Fils Fodens

Vikipēdijas lapa
Fils Fodens
Fils Fodens
Fodens 2022. gadā
Personas dati
Pilns vārdsFilips Volters Fodens
Dzimis2000. gada 28. maijā (23 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Stokporta, Anglija
Augums171 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaPussargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Anglija Manchester City F.C.
Numurs47
Jauniešu klubi
2009–2016Valsts karogs: Anglija Manchester City F.C.
Profesionālie klubi (dati uz 08.11.2023.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2016–Valsts karogs: Anglija Manchester City F.C.140(38)
Nacionālā izlase (dati uz 08.11.2023.)
2015–2016Valsts karogs: Anglija Anglija U168(2)
2016–2017Valsts karogs: Anglija Anglija U1723(11)
2017–2018Valsts karogs: Anglija Anglija U182(1)
2018Valsts karogs: Anglija Anglija U193(1)
2018–2019Valsts karogs: Anglija Anglija U2115(4)
2020–Flag of Anglija Anglija29(4)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Filips Volters Fodens (angļu: Philip Walter Foden; dzimis 2000. gada 28. maijā) ir Anglijas futbolists, pussargs, kurš spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Manchester City sastāvā un Anglijas izlasē.

Fodena izrāviens profesionālajā futbolā notika 2017. gadā, kad viņš ieguva FIFA U-17 Pasaules kausa Zelta bumbu pēc Anglijas veiksmīgās kampaņas 2017. gada U-17 Pasaules kausā.

Fodens kluba rindās ir aizvadījis vairāk nekā 200 spēles, izcīnot četrpadsmit godalgas, tostarp kontinenta "zelta hetriku" 2022.–2023. gadā, un kļūstot par jaunāko Premjerlīgas uzvarētāja medaļas ieguvēju 2018. gadā.[1]

Fodens ir pārstāvējis Anglijas izlasi daudzos jaunatnes līmeņos, 51 spēlē gūstot 19 vārtus. Viņš pirmo reizi tika izsaukts uz pieaugušo izlasi 2020. gada 25. augustā, bet 2020. gada 5. septembrī debitēja pret Islandi, uzvarot UEFA Nāciju līgā ar 1:0.

Karjera klubos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manchester City[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnā dzīve un karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filips Volters Fodens[2] dzimis 2000. gada 28. maijā[3] Stokportā, Lielajā Mančestrā un bija Mančestras "City" atbalstītājs bērnībā.[4] Viņš pievienojās klubam četru gadu vecumā.[5] 2016. gada 6. decembrī "City" galvenais treneris Peps Gvardiola iekļāva Fodenu sastāvā Čempionu līgas grupu turnīra spēlei pret Celtic; viņš palika uz rezervistu soliņa mājas spēlē, kas noslēdzās neizšķirti 1:1.[6]

2017–18[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada jūlijā Fodens tika iekļauts Mančestras "City" sastāvā kluba pirmssezonas turnejā pa ASV, kur viņš demonstrēja iespaidīgu sniegumu, 0:2 zaudējot Mančestras "United",[7] kā arī sāka spēli, 4:1 uzvarā pār Real Madrid.[8]

Pēc vairākām spēlēm uz rezervistu soliņa 2017.–2018. gada sezonas sākumā, Fodens debitēja Mančestras "City" 2017. gada 21. novembrī Čempionu līgas spēlē pret Feyenoord, 75. minūtē nākot Jajas Turē vietā. Viņš kļuva par ceturto jaunāko angļu spēlētāju, kurš piedalījies Čempionu līgas spēlē (17 gadi 177 dienas).[9] 2017. gada 6. decembrī Fodens pārspēja Džošam Makīčranam piederošo rekordu, kļūstot par jaunāko angļu spēlētāju 17 gadu un 192 dienu vecumā, kurš sācis UEFA Čempionu līgas spēli, kas notika 2:1 zaudējumā pret Doneckas "Šahtar".[10] 2020. gada 20. oktobrī 17 gadus un 113 dienas vecais Džūds Belingems pārspēja Fila Fodena rekordu, kļūstot par jaunāko angli, kurš uzsācis Čempionu līgas maču.[11] Fodens arī kļuva par pirmo 2000. gadā dzimušo spēlētāju, kurš šajās sacensībās sācis spēli.[10] Premjerlīgā viņš debitēja nākot uz maiņu, 2017. gada 16. decembrī, uzvarot Tottenham Hotspur ar 4:1, 83. minūtē nomainot Ilkaju Gindoganu.[12]

