Pāriet uz saturu

Trents Aleksandrs-Arnolds

Vikipēdijas lapa
Trents Aleksandrs-Arnolds
Trents Aleksandrs-Arnolds
Aleksandrs-Arnolds ar Anglijas izlasi 2018. gada FIFA Pasaules kausā
Personas dati
Pilns vārdsTrents Džons Aleksandrs-Arnolds
Dzimis1998. gada 7. oktobrī (26 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Liverpūle, Anglija
Augums175 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaAizsargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Anglija Liverpool
Numurs66
Jauniešu klubi
2014–2016Valsts karogs: Anglija Liverpool
Profesionālie klubi (dati uz 19.10.2023.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2016–Valsts karogs: Anglija Liverpool204(12)
Nacionālā izlase (dati uz 19.10.2023.)
2013–2014Valsts karogs: Anglija Anglija U166(0)
2014–2015Valsts karogs: Anglija Anglija U1711(0)
2016Valsts karogs: Anglija Anglija U182(0)
2016–2017Valsts karogs: Anglija Anglija U1910(7)
2017–2018Valsts karogs: Anglija Anglija U213(0)
2018–Flag of Anglija Anglija21(2)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Trents Džons Aleksandrs-Arnolds (angļu: Trent John Alexander-Arnold; dzimis 1998. gada 7. oktobrī) ir Anglijas futbolists, aizsargs, Anglijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2016. gada spēlē Anglijas Premjerlīgas kluba Liverpool sastāvā. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem labās malas aizsargiem pasaulē, viņš ir pazīstams ar savu piespēļu, centrējumu un rezultatīvo piespēļu diapazonu.[1][2][3][4][5] Pateicoties šīm spējām, viņš laiku pa laikam ir ticis izmantots kā pussargs gan klubā, gan izlasē.[6][7][8]

Aleksandrs-Arnolds pievienojās "Liverpool" akadēmijai 2004. gadā un bija kluba kapteinis visos tās jauniešu līmeņos. Viņš debitēja 2016. gadā, 18 gadu vecumā, un 2018. gadā, kā arī 2019. gadā spēlēja UEFA Čempionu līgas finālos, uzvarot pēdējo, kā arī tika iekļauts "Čempionu līgas sezonas izlasē". Šīs spēles padarīja viņu par jaunāko spēlētāju, kurš startējis divos sacensību finālos pēc kārtas. Tajā pašā gadā viņš ieguva UEFA Superkausu un FIFA Pasaules klubu kausu. Pašmāju futbolā Aleksandrs-Arnolds tika atzīts par 2019.–2020. gada "PFA gada jauno spēlētāju" un par "Premjerlīgas sezonas labāko jauno spēlētāju", trīsreiz tika iekļauts "PFA Gada komandā" un palīdzēja izbeigt "Liverpool" 30 gadu ilgo līgas titula "sausuma" periodu, uzvarot 2019.–2020. gada Premjerlīgā. Viņa panākumi 2020. gadā noveda pie tā, ka viņš tika izvēlēts FIFA FIFPRO Men's World 11. 2021.–2022. gada sezonā viņš izcīnīja gan EFL kausu, gan FA kausu.

Aleksandrs-Arnolds ir arī pārstāvējis Angliju dažādos jaunatnes līmeņos un debitēja pieaugušo izlasē 2018. gadā. Kopš tā laika viņš ir piedalījies 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā, kur viņš kļuva tikai par ceturto pusaudzi, kurš šajā turnīrā sācis spēli Anglijas izlasē, 2018.–2019. gada UEFA Nāciju līgā, kur viņa valsts ieņēma trešo vietu un 2022. gada Pasaules kausā.

Agrīnā dzīve, izglītība un agrīnā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trents Džons Aleksandrs-Arnolds[9] dzimis 1998. gada 7. oktobrī[10] Liverpūlē.[11] Viņš gāja "St Matthew's" katoļu pamatskolā, bet vēlāk iestājās "St Mary's" koledžā Krosbijā, Mērzisaidā.[12][13][14] Kad viņam bija seši gadi, vietējais futbola klubs Liverpool rīkoja pustermiņa nometni, uz kuru tika uzaicināti vairāki skolēni no viņa skolas, un viņa vārds bija viens no tiem, kurš tika izvilkts no cepures, lai apmeklētu nometni. Tur viņu pamanīja akadēmijas treneris Īans Barigans, kurš pēc tam vērsās pie viņa vecākiem, lai piedāvātu viņam iespēju pievienoties kluba akadēmijai. Viņš sāka trenēties divas līdz trīs reizes nedēļā un dažādās pozīcijās, bet vēlāk kļuva par kluba kapteini U16 un U18 līmenī trenera Pepina Lindersa vadībā.[15][16][17][18][19] Tajā pašā laikā 14 gadu vecumā viņš pameta "St Mary's", lai iestātos "Rainhill" vidusskolā, izglītības iestādē, kas ir saistīta ar futbola klubu.[20]

