑ «England draw dull Denmark game». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-17.
  134. ↑ The Football Association. «England's squad of 26 players for UEFA EURO 2020 has been named». https://www.englandfootball.com (angļu). Skatīts: 2023-11-18.
  135. ↑ «England 2-0 Germany summary: score, goals, highlights, Euro 2020 - AS.com». web.archive.org. 2021-07-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-07-04. Skatīts: 2023-11-18.
  136. ↑ The Football Association. «England clocked up a five-goal victory over Andorra in October's World Cup qualifier». https://www.englandfootball.com (angļu). Skatīts: 2023-11-18.
  137. ↑ 137,0 137,1 Martin Belam. «England’s Jack Grealish keeps promise to fan with goal celebration against Iran». The Guardian (en-GB), 2022-11-21. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-18.
  138. ↑ Barry Glendenning. «Jack Grealish turning into the real deal as he keeps his options open». The Guardian (en-GB), 2014-09-12. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-18.
  139. ↑ 139,0 139,1 Sam Tighe. «Jack Grealish Will Be the Emerging Face of the Premier League This Season». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-18.
  140. ↑ Alex Brotherton. «Jack Grealish proves he is the best in Europe and worth £100m to Man City». Manchester Evening News (angļu), 2021-09-15. Skatīts: 2023-11-18.
  141. ↑ «"Dean Smith: The moment I told Jack Grealish he was captain"».
  142. ↑ «"Guardiola hails Grealish professionalism"».
  143. ↑ Mat Kendrick. «Jack Grealish: What do you get Aston Villa's wing whizz-kid for his 19th birthday today?». Birmingham Live (angļu), 2014-09-10. Skatīts: 2023-11-18.
  144. ↑ «Superstition behind Grealish's socks». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-18.
  145. ↑ «What does Aston Villa's $140 million Jack Grealish bring to Manchester City?». CBSSports.com (angļu). 2021-08-04. Skatīts: 2023-11-18.
  146. ↑ 146,0 146,1 146,2 «A mix of Beckham and Gazza, Man City's Grealish emerging as the face of English soccer». AP News (angļu). 2023-05-31. Skatīts: 2023-11-18.
  147. ↑ «Jack Grealish relishing England chance - and Paul Gascoigne comparisons». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-18.
  148. ↑ 148,0 148,1 Simon Hattenstone. «The hedonist’s hedonist: why Jack Grealish is having the best week of his life». The Guardian (en-GB), 2023-06-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-18.
  149. ↑ 161385360554578. «Grealish is 'Messi with a right foot' and 'most talented star' ex-Arsenal man has seen». talkSPORT (en-gb), 2021-02-12. Skatīts: 2023-11-18.
  150. ↑ «"Club statement"».
  151. ↑ «Jack Grealish banned from driving for nine months and fined after pleading guilty to careless driving». The Independent (angļu). 2020-12-15. Skatīts: 2023-11-18.
  152. ↑ «Jack Grealish: Aston Villa captain banned from driving». BBC News (en-GB). 2020-12-15. Skatīts: 2023-11-18.
  153. ↑ «" 'Beyond proud': Sasha Attwood pens heartwarming message to Jack Grealish after Champions League win"».
  154. ↑ Mat Kendrick. «Aston Villa v Arsenal: This 1905 FA Cup winner is related to a current Villa star - find out who». Birmingham Live (angļu), 2015-05-26. Skatīts: 2023-11-18.
  155. ↑ «englandstats.com | 285 Billy Garraty (1903)». www.englandstats.com. Skatīts: 2023-11-18.
  156. ↑ Steve Hopkins. «Jack Grealish says little sister with cerebral palsy is his 'best friend'». JOE.co.uk (en-US), 2022-11-22. Skatīts: 2023-11-18.
  157. ↑ 161385360554578. «Grealish spotted begging Silva to stay at Man City during treble celebrations». talkSPORT (en-gb), 2023-06-13. Skatīts: 2023-11-18.
  158. ↑ «Jack Grealish gives refreshingly honest insight into his lifestyle choices compared to Erling Haaland». SPORTbible (angļu). 2023-05-05. Skatīts: 2023-11-18.
  159. ↑ «11 fun facts about Jack Grealish | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-05-15. Skatīts: 2023-11-18.
  160. ↑ «Jack Grealish given new nickname by teammates after Atletico Madrid antics». OneFootball (angļu). 2023-11-18. Skatīts: 2023-11-18.
  161. ↑ 161,0 161,1 «Jack Grealish becomes DJ Grealo! Man City star teams up with Oliver Heldens and OKX for his debut on the decks | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-05-10. Skatīts: 2023-11-18.
  162. ↑ Gregg Evans. «‘The full package’: How Jack Grealish became the most marketable UK footballer since Beckham». The Athletic (angļu). Skatīts: 2023-11-18.
  163. ↑ «Why do England fans love Grealish? He is their symbol of possibility». The Independent (angļu). 2021-07-01. Skatīts: 2023-11-18.
  164. ↑ Mat Kendrick. «Brilliant Jack Grealish story that will make every Villa fan smile». Birmingham Live (angļu), 2022-05-16. Skatīts: 2023-11-18.
  165. ↑ «Ilkay Gundogan explains why ‘Lionel Messi & Cristiano Ronaldo are the only comparison’ for Man City sensation Erling Haaland | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2023-06-26. Skatīts: 2023-11-18.
  166. ↑ «Visually-impaired boy says Jack Grealish signed shirt and braille letter has ‘made my decade’». LADbible (angļu). 2023-06-17. Skatīts: 2023-11-18.
  167. ↑ «Championship play-off final: Aston Villa 2-1 Derby County». 2019. gada 24. maijs – caur www.bbc.com.
  168. ↑ «Arsenal 4-0 Aston Villa». 2015. gada 29. maijs – caur www.bbc.co.uk.
  169. ↑ «Aston Villa 1-2 Manchester City: Sergio Aguero & Rodri goals secure third Carabao Cup in a row». 2020. gada 28. febr. – caur www.bbc.com.
  170. ↑ «Jack Grealish Manchester City Midfielder, Profile & Stats | Premier League». www.premierleague.com.
  171. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig
  172. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi
  173. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t
  174. ↑ «Euro 2020 final: England beaten by Italy on penalties». 2021. gada 10. jūl. – caur www.bbc.com.
  175. ↑ «"Awards announced: Find out player/young Player of the Season"».

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Džeks_Grīlišs&oldid=4134631"