Fodens 2018. gada 25. februārī EFL kausa izcīņas finālā spēles beigās nomainīja Serhio Agvero, palīdzot "City" nodrošināt uzvaru ar 3:0, Vemblija stadionā pret Arsenal.[13] Nākamajā mēnesī viņš laboja Kīrana Ričardsona rekordu, kļūstot par jaunāko angļu spēlētāju, kurš Čempionu līgā startējis izslēgšanas mačā, to paveicot 17 gadu un 283 dienu vecumā, uzvarot Basel ar 4:0.[14] 13. maijā viņš kļuva par visu laiku jaunāko spēlētāju, kurš saņēmis Premjerlīgas uzvarētāja medaļu.[15] Viņš tika iekļauts Ginesa rekordu grāmatā par šo varoņdarbu grāmatas 2020. gada izdevumā.[16]

2018–19[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fodens Manchester City 2017. gadā

Fodens 2018. gada 5. augustā bija daļa no "City" sākumsastāva FA Community Shield, kopumā nospēlējot 75 minūtes, kā arī asistējot Agvero pirmo vārtu guvumā, Vemblija stadionā ar 2:0 uzvarot Chelsea, gūstot trešo uzvarētāju medaļu kalendārajā gadā.[17] 2018. gada 25. septembrī viņš sniedza rezultatīvu piespēli Rijādam Mehrezam un vēlāk guva savus pirmos vārtus kompensācijas laikā, nodrošinot "City" 3:0 uzvaru izbraukumā pret Oxford United Anglijas kausa izcīņas trešajā kārtā.[18]

Savus pirmos vārtus mājās "City" komandā Fodens guva 2019. gada 6. janvārī, uzvarot Rotherham United 2018.–2019. gada FA kausa trešajā kārtā ar 7:0.[19] Trīs dienas vēlāk Fodens atkal bija rezultatīvs, palīdzot "City" ar 9:0 sagraut Burton Albion Anglijas līgas kausa pusfināla pirmajā spēlē.[20] 2019. gada 12. martā Fodens guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus atbildes spēlē pret Schalke, kurā "City" uzvarēja ar 7:0 (summā 10:2).[21] Pēc gūtajiem vārtiem viņš, 18 gadu un 288 dienu vecumā kļuva par "City" visu laiku jaunāko vārtu guvēju Čempionu līgā un par jaunāko angļu vārtu guvēju, kurš guvis vārtus sacensību izslēgšanas spēlēs.[22] Nākamā mēneša sākumā viņš klubā pirmo reizi startēja līgā, uzvarot Cardiff City ar 2:0, to izdarot, kļūstot par jaunāko angļu spēlētāju kopš Daniela Staridža 2008. gadā.[23] Pēc mača "City" treneris Peps Gvardiola medijiem sacīja, ka sagaida, ka Fodens būs nozīmīgs Mančestras "City" spēlētājs "nākamajā desmitgadē".[23]

Fodens guva savus pirmos vārtus Premjerlīgā 2019. gada 20. aprīlī, uzvarot 1:0 Tottenham Hotspur. Tādējādi, viņš kļuva par trešo jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus kluba labā Premjerlīgā, pēc Maika Ričardsa un Staridža.[24] "Manchester City" noslēdza sezonu, iegūstot visas vietējās trofejas, Fodenam ieņemot arvien nozīmīgāku lomu komandā.[25]

2019–20[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fodens 2019.–2020. gada sezonu sāka ar savu septīto titulu, 2019. gada 4. augustā Vemblija stadionā uzvarot FA Community Shield pret Liverpool. Viņš guva vārtus 11 metru soda sitienu sērijā, kas izšķīra uzvarētājus.[26] Sešas dienas vēlāk viņš aizvadīja pirmo spēli 2019.–2020. gada Premjerlīgā, Mančestras "City" pārspējot West Ham United ar 5:0 Londonas stadionā.[27] 2019. gada 1. oktobrī Fodens guva savus pirmos vārtus UEFA Čempionu līgas sezonā, ar 2:0 mājās izcīnot uzvaru pret Zagrebas "Dinamo" grupu turnīra 2. spēļu kārtā. Fodens radīja otras lielākās izredzes gūt vārtus (6) UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, atpaliekot tikai no Lionela Mesi (7).[28] 2019. gada 15. decembrī Fodens pirmo reizi sāka spēli Premjerlīgas sezonā, Emirates Stadium iedodot rezultatīvu piespēli Kevinam De Bruinem pret Arsenal, "Pilsētniekiem" izcīnot uzvaru ar 3:0.[29] 2020. gada 1. martā Fodens startēja EFL kausa finālā un ieguva savu 6. galveno trofeju un 8. trofeju karjerā, "City" ar 2:1 uzvarot Aston Villa.[30] Viņš arī tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, tādējādi kļūstot par jaunāko Alana Hārdakera trofejas saņēmēju.[nepieciešama atsauce]