"Liverpool" akadēmijā pavadītajā laikā Aleksandrs-Arnolds no malējā pussarga pārtapa par labās malas aizsargu.[21] Straujā progresa rezultātā un, gatavojoties 2015.—2016. gada sezonai, Aleksandrs-Arnolds tika izvēlēts pirmajā komandā, kad komandas galvenais treneris Brendans Rodžerss viņu izraudzījās komandas pēdējai pirmssezonas draudzības spēlei pret Swindon Town, kurā viņš atzīmēja savu neoficiālo debiju, klubam uzvarot ar 2:1.[22][23]

Karjera klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liverpool

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016–17: Attīstība un izrāviens

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs-Arnolds "Liverpool U18" komandā 2016. gadā

Iepriekš piedalījies "Liverpool" pirmssezonas tūrē Amerikas Savienotajās Valstīs, Aleksandrs-Arnolds profesionāli debitēja 2016. gada 25. oktobrī, EFL kausa izcīņas ceturtajā kārtā ar 2:1 uzvarot Tottenham "Hotspur". Pirmajā puslaikā viņš tika brīdināts par pārkāpumu pret Benu Deivisu, bet pēc tam 68. minūtē tika nomainīts pret labās malas aizsargu Natenjelu Klainu.[15][24][25] Aleksandra-Arnolda izrāviens pirmajā komandā tika atalgots ar jaunu ilgtermiņa līgumu novembrī, un vēlāk tajā pašā mēnesī viņš sāka "Liverpool" nākamao EFL kausa izcīņas spēli pret Leeds United. Viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju par savu sniegumu, iedodot savu pirmo rezultatīvo piespēli klubā, uzbrucējam Divokam Origī gūstot vārtus, "Liverpool" uzvarā ar 2:0.[26][27][28] Pēc tam 14. decembrī viņš debitēja Premjerlīgā, iznākot uz maiņu 3:0 uzvarā pret Middlesbrough, un pirmo reizi startēja līgā, 2017. gada 15. janvārī spēlējot neizšķirti 1:1 ar Manchester United.[29][30] Maijā, aizvadot 12 spēles visos turnīros, viņš tika atzīts par "Liverpool" sezonas labāko jauno spēlētāju un tika nominēts arī Premeier League 2 sezonas labākā spēlētāja balvai.[31][32][33][34]

2017–18: Pirmais Čempionu līgas fināls

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gatavojoties 2017.–2018. gada sezonai, labās malas aizsargs Klains guva nopietnu muguras savainojumu, kas deva Aleksandram-Arnoldam iespēju rotēt ar Džo Gomesu turnīra sākuma stadijā.[35] 2017. gada 15. augustā viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā, kad viņš no brīvsitiena guva vārtus mājās spēlē Čempionu līgas izslēgšanas spēļu kārtas pirmajā spēlē, ar 2:1 uzvarot Bundeslīgas komandu 1899 Hoffenheim.[36] Tādā veidā viņš kļuva par trešo jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus savā debijā Eirokausos, aiz Maikla Ouena un Deivida Fērklova.[37] Sacensību grupu turnīrā Aleksandrs-Arnolds vēlreiz guva vārtus, 17. oktobrī Čempionu līgā ar 7:0 uzvarot Maribor, kas bija visu laiku lielākā uzvara Anglijas klubam uzvarot izbraukumā.[38] Pēc tam viņš 26. decembrī guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus "Liverpool" labā, mājās ar 5:0 uzvarot Swansea City.[39]

Aleksandrs-Arnolds "Liverpool" ierindā 2017. gadā

Viņš kļuva par jaunāko angļu spēlētāju, kurš startējis Čempionu līgas ceturtdaļfināla spēlē, un aprīlī rādīja spēcīgu sniegumu 3:0 uzvarā pār sāncensi Mančestras "City". Pēc viņa snieguma viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju un izpelnījās atzinību no plašsaziņas līdzekļiem par spēju neitralizēt "City" malējo uzbrucēju Leroju Sanē.[40][41] Viņš atkal pārsteidza nakamajā spēlē, jo "Liverpool" izslēdza "City" ar 5:1 divu spēļu summā, pirmo reizi 10 gadu laikā iekļūstot sacensību pusfinālā.[42] 10. maijā viņa pašmāju un Eirokausu sniegums tika apbalvots, kad viņš otro sezonu pēc kārtas ieguva "Liverpool" labākā spēlētāja balvu.[43] Vēlāk tajā pašā mēnesī viņš kļuva par jaunāko "Liverpool" spēlētāju, kurš startējis Čempionu līgas finālā, kad tika pieteikts sākumsastāvā pret divu iepriekšējo sezonu čempioni Madrides "Real". Uzdots segt Krištianu Ronaldu, viņš darbojās lieliski, lai gan "Liverpool" galu galā piekāpās ar 3:1.[44][45] Pēc sezonas beigām, kurā viņš guva trīs vārtus 33 spēlēs visos turnīros, viņš tika nominēts "Zelta zēna balvai", kur viņš balsojumā ieņēma otro vietu aiz Ajax aizsarga Matisa de Lihta.[46][47]