2020. gada 17. jūnijā Premjerlīga atgriezās pēc tam, kad COVID-19 pandēmijas dēļ sezona uz neilgu laiku tika pārtraukta. Fodens bija rezultatīvs, kad "City" savā laukumā ar 3:0 pārspēja "Arsenal".[31] Nākamajā mačā Fodens pirmoreiz Premjerlīgā guva divus vārtus un pirmo reizi guva vārtus līgas spēlēs pēc kārtas, Mančestras "City" savā laukumā ar 5:0 uzvarot Burnley.[32] 2019.–2020. gada Premjerlīgas sezona noslēdzās 26. jūlijā, kad Fodens sāka spēli starta sastāvā, ar 5:0 uzvarot Norwich City, Mančestras "City" sezonu noslēdzot otrajā vietā. Tomēr, šis notikums iezīmējās ar Fodena elka Davida Silvas aiziešanu pēc 10 klubā pavadītiem gadiem. 2017. gadā Fodens paziņoja: "Treniņi ir ātrāki, un ir bijis lieliski spēlēt ar Silvu, viņš patiešām ir mans elks. Es cenšos skatīties, ko viņš dara, mācos no viņa un cenšos darīt tās pašas lietas."[33] Fodenam tika ieteikts pārņemt Silvas vietu, Pepam Gvardiolam sakot, ka "Manchester City" "uzticas" Filam Fodenam, lai viņu aizstātu.[34] Fodens piedalījās UEFA Čempionu līgas izslēgšanas spēlē 2020. gada 7. augustā pret Madrides "Real", palīdzot savai komandai uzvarēt ar 2:1 (4:2 kopsummā) un iekļūt ceturtdaļfinālā,[35] kur "City" izstājās no sacensībām.[36] Viņš sezonu noslēdza ar 38 aizvadītām spēlēm, reģistrējot 8 vārtus un 9 rezultatīvas piespēles visos turnīros.[27]

2020–21[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fodens atvēra savu vārtu "kontu" 2020.–21. gada sezonā pret Vulverhemptonas "Wanderers", Premjerlīgas sezonas 1. spēļu kārtā, 2020. gada 21. septembrī izbraukumā, izcīnot uzvaru ar 3:1.[37] 2020. gada 24. oktobrī viņš guva savus otros vārtus līgā pret West Ham, spēlējot neizšķirti 1:1 Londonas stadionā 2020. gada 24. oktobrī. Viņš panāca izlīdzinājumu tikai sešas minūtes pēc tam, kad puslaikā nomainīja Serhio Agvero, pēc komandas biedra Žuau Kanselu piespēles.[38] Fodens 2020. gada 25. novembrī guva savus pirmos UEFA Čempionu līgas vārtus sezonā, Grieķijā pret Olympiacos.[39] Šī uzvara Čempionu līgā nodrošināja "City" iekļūšanu astotdaļfinālā 8. sezonu pēc kārtas.[40] 2021. gada 7. februārī Fodens guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli Ilkaja Gindogana vārtu guvumā, izbraukumā ar 4:1 uzvarot Liverpool, kas bija viņa komandas pirmā uzvara Anfield laukumā kopš 2003. gada.[41] Fodens vēlreiz guva vārtus Mersisaidā, 17. februārī Mančestras "City" izbraukumā ar 3:1 uzvarot Everton, palielinot pārsvaru tabulas augšgalā un izcīnot 17 uzvaras pēc kārtas visos turnīros.[42] Fodens bija rezultatīvs abās "City" Čempionu līgas ceturtdaļfināla spēlēs pret Dortmundes "Borussia",[43][44] nodrošinot savu iekļūšanu sacensību pusfinālā.[45]

2021. gada 21. aprīlī Fodens saņēma labākā spēlētāja balvu un guva vārtus pret Aston Villa, Villa Park laukumā, nodrošinot "City" uzvaru ar 2:1, palielinot savu pārsvaru tabulas augšgalā līdz 11 punktiem. Šie bija Fodena 14. vārti visos turnīros 2020.–2021. gada sezonā un 7. vārti Premjerlīgā.[46] Tikai četras dienas vēlāk Fodens izcīnīja savu 9. trofeju ar Mančestras "City", 2021. gada Anglijas kausa finālā ar 1:0 pārspējot Totenhemas "Hotspur", Fodenam nospēlējot visas 90 minūtes.[47] Fodens atkal iegāja vēsturē ar "City", jo viņi pirmo reizi sasniedza 2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu pēc tam, kad ar 4:1 divu spēļu summā uzvarēja Paris Saint-Germain, Fodenam sniedzot rezultatīvu piespēli Rijādam Mehrezam atbildes spēlē.[48] 12. maijā Fodens nodrošināja savu trešo Premjerlīgas titulu četru gadu laikā, pēc tam, kad Manchester United ar 2:1 zaudēja Leicester City.[49] Fodens tika nosaukts starta vienpadsmitniekā "City" pirmajā UEFA Čempionu līgas finālā kluba vēsturē. "City" zaudēja maču ar 1:0 pret Chelsea, kas ir Fodena pirmais zaudējums finālā viņa pieaugušo karjerā.[50] Viņš tika iekļauts "UEFA Čempionu līgas sezonas komandā" un ieguva "Premjerlīgas sezonas labākā jaunā spēlētāja" balvu, vienlaikus tiekot nominētam gan "Anglijas futbola gada spēlētāja", gan "Anglijas futbola gada jaunākā spēlētāja" kategorijās, iegūstot pēdējo balvu.[51][52][53]