2018–19: Regulāri starta sastāvā un Čempionu līgas tituls

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nākamās sezonas sākumposmā viņš "Liverpool" rindās aizvadīja 50. spēli, kad ar 2:1 uzvarēja Tottenham; to pašu pretinieku, pret kuru viņš debitēja gandrīz divus gadus iepriekš.[48] Pēc gadu mijas Aleksandrs-Arnolds paspilgtināja savu spēli vēl vairāk un 2019. gada 27. februārī kļuva par jaunāko spēlētāju 20 gadu un 143 dienu vecumā, kurš vienā Premjerlīgas mačā iedevis trīs rezultatīvas piespēles, divreiz Sadio Manē un vienreiz Virgilam van Deikam, uzvarot Watford ar 5:0.[49] Mazāk nekā divus mēnešus vēlāk viņš kļuva par piekto jaunāko spēlētāju, kurš šajā klubā sasniedzis 50 spēles Premjerlīgā, aiz Ouena, Rahīma Stērlinga, Robija Faulera un Džerarda, kad viņš, sākot spēli sākumsastāvā, ar 3:1 uzvarēja Southampton.[50][51]

Aleksandrs-Arnolds "Liverpool" Čempionu līgas uzvaras parādes laikā 2019. gadā

Aleksandra-Arnolda radošās spējas vēlreiz izcēlās maijā, kad, uzvarot Ņūkāslas "United" ar 3:2, Aleksandrs-Arnolds ar divām rezultatīvām piespēlēm sasniedza Premjerlīgas rekordu aizsarga visvairāk rezultatīvo piespēļu skaita ziņā sezonā. Rezultātā viņš un Robertsons, kuram pašam bija 11 rezultatīvas piespēles, kļuva par pirmo vienas komandas aizsargu komplektu, kas tajā pašā sezonā reģistrēja divciparu skaitli rezultatīvo piespēļu ziņā.[52] Trīs dienas vēlāk, kad "Liverpool" pēc sakāves pirmajā spēlē ar 3:0 FC Barcelona, viņš "ierakstīja" vēl divas rezultatīvas piespēles, palīdzot klubam ar 4:3 izcīnīt uzvaru divu spēļu summā un progresēt uz otro Čempionu līgas finālu pēc kārtas.[53] Vietējās sezonas pēdējā dienā Aleksandrs-Arnolds atdeva rezultatīvu piespēli Manē, ar 2:0 uzvarot Vulverhemptonas "Wanderers", labojot Premjerlīgas rekordu par visvairāk rezultatīvo piespēļu, ko aizsargs izdarījis vietējā turnīrā, ar 12, apsteidzot iepriekšējos īpašniekus Endiju Hinčklifu, Leitonu Beinsu un Robertsonu.[54][55] Pēc tam viņš startēja Čempionu līgas finālā, ar 2:0 uzvarot "Tottenham" un kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš startējis divos finālos pēc kārtas, labojot rekordu, ko 1995. gadā uzstādīja A.C. Milan spēlētājs Kristians Panuči.[56]

2019–20: Zelta bumbas nominācija un Premjerlīgas tituls

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs-Arnolds 2019.–2020. gada sezonu sāka ar nostiprināšanos "Liverpool" labās malas aizsarga pozīcijā un nodrošināja rezultatīvu piespēli Origī vārtu guvumā kluba atklāšanas spēlē ar 4:1 pār Norwich City.[57] Tādējādi viņš kļuva tikai par astoto spēlētāju Premjerlīgas ērā, kurš reģistrējis rezultatīvu piespēli piecās spēlēs pēc kārtas un par pirmo, kurš to izdarījis "Liverpool" rindās.[58] Viņš piedalījās nākamajās uzvarās pār Southampton un Arsenal, kā arī "Liverpool" triumfā pār Chelsea UEFA Superkausa izcīņā, kur viņš iesita soda sitienu 11 metru soda sitienu sērijā.[59] Pēc tam viņš guva savus pirmos vārtus šajā sezonā no standartsituācijas, kad "Liverpool" ar 2:1 uzvarēja "Blues", kuri vēlāk tika nominēt "Premjerlīgas mēneša labāko vārtu" balvai.[60] Nākamajā mēnesī viņš kopā ar sešiem saviem "Liverpool" komandas biedriem tika nominēts 2019. gada Zelta bumbas balvai.[61]