2021–22[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fodens savainojuma dēļ pirms Euro 2020 fināla, izlaida Premjerlīgas kampaņas sākumu,[54] nespēlējot pret Tottenham, Norwich City un Arsenal, bet palika uz rezervistu soliņa pret Leicester City.[55] Viņš uzsāka spēli, guva vārtus, atdeva divas rezultatīvas piespēles un kļuva par spēles labāko spēlētāju Anglijas līgas kausa izcīņā, ar 6:1 uzvarot Wycombe Wanderers.[56] Fodens guva savus pirmos vārtus Premjerlīgas sezonā 3. oktobrī, izbraukumā spēlējot neizšķirti 2:2 pret Liverpool.[57] Viņš kļuva par mača labāko spēlētāju Čempionu līgas grupu turnīra spēlē[58] pret Club Brugge KV –viņš guva vārtus pāra atbildes spēlē.[59] Fodens guva divus vārtus Premjerlīgas spēlē pret Brighton & Hove Albion izbraukumā, uzvarot ar 4:1, vienlaikus sniedzot arī rezultatīvu piespēli Rijāda Mahreza vārtu guvumā, kā rezultātā viņš kļuva par mača labāko spēlētāju.[60] Viņš arī guva uzvaras vārtus un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju pret Brentford izbraukumā, uzvarot ar 1:0,[61] taču izlaida nākamo spēli pret Arsenal veselības problēmu dēļ.[62]

Fodens divās spēlēs guva divus vārtus, izbraukumā uzvarot "Norwich City" un Sporting CP – attiecīgi, 12. un 15. februārī.[63][64] Viņš vēlreiz guva uzvaras vārtus 26. februārī pret Everton un tika atzīts par mača labāko spēlētāju, uzvarot ar 1:0.[65] Fodens guva vārtus arī pret Madrides "Real", uzvarot mājās ar 4:3, Čempionu līgas pusfinālā,[66] lai gan Madrides "Real" uzvarēja atbildes spēlē Bernabéu ar 3:1, izslēdzot Mančestras "City" no sacensībām.[67] Viņš arī bija iesaistīts "City" neticamajā atspēlēšanās mačā pret "Aston Villa",[68] pēdējā dienā, izcīnot Premjerlīgas titulu pār "Liverpool".[69] Fodens gadu pabeidza ar 14 vārtiem,[70] tostarp deviņiem Premjerlīgā. Viņš arī ieguva "Anglijas futbola gada jaunā spēlētāja" balvu,[71] kā arī "Premjerlīgas sezonas jaunākā spēlētāja" balvu otro gadu pēc kārtas.[72] Turklāt, Fodens tika nominēts "Anglijas futbola gada spēlētāja" un 2022. gada Zelta bumbas balvai.[73][74]

2022–23[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 2. oktobrī Fodens guva savu pirmo hat-trick karjerā, mājās uzvarot Manchester United ar 6:3.[75] 2022. gada 14. oktobrī Fodens ar "Manchester City" parakstīja trīs gadu pagarinājumu savam pašreizējam līgumam, līdz 2027. gadam.[76]

Starptautiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauniešu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada maijā Fodens guva vārtus 2017. gada UEFA Eiropas U-17 čempionāta finālā, kurā Anglijas U-17 izlase piedzīvoja zaudējumu 11 metru pēcspēles soda sitienu sērijā pret Spānijas vienaudžiem.[77]

Tā paša gada oktobrī Fodens ieguva plašu preses uzmanību pēc tam, kad 2017. gada FIFA U-17 Pasaules kausa izcīņas finālā divreiz guva vārtus, arī pret Spāniju, kad Anglija uzvarēja šajās sacensībās. Viņš tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.[78]

2017. gadā viņš ieguva FIFA U-17 Pasaules kausa Zelta bumbu, kad arī ieguva plašu preses uzmanību un ievērojamu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos.[78][79][80]

2019. gada 27. maijā Fodens tika iekļauts Anglijas 23 spēlētāju izlasē 2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātam[81] un guva iespaidīgus vārtus — savus pirmos U-21 izlases rindās — Čezēnā, ar 2:1 zaudējot Francijai.[82]

Pieaugušo[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Debija UEFA Euro 2020[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 25. augustā Gerets Sautgeits pirmo reizi iekļāva Fodenu Anglijas pieaugušo izlasē.[83] Viņš debitēja izlasē pret Islandi 2020. gada 5. septembrī, izbraukumā ar 1:0 uzvarot UEFA Nāciju līgas turnīrā.[84] 7. septembrī Fodens kopā ar Anglijas komandas biedru Meisonu Grīnvudu tika atbrīvoti no Anglijas izlases, jo tika pārkāpti komandas COVID-19 izolācijas protokoli, ievedot vismaz vienu viesi savas komandas viesnīcā Islandē.[85] Mančestras "City" nosodīja Fodena rīcību.[85][86]

Fodens guva savus pirmos un otros vārtus Anglijas izlasē UEFA Nāciju līgas spēlē pret Islandi, Vemblija stadionā, 2020. gada 18. novembrī.[87]

2021. gada 1. jūnijā Fodens tika iekļauts 26 cilvēku izlasē no jauna pārceltajam UEFA Euro 2020 turnīram. Viņš pievienojās komandai vēlāk, jo viņš piedalījās tā gada UEFA Čempionu līgas finālā.[88] 8. jūnijā Fodens atklāja, ka ir nokrāsojis blondus matus, salīdzinot ar bijušo Anglijas pussargu Polu Gaskoinu, kuram arī bija līdzīga frizūra Euro 96. Fodens tajā pašā dienā preses konferencē sacīja: "Visa tauta zina, ko viņš nozīmē valstij un tam, ko viņš darīja, tāpēc nebūs pārāk slikti, ja mēģināšu laukumā ienest mazliet no "Gacas" (Gazza)."[89]

2022. gada FIFA Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 10. novembrī Fodens tika iekļauts 26 cilvēku sastāvā Anglijas 2022. gada FIFA Pasaules kausa kampaņai Katarā. Viņš pirmo reizi šajās sacensībās piedalījās nākot uz maiņu 71. minūtē, uzvarot Irānu ar 6:2.[90] 29. novembrī viņš guva Anglijas izlases otros vārtus 51. minūtē, uzvarot Velsu ar 3:0. Tie bija arī viņa pirmie vārti lielā starptautiskā turnīrā savas valsts labā. Nākamajā spēlē pret Senegālu Fodens asistēja Harija Keina vārtu guvumā pirmā puslaika kompensācijas laika trešajā minūtē. Pēc tam viņš 57. minūtē asistēja Bukajo Sakas vārtu guvumā otrajā puslaikā.[91]

Spēles stils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fodena "darba" kāja ir kreisā[92] un viņš var spēlēt kā malējais aizsargs vai malējais uzbrucējs labajā pusē, lai gan Peps Gvardiola viņu raksturojis "vairāk kā pussargu".[79] 2017. gadā Gvardiola viņu raksturoja kā "īpašu spēlētāju", sakot: "Ir bīstami teikt labas lietas par jaunajiem spēlētājiem, jo ​​viņi joprojām ir jauni, un viņiem ir jāaug un jāmācās daudzas jo daudzas lietas... Bet mums ir liela pārliecība, lai viņam palīdzētu, jo mēs uzskatām, ka viņš ir puisis, kuram ir potenciāls, pat ja viņš nav spēcīgs, viņš nav garš."[79] Spēlējot Mančestras "City", komandas treneris Peps Gvardiola viņu laiku pa laikam izmantoja arī centrālā uzbrucēja lomā kā viltus devītnieku.[93]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fodenam ir divi bērni ar savu ilggadējo draudzeni; 2019. gadā dzimis dēls un 2021. gadā dzimusi meita.[94] Viņš valkā 47. numura kreklu, un uz viņa kakla ir atbilstošs tetovējums par godu savam mirušajam vectēvam Ronijam, kurš nomira 47 gadu vecumā.[95]