2. novembrī 21 gada un 26 dienu vecumā viņš kļuva par ceturto jaunāko spēlētāju, kurš "Liverpool" rindās aizvadījis 100 spēles, aiz Ouena, Stērlinga un Faulera, atzīmējot šo notikumu, palīdzot Manē gūt uzvaras vārtus 2:1 uzvarā pār Aston Villa.[62] Tieši mēnesi vēlāk viņš tika iebalsots par 19. labāko spēlētāju pasaulē Zelta bumbas ceremonijā un visaugstāk novērtēto malējo aizsargu.[63][64] Pēc tam viņš debitēja FIFA Klubu Pasaules kausa izcīņā, kad "Liverpool" pusfinālā ar 2:1 uzvarēja pašreizējo CONCACAF čempioni Monterrey, kā arī nodrošināja rezultatīvu piespēli Roberto Firmino spēles kompensācijas laikā pēc tam, kad nāca uz maiņu Džeimsa Milnera vietā.[65] Trīs dienas vēlāk viņš sāka un nospēlēja visas 120 minūtes, kad "Liverpool" pirmo reizi kluba vēsturē tika kronēta par čempioni pēc uzvaras ar 1:0 pēc papildlaika pār Copa Libertadores čempioni Flamengo.[66]

Atgriežoties no Kataras, "Liverpool" ar 4:0 uzvarēja otrajā vietā esošo Leicester City mačā, kurā Aleksandrs-Arnolds piedalījās visos četros vārtu guvumos, gūstot vienus vārtus, asistējot divreiz un izcīnot 11 metru soda sitienu, kuru realizēja Milners.[67] Vēlāk viņš par savu sniegumu tika apbalvots ar Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balvu, kļūstot par pirmo malējo aizsargu, kurš ieguva šo godu kopš Maika Ričardsa 2007. gadā.[68] Turpmāka atzinība sekoja gadu mijā, kad viņš tika iekļauts 2019. gada UEFA gada komandā.[69] Pēc tam Aleksandrs-Arnolds spēlēja galveno lomu "Liverpool" uzvarā pret "Wolves" ar 2:1, klubam pagarinot savu nezaudēto spēļu sēriju līgā līdz 40 mačiem. Viņš asistēja kapteinim Džordanam Hendersonam vārtu guvumā un kļuva par pirmo aizsargu sacensību vēsturē, kurš vairākās kampaņās sasniedzis divciparu skaitli rezultatīvo piespēļu ziņā.[70]

Februāra beigās pēc uzvaras pār West Ham United ar 3:2, viņš sasniedza savu iepriekšējās sezonas līgas rezultatīvo piespēļu rekordu un sasniedza kopējo rezultātu Premjerlīgā līdz 25, kļūstot par trešo jaunāko spēlētāju sacensību vēsturē, sasniedzot 25 rezultatīvas piespēles, aiz Seska Fabregasa un Veina Rūnija.[71] Sezona no marta līdz jūnijam uz laiku tika apturēta COVID-19 pandēmijas uzliesmojuma dēļ, pēc kuras Aleksandrs-Arnolds palīdzēja "Liverpool" izcīnīt pirmo līgas titulu 30 gadu laikā un pirmo Premjerlīgas ērā.[72] Kad tituls bija nodrošināts, viņš sezonas priekšpēdējā dienā laboja savu rezultatīvo piespēļu rekordu, panākot Firminu, uzvarot "Chelsea" ar 5:3.[73] Par savu ieguldījumu sezonas laikā viņam tika piešķirta "Premjerlīgas sezonas labākā jaunā spēlētāja" balva, viņš ieguva "PFA Gada jaunā spēlētāja" apbalvojumu un tika iekļauts "PFA Gada komandā.[74][75][76]

2020–21: Panākumi turpinās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020.–2021. gada sezonā Aleksandrs-Arnolds turpināja spēlēt "Liverpool" komandā un 9. decembrī kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš ir bijis kluba kapteinis Eiropas sacensībās, un trešo jaunāko jebkurās sacensībās, kad uzvilka kapteiņa apsēju Čempionu līgas neizšķirtā 1:1 pret Midtjylland.[77]

Tomēr gan viņa, gan kluba forma sezonas otrajā pusē pasliktinājās un tas vainagojās ar Aleksandra Arnolda daudz publiski apspriesto neiekļaušanu Gereta Sautgeita Anglijas izlases 2022. gada marta FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm pret Sanmarīno, Albāniju un Poliju.[78][79][80] Rezultātā viņa sniegums tika rūpīgi pārbaudīts pēc izlašu pārtraukuma, un viņš tika kritizēts par kļūdām aizsardzībā, kad "Liverpool" ar 3:1 zaudēja Madrides "Real" Čempionu līgā.[81] Premjerlīgā viņa forma uzlabojās, un viņš tika slavēts par sniegumu uzvarā pret Arsenal un Aston Villa, gūstot uzvaras vārtus pēdējā spēlē 90. minūtē, kā arī tika izvēlēts Premjerlīgas aprīļa mēneša labākā spēlētāja balvai.[82][83][84] Nākamajā mēnesī viņš izpildīja rezultatīvu piespēli, uzvarot izbraukumā pret Mančestras "United", kur "Liverpool" uzvarēja pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā, un pret West Bromwich Albion, kur viņa 94. minūtē izpildīto stūra sitienu ar galvu vārtos ieraidīja vārtsargs Bekers, saglabājot kluba cerības kvalificēties nākamās sezonas Čempionu līgai dzīvas.[85][86]

2021–22

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs-Arnolds "Liverpool" sastāvā 2021. gadā

30. jūlijā Aleksandrs-Arnolds parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu ar "Liverpool".[87] 16. decembrī Aleksandrs-Arnolds guva "Liverpool" trešos vārtus mājas uzvarā ar 3:1 pret Newcastle United ar 25 jardu sitienu vārtu augšējā kreisajā stūrī, kas bija 2000. "Liverpool" uzvara augstākās līgas turnīrā, pirmais klubs Anglijas vēsturē, kurš to sasniedzis.[88] 2022. gada maijā pēc "Liverpool" uzvaras pār "Chelsea" 2022. gada FA kausa finālā, Aleksandrs-Arnolds kļuva par visu laiku jaunāko spēlētāju, kurš izcīnījis sešas galvenās trofejas, proti, FIFA Pasaules klubu kausu, UEFA Čempionu līgu, UEFA Superkausu, Premjerlīgu, FA kausu un Līgas kausu Anglijas klubam, to izdarot 23 gadu un 219 dienu vecumā.[89] Aleksandrs-Arnolds tika izvēlēts kā daļa no "Čempionu līgas sezonas komandas".[90]

2022–23: Pozīcijas maiņa un turpmākie panākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Liverpool" galvenais treneris Jirgens Klops nolēma nomainīt Aleksandru-Arnoldu "apgrieztā" malējā aizsarga lomā, ļaujot viņam vairāk būt ar bumbu un spēlēt tālāk laukumā. Šajā lomā Aleksandrs-Arnolds novietojās blakus balsta pussargam, trīs aizsargu priekšā, kad "Liverpool" kontrolēja bumbu.[6] Šī maiņa izrādījās katalizators, lai uzlabotu individuālo un kluba formu.[91][92][93] 2023. gada 17. aprīlī Aleksandrs-Arnolds sniedza savu 50. rezultatīvo piespēli Premjerlīgā, uzvarot izbraukumā pret Leeds United.[94] 2023. gada 30. aprīlī Aleksandrs-Arnolds kļuva par pirmo cilvēku, kurš divreiz asistēja vārtu guvumā piecos Premjerlīgas mačos pēc kārtas.[95] Tomēr 2022.–2023. gada sezonas beigās Liverpūle nedaudz pietrūka, lai kvalificētos UEFA Čempionu līgai.[96]

2023–24

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 31. jūlijā pēc Džeimsa Milnera aiziešanas, Aleksandrs-Arnolds tika iecelts par "Liverpool" jauno vicekapteini, pildot Virgila van Deika vietnieka pienākumus.[97]

Karjera izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauniešu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs-Arnolds ir pārstāvējis Anglijas izlasi dažādos jaunatnes līmeņos un piedalījies 2015. gada FIFA U-17 Pasaules kausa izcīņā Čīlē.[98] Viņš arī guva trīs vārtus Anglijas U19 izlasē, tostarp spēlē pret Horvātiju un vēl vienus pret Spāniju, kas nodrošināja Anglijas kvalifikāciju 2017. gada UEFA Eiropas U-19 čempionātam.[99][100] Pašā turnīrā viņš nepiedalījās, jo "Liverpool" panāca vienošanos ar Angliju, lai viņu atpūtinātu pirms nākamās sezonas līgas kampaņas, taču "Trīs lauvas" finālā uzvarēja Portugāli un ieguva savu pirmo titulu šajās sacensībās.[31][101] Mēnesi pēc turnīra viņš pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas U21 izlasi UEFA Eiropas U21 čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Nīderlandi un Latviju, piedzīvojot debiju, uzvarot pēdējo ar 3:0. Sekoja vēl divas spēles U21 komandā, pirms viņš tika paaugstināts un nostiprināja savu statusu Anglijas senioru nometnē.[102][103]

Pieaugušo

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs-Arnolds Anglijas izlasē 2018. gada FIFA Pasaules kausā