Karjeras statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2023. gada 4. novembrī
Klubs Sezona Līga FA kauss EFL kauss Eiropa Cits Kopā
Divīzija Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti
Manchester City 2017–18 Premier League 5 0 0 0 2 0 3[a] 0 — 10 0
2018–19 Premier League 13 1 3 3 5 2 4[a] 1 1[b] 0 26 7
2019–20 Premier League 23 5 4 1 5 0 5[a] 2 1[b] 0 38 8
2020–21 Premier League 28 9 5 2 4 2 13[a] 3 — 50 16
2021–22 Premier League 28 9 4 1 2 1 11[a] 3 0 0 45 14
2022–23 Premier League 32 11 5 3 2 0 8[a] 1 1[b] 0 48 15
2023–24 Premier League 11 3 0 0 1 0 2[a] 1 2[c] 0 16 4
Karjerā kopā 140 38 21 10 21 5 46 11 5 0 233 64
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Spēles UEFA Čempionu līgā
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Spēle FA Community Shield
  3. ↑ Viena spēle "FA Community Shield", viena spēle UEFA Superkausā

Izlasē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunots 2023. gada 17. oktobrī[96]
Izlase Gads Spēles Vārti
Flag of Anglija Anglija 2020 3 2
2021 10 0
2022 9 1
2023 7 1
Kopā 29 4
Vārti izlasē
Nr. Datums Stadions Pretinieks Vārti Rezultāts Turnīrs Ats.
1 2020. gada 18. novembris Vemblija stadions, Londona, Anglija Flag of Islande Islande 3–0 4–0 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga [97]
2 4–0
3 2022. gada 29. novembris Ahmad bin Ali Stadium, Raijāna, Katara Flag of Velsa Velsa 2–0 3–0 2022. gada FIFA Pasaules kauss [98]
4 2023. gada 12. septembris Hampden Park, Glāzgova, Skotija Flag of Skotija Skotija 1–0 3–1 Draudzības spēle [99]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manchester City