2018. gada martā, būdams U21 komandas sastāvā, Aleksandrs-Arnolds pirmo reizi tika uzaicināts trenēties ar pieaugušo izlasi pirms viņu draudzības spēlēm pret Itāliju un Nīderlandi.[104] Pirmo izsaukumu viņš saņēma 2018. gada maijā, kad tika iekļauts Gereta Sautgeita izlasē dalībai 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā.[105] Viņa debija sekoja 2018. gada 7. jūnijā, kad viņš pirms turnīra Elland Road laukumā draudzības spēlē ar 2:0 uzvarēja Kostariku.[106] Pirms spēles viņam viņa spēles kreklu pasniedza princis Viljams.[107] Pēc tam Aleksandrs-Arnolds debitēja sacensībās 28. jūnijā, sākot ar 1:0 zaudējumu grupu turnīrā pret Beļģiju, pēc tam, kad abas puses jau bija nodrošinājušas savu iekļūšanu izslēgšanas turnīrā. Tādējādi viņš kļuva tikai par ceturto pusaudzi, kurš uzsācis spēli Anglijas izlasē Pasaules kausa izcīņā.[108] Tomēr tā palika viņa vienīgā spēle, par cik Kīranam Tripjēram, tika dota priekšroka labās puses aizsarga lomā.[109]

2018. gada 15. novembrī draudzības izlašu spēlē, kas notika par godu Veinam Rūnijam, Aleksandrs-Arnolds guva savus pirmos augsta līmeņa vārtus, kad Anglija Vemblija stadionā ar 3:0 uzvarēja ASV.[110] Tādējādi 20 gadu un 39 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko "Liverpool" spēlētāju kopš Maikla Ouena 1999. gadā, kurš guvis vārtus valstsvienības labā.[111] 2019. gada jūnijā viņš bija Anglijas izlases sastāvā, kura ierindojās trešajā vietā UEFA Nāciju līgas atklāšanas turnīrā un nospēlēja pilnu maču, 11 metru soda sitienu sērijā uzvarot Šveici izslēgšanas spēlēs par trešo vietu.[112] Divus gadus vēlāk viņš tika iekļauts Anglijas 26 cilvēku izlasē dalībai UEFA Euro 2020 turnīrā, taču astoņas dienas pirms sacensību sākuma bija spiests izstāties, jo pirms turnīra draudzības spēlē pret Austriju guva augšstilba savainojumu.[113]

2022. gada 10. novembrī viņš tika iekļauts Anglijas 26 cilvēku izlasē dalībai 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā.[114] 2023. gada 16. jūnijā Aleksandrs-Arnolds guva vārtus ar tālsitienu, ar 4:0 UEFA Euro 2024 kvalifikācijas turnīrā uzvarot Maltu.[115][116][117]

Spēlētāja profils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles stils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīstams ar savu piespēļu, centrējumu un rezultatīvo piespēļu klāstu, viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem labās malas aizsargiem pasaulē,[1][2][3][4] neskatoties uz iespējamiem viņa aizsardzības spēju trūkumiem.[118][119][120][121]

Savas karjeras pirmajos gados viņš kļuva par vienu no Premjerlīgas radošākajiem spēlētājiem, pateicoties viņa lomai asistējot vārtu guvumos no centrējumiem un standartsituācijām.[122] Viņam ir iespaidīgs piespēļu diapazons, kas ir saistīts ar viņa attīstību kā pussargam "Liverpool" jaunatnes akadēmijā, un kopš 2017.–2018. gada sezonas viņš ir bijis viens no "Liverpool" standartsituāciju speciālistiem.[123][124]

"Liverpool" galvenā trenera Jirgena Klopa vadībā, kura taktiskā uzbūve radošo atbildību uzlika uz kluba labās malas aizsargu pleciem, Aleksandrs-Arnolds pārsvarā tika izvietots labajā flangā, kur viņa spēles maiņa, centrējumu precizitāte un darba apjoms kļuva par svarīgu figūru sānu pārejas, pretuzbrukumu spēles stilā.[125][126][127]

Citu uztverē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules kausa ieguvējs Kafu slavējis Aleksandru-Arnoldu, sakot: "Viņš ir sensacionāls spēlētājs, rets talants. Viņš ir tehniski izcils, viņam ir tik daudz kvalitātes. Viņam ir brazīliešu spēles stils. Man patīk skatīties, kā viņš spēlē. Un spēlējot šādā lieliskā komandā palīdzēs viņam augt."[128] Lionels Mesi viņu nodēvējis par "iespaidīgu" un atzīmējis: "[Viņš ir] nākotne, malējais aizsargs, kurš ir iespaidīgs dodoties uz priekšu."[129] Bijušais Manchester United aizsargs Gerijs Nevils paziņoja: "Viņš ir labākais labās malas piespēlētājs, kādu esmu redzējis. Viņš ir Deivids Bekhems un Kevins de Bruine labajā malā."[1]

Aleksandrs-Arnolds bieži ir saņēmis kritiku par iespējamo aizsardzības spēju trūkumu.[130][131] Tomēr 2020.—2021. un 2022.—23. gada sezonās, kuru laikā šī kritika pastiprinājās, viņa rādītāji, salīdzinājumā ar citiem angļu labās malas aizsargiem, tostarp Rīsu Džeimsu un Kailu Volkeru, bija vislabākie starp tiem.[132][133][134][135] Viņu aizstāvēja viņa galvenais treneris, kurš teica: "Ja kāds saka, ka Trents nemāk aizsargāt, viņam vajadzētu atnākt pie manis un es viņam sadošu. Es to vairs nevaru klausīties, es nezinu, kas zēnam ir jādara!"[136]

Labdarība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārpus futbola Aleksandrs-Arnolds brīvprātīgi darbojas kā vēstnieks Liverpūlē bāzētajā labdarības organizācijā An Hour for Others, kuras mērķis ir nodrošināt trūcīgos sabiedrības locekļus ar jebko, sākot no ēdiena trauciņiem un rotaļlietām līdz kulinārijas un zinātnes stundām. Viņš ir atbalstījis labdarības organizāciju, kopš viņa māte pusaudzes vecumā viņu iepazīstināja ar to. Laikā, kad viņš bija "Liverpool" akadēmijā, viņš un komandas biedrs Kriss Ouenss apņēmās atbalstīt iniciatīvu, ja kāds no viņiem "izdosies" kā profesionāli futbolisti.[137] Viņa filantropija izvēršas arī ārpus labdarības, un 2019. gada martā pēc tam, kad parakstīja jaunu sponsorēšanas līgumu ar Under Armour (otrs ienesīgākais apavu darījums Anglijā aiz Harija Keina), viņš uzsāka plānus iegādāties zemes gabalus Liverpūlē un izmantot līdzekļus priekš jaunu laukumu būvniecības kopienai.[138]

2020. gada aprīlī Aleksandrs-Arnolds sadarbojās ar uzņēmumu "Under Armour", lai atbalstītu ārstus, medmāsas un galvenos darbiniekus cīņā ar COVID-19 pandēmiju. Aleksandrs-Arnolds un "Under Armour" nodrošināja vairāk nekā 2000 produktu "Karaliskās Liverpūles universitātes slimnīcas" darbiniekiem.[139]

Viņš ir Black Lives Matter kustības atbalstītājs, valkājot īpašu buču pāri ar šo frāzi un izsolīja tos "Nelsona Mandelas fonda" izsolē, tādējādi savācot 27 000 mārciņu.[140] Buči vēlāk tika izstādīti Nacionālajā futbola muzejā Mančestrā un FIFA muzejā Cīrihē.[141]

2023. gada aprīlī viņš izveidoja "The After Academy" – iniciatīvu, ko turpmākos piecus gadus finansē Aleksandrs-Arnolds, kas atbalstīs un palīdzēs bijušajiem akadēmijas futbolistiem. "The After Academy" mērķis ir nodrošināt treniņu un karjeras iespējas gan futbolā, gan ārpus tā tiem futbolistiem, kuri nav pārsnieguši akadēmijas līmeni, un tā tiek vadīta, sadarbojoties "PFA" un Aleksandra-Arnolda sponsoriem Red Bull, Under Armour un "Therabody".[142]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs-Arnolds dzimis Vestdārbijā; nelielā attālumā no Liverpool kādreizējā treniņu laukuma Melwood.

Aleksandrs-Arnolds ir bijušā Reading un Millwall futbolista un bijušā Manchester United kluba sekretāra Džona Aleksandra brāļadēls.[143] Viņa vecmāmiņa no mātes puses Dorīna Kārlinga savulaik bija arī attiecībās ar bijušo "United" galveno treneri Aleksu Fergusonu, pirms pārcēlās uz Ņujorku, kur vēlāk apprecējās. Tādējādi Aleksandrs-Arnolds pirms debijas Anglijā bija tiesīgs spēlēt ASV izlasē.[137] Viņam ir divi brāļi; Tailers, kurš ir četrus gadus vecāks par viņu un darbojās kā viņa aģents, un Marsels, kurš ir trīs gadus jaunāks.[144][145]

Viņš ir arī kaislīgs šahists, jo bērnībā ar spēli viņu iepazīstināja viņa tēvs, un 2018. gadā viņš aizvadīja ielūguma maču pret pasaules čempionu Magnusu Karlsenu. Mačs, kas tika aizvadīts sporta veida popularizēšanas kampaņas ietvaros, pēc septiņpadsmit gājieniem beidzās ar Aleksandra-Arnolda sakāvi; par astoņiem vairāk nekā tehnoloģiju uzņēmējam Bilam Geitsam, kad viņš 2014. gadā tikās ar Karlsenu.[146] Aleksandrs-Arnolds vēlāk paskaidroja, ka šahs bija vairāk nekā tikai izklaide, un palīdzēja viņam futbolista karjerā, mācot viņam domāt "divus vai trīs gājienus priekšā pretiniekam".[20]

2020. gadā viņš kopā ar "Liverpool" malējo aizsargu Endrū Robertsonu filmējās savā digitālajā seriālā IGTV ar nosaukumu Wingmen.[147]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atjaunots pēc 2023. gada 8. oktobrī aizvadītās spēles
Spēles un vārti pēc kluba, sezonas un turnīra
Klubs Sezona Līga FA kauss EFL kauss Eiropa Cits Kopā
Divīzija Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti
Liverpool 2016–17 Premier League 7 0 2 0 3 0 — — 12 0
2017–18 Premier League 19 1 2 0 0 0 12[a] 2 — 33 3
2018–19 Premier League 29 1 0 0 0 0 11[a] 0 — 40 1
2019–20 Premier League 38 4 0 0 0 0 7[a] 0 4[b] 0 49 4
2020–21 Premier League 36 2 1 0 0 0 8[a] 0 0 0 45 2
2021–22 Premier League 32 2 3 0 3 0 9[a] 0 — 47 2
2022–23 Premier League 37 2 2 0 0 0 7[a] 1 1[c] 1 47 4
2023–24 Premier League 6 0 0 0 0 0 1[d] 0 — 7 0
Karjerā kopā 204 12 10 0 6 0 55 3 5 1 280 16
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Appearances in UEFA Champions League
  2. ↑ One appearance in FA Community Shield, one appearance in UEFA Super Cup, two appearances in FIFA Club World Cup
  3. ↑ Appearance in FA Community Shield
  4. ↑ Appearance in UEFA Europa League

Izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atjaunots pēc 2023. gada 13. oktobrī aizvadītās spēles[148]
Spēles un vārti nacionālajā izlasē un gads
Nacionālā izlase Gads Spēles Vārti
Anglija 2018 5 1
2019 4 0
2020 3 0
2021 4 0
2022 2 0
2023 3 1
Kopā 21 2

Vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Aleksandra-Arnolda gūtajiem vārtiem[148]

Vārti izlasē, kurus guvis Trents Aleksandrs-Arnolds
Nr. Datums Stadions Spēle (pēc kārtas) Pretinieks Vārti Rezultāts Turnīrs Ats.
1 15 November 2018 Vemblija stadions, Londona, Anglija 5 Flag of Amerikas Savienotās Valstis ASV 2–0 3–0 Draudzības spēle [149]
2 16 June 2023 National Stadium, Ta' Qali, Malta 19 Flag of Malta Malta 2–0 4–0 2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija [150]

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksandrs-Arnolds (tālajā labajā pusē) bija daļa no "Liverpool" komandas, kura 2019. gadā izcīnīja UEFA Čempionu līgas trofeju.

Liverpool

Anglija

Individuālie sasniegumi

  • Liverpool sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2016–17, 2017–18
  • Anglijas Premjerlīgas sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2019–20[157]
  • Premjerlīgas mēneša labākais spēlētājs: 2019. gada decembrī, 2021. gada novembrī
  • Premjerlīgas sezonas jaunais labākais spēlētājs: 2019–20

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 «"Trent Alexander-Arnold is "like Beckham and de Bruyne, but at right-back" "». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 «"Is Alexander-Arnold too good to play right-back?"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  3. ↑ 3,0 3,1 «"Ranked! The 10 best right-backs in the world"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. augustā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  4. ↑ 4,0 4,1 «"Top 50 Best (Full) Backs"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. augustā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  5. ↑ «The 25 best right backs in world football - ranked». 90min.com (en-GB). 2022-11-11. Skatīts: 2023-10-19.
  6. ↑ 6,0 6,1 Andy Jones and James Pearce. «How Trent Alexander-Arnold could evolve into Liverpool's midfield influencer». The Athletic (angļu). Skatīts: 2023-10-19.
  7. ↑ James Pearce. «Alexander-Arnold exclusive: 'This position opens up the whole pitch for me. It's exciting'». The Athletic (angļu). Skatīts: 2023-10-19.
  8. ↑ The Athletic Staff. «England squad: Henderson, Maguire, Nketiah in; no Sterling». The Athletic (angļu). Skatīts: 2023-10-19.
  9. ↑ «"Squad List: FIFA World Cup Qatar 2022: England (ENG)"».
  10. ↑ «"Trent Alexander-Arnold: Overview"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. septembrī. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  11. ↑ «Liverpool's Alexander-Arnold's Utd family ties». ESPN.com (angļu). 2016-11-30. Skatīts: 2023-10-19.
  12. ↑ «"Who is Trent