Anglijas U17

Anglija

Individuālie

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/man-city-foden-diaz-medal-14652426
  2. ↑ «2016/17 Premier League clubs publish retained lists». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-11-08.
  3. ↑ «England - P. Foden - Profile with news, career statistics and history - Soccerway». uk.soccerway.com. Skatīts: 2023-11-08.
  4. ↑ «"City Starlet Foden: Silva's My Idol"».
  5. ↑ «"Manchester City U18's Phil Foden profile"».
  6. ↑ «Manchester City 1-1 Celtic». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  7. ↑ «"Guardiola: Foden display 'Another level' "».
  8. ↑ «"City 4 Real Madrid 1"».
  9. ↑ «Manchester City 1-0 Feyenoord». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  10. ↑ 10,0 10,1 «Foden sets Champions League record». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  11. ↑ «Bellingham sets Champions League record». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  12. ↑ «Manchester City 4-1 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  13. ↑ «Arsenal 0-3 Manchester City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  14. ↑ «Man City news: Phil Foden breaks Champions League appearance record | Goal.com South Africa». www.goal.com (en-ZA). 2018-03-07. Skatīts: 2023-11-08.
  15. ↑ Richard Fay. «Man City fans loved seeing Phil Foden make Premier League history». Manchester Evening News (angļu), 2018-05-13. Skatīts: 2023-11-08.
  16. ↑ «"Q&A with Manchester City FC's Phil Foden – the youngest football player to win the Premier League"».
  17. ↑ «Aguero wins Community Shield for Man City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  18. ↑ «Foden compared to Iniesta after first goal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  19. ↑ «Foden loan from Man City 'impossible'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  20. ↑ «Man City hit nine in Burton thrashing». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  21. ↑ «Man City thrash Schalke in last 16». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  22. ↑ «Manchester City news: Phil Foden becomes youngster Champions League scorer as records tumble in Schalke rout | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2019-03-13. Skatīts: 2023-11-08.
  23. ↑ 23,0 23,1 «'Foden will be important for next decade'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  24. ↑ «Man City go top with win over Tottenham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  25. ↑ «How big a feat is Man City's treble?». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  26. ↑ «Man City beat Liverpool on penalties». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  27. ↑ 27,0 27,1 «Phil Foden Statistics | Premier League». web.archive.org. 2021-04-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-18. Skatīts: 2023-11-08.
  28. ↑ Joe Bray. «The Lionel Messi stat that shows Foden's importance to Man City». Manchester Evening News (angļu), 2020-03-04. Skatīts: 2023-11-08.
  29. ↑ «Arsenal v Man City, 2019/20 | Premier League». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-11-08.
  30. ↑ «Man City win third Carabao Cup in a row». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  31. ↑ «Luiz sent off as Man City beat Arsenal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  32. ↑ «Man City thrash Burnley to make Reds wait». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  33. ↑ «"City starlet Foden: Silva's my idol"».
  34. ↑ Matt Jones. «Pep Guardiola: Manchester City 'Trust' Phil Foden to Replace David Silva». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-11-08.
  35. ↑ «Man City beat Real in Champions League». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  36. ↑ «Lyon stun Man City in Champions League». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-08.
  37. ↑ «Wolves v Man City, 2020/21 | Premier League». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  38. ↑ «West Ham v Man City, 2020/21 | Premier League». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  39. ↑ UEFA.com. «Olympiacos-Man City: UEFA Champions League 2020/21 Group stage». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  40. ↑ «Foden goal sends City through to UCL Round of 16». web.archive.org. 2021-01-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-27. Skatīts: 2023-11-09.
  41. ↑ «Man City put four past Reds at Anfield». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  42. ↑ «Man City beat Everton to open up 10-point lead». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  43. ↑ «Foden scores late as City beat Dortmund». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  44. ↑ «Mahrez and Foden send Man City into last four». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  45. ↑ Jamie Jackson. «Guardiola delights in Manchester City ‘building history’ in Champions League». The Guardian (en-GB), 2021-04-14. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-09.
  46. ↑ «ESL a 'closed chapter' says Guardiola after win». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  47. ↑ «Man City beat Spurs to lift Carabao Cup». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  48. ↑ «Man City reach first Champions League final». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  49. ↑ «Man City crowned 2020-21 Premier League champions». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  50. ↑ «We're the best team in the world - Mount». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  51. ↑ «UEFA Champions League Squad of the Season | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2021-06-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-02. Skatīts: 2023-11-09.
  52. ↑ «PFA Awards Men’s Nominees». web.archive.org. 2021-06-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-02. Skatīts: 2023-11-09.
  53. ↑ «Phil Foden named Premier League Young Player of the Year». web.archive.org. 2021-06-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-05. Skatīts: 2023-11-09.
  54. ↑ P. A. Media. «Phil Foden faces up to another month out in blow to Manchester City». The Guardian (en-GB), 2021-08-11. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-09.
  55. ↑ VAVEL.com. «Manchester City vs RB Leipzig: Live Stream TV Updates and How to Watch Champions League 2021/22 | 22/11/2022». VAVEL (angļu), 2022-11-22. Skatīts: 2023-11-09.
  56. ↑ «Wycombe Wanderers crash out of the Carabao Cup following Man City thrashing». Bucks Free Press (angļu). 2021-09-21. Skatīts: 2023-11-09.
  57. ↑ «Salah nets stunner in draw with Man City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  58. ↑ «Club Brugge 1-5 Manchester City: Cole Palmer grabs first Champions League goal in big win». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  59. ↑ «Classy City complete Champions League double over Club Brugge». web.archive.org. 2022-04-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-19. Skatīts: 2023-11-09.
  60. ↑ «Brighton 1-4 Manchester City: Phil Foden at the double as City turn on the style». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  61. ↑ «Brentford 0-1 Man City: Phil Foden on target as Pep Guardiola's side march into eight-point lead at summit». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  62. ↑ «Revealed: Why Phil Foden and Oleksandr Zinchenko are Missing From the Man City Squad to Face Arsenal - Sports Illustrated Manchester City News, Analysis and More». web.archive.org. 2022-08-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-15. Skatīts: 2023-11-09.
  63. ↑ «Norwich City beaten as Raheem Sterling hits a hat-trick for Manchester City at Carrow Road». Norwich City (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  64. ↑ «Sporting CP 0-5 Manchester City: Bernardo Silva scores twice as ruthless visitors deliver Lisbon thrashing - Eurosport». web.archive.org. 2022-02-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-16. Skatīts: 2023-11-09.
  65. ↑ «Everton 0-1 Man City: Phil Foden's late breakthrough goal wins it as hosts are left to bemoan penalty decision». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  66. ↑ «Manchester City vs. Real Madrid - 26 April 2022 - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2023-11-09.
  67. ↑ UEFA.com. «Real Madrid 3-1 Manchester City (agg 6-5): Rodrygo and Benzema pull off remarkable comeback | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2022-05-04. Skatīts: 2023-11-09.
  68. ↑ Joe Bray. «Gundogan explains what sparked Man City's comeback vs Aston Villa». Manchester Evening News (angļu), 2022-05-22. Skatīts: 2023-11-09.
  69. ↑ «Man City win title after thrilling fightback». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  70. ↑ «Phil Foden | Football Stats | Manchester City | Season 2021/2022 | Soccer Base». www.soccerbase.com. Skatīts: 2023-11-09.
  71. ↑ «Phil Foden named PFA Young Player of the Year». web.archive.org. 2022-06-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-10. Skatīts: 2023-11-09.
  72. ↑ «Foden wins Premier League Young Player of the Season». web.archive.org. 2022-06-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-24. Skatīts: 2023-11-09.
  73. ↑ «Fans staggered by Phil Foden nomination for PFA Player of the Year over Mo Salah| All Football». AllfootballOfficial (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  74. ↑ «Six City stars up for 2022 Ballon d'Or». web.archive.org. 2022-08-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-13. Skatīts: 2023-11-09.
  75. ↑ «Haaland & Foden hat-tricks as Man City thump Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  76. ↑ «Man City's Foden signs new long-term contract». ESPN.com (angļu). 2022-10-14. Skatīts: 2023-11-09.
  77. ↑ The Football Association. «Spain 2-2 England U17 (4-1 on penalties)». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  78. ↑ 78,0 78,1 «England thrash Spain to win U17 World Cup». The Independent (angļu). 2017-10-28. Skatīts: 2023-11-09.
  79. ↑ 79,0 79,1 79,2 «Phil Foden: Who is England's 17-year-old World Cup hero? | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2017-10-28. Skatīts: 2023-11-09.
  80. ↑ «Foden scores England's fifth to seal U17 World Cup». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  81. ↑ The Football Association. «England U21s squad named by Aidy Boothroyd for this summer's Euro Finals in Italy». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  82. ↑ «England U21s lose Euros opener». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  83. ↑ «Maguire withdrawn from England squad». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  84. ↑ Rob Smyth. «Iceland 0-1 England: Nations League – as it happened». the Guardian (en-GB), 2020-09-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-09.
  85. ↑ 85,0 85,1 «England stars sent home after breaching quarantine rules in Iceland». The Independent (angļu). 2020-09-07. Skatīts: 2023-11-09.
  86. ↑ «Club Statement». web.archive.org. 2020-09-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-08. Skatīts: 2023-11-09.
  87. ↑ Daniel Murphy. «Man City star Phil Foden reacts to scoring first goals for England». Manchester Evening News (angļu), 2020-11-18. Skatīts: 2023-11-09.
  88. ↑ i Team. «England Euro 2020 squad in full - no space for Lingard or Watkins but White called up». inews.co.uk (angļu), 2021-07-11. Skatīts: 2023-11-09.
  89. ↑ «Phil Foden dyes his hair ahead of Euros to 'bring a bit of Gazza on the pitch' | ITV News». web.archive.org. 2021-06-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-09. Skatīts: 2023-11-09.
  90. ↑ «Saka scores twice as England thrash Iran in opener». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  91. ↑ The Football Association. «Phil Foden hails his best England showing». https://www.englandfootball.com (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  92. ↑ Louise Taylor. «Meet the England players who have reached the under-17 World Cup final». The Guardian (en-GB), 2017-10-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-09.
  93. ↑ Harry Siddall. «Phil Foden solves Pep Guardiola's false nine conundrum with derby performance». Manchester Evening News (angļu), 2022-03-07. Skatīts: 2023-11-09.
  94. ↑ Charlie Parker. «Phil Foden: England’s rising star who loves football, fishing and fatherhood» (angļu), 2023-11-09. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2023-11-09.
  95. ↑ «Why does Phil Foden wear the 47 shirt?». 90min.com (en-GB). 2023-07-12. Skatīts: 2023-11-09.
  96. ↑ «Phil Foden: Internationals». worldfootball.net. HEIM:SPIEL. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 17. oktobris.
  97. ↑ «England vs. Iceland 4–0: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. augusts. Skatīts: 2020. gada 18. novembris.
  98. ↑ «Wales vs. England 0–3: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. novembris. Skatīts: 2022. gada 29. novembris.
  99. ↑ «Scotland vs. England 1–3: Summary». Soccerway. Perform Group. Skatīts: 2023. gada 24. septembris.
  100. ↑ https://www.bbc.com/sport/football/56790307
  101. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig
  102. ↑ https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2029498--man-city-vs-chelsea/
  103. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi
  104. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t
  105. ↑ «Report: Spain 2-2 England U17 (4-1 on penalties)». web.archive.org. 2017-06-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-06-28. Skatīts: 2023-11-09.
  106. ↑ «England lose shootout in Euro 2020 final». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.
  107. ↑ «Under-17 - Technical report - The UEFA technical team – UEFA.com». web.archive.org. 2017-09-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-16. Skatīts: 2023-11-09.
  108. ↑ «FIFA U-17 World Cup India 2017 - Awards - FIFA.com». web.archive.org. 2017-11-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-30. Skatīts: 2023-11-09.
  109. ↑ «https://twitter.com/Carabao_Cup/status/1234184212577738754». X (formerly Twitter) (angļu). Skatīts: 2023-11-09.
  110. ↑ «UEFA Champions League Squad of the Season | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2021-05-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-31. Skatīts: 2023-11-09.
  111. ↑ «Phil Foden Profile, News & Stats | Premier League». web.archive.org. 2018-05-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-14. Skatīts: 2023-11-09.
  112. ↑ «De Bruyne wins second PFA men's award». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fils_Fodens&oldid=3981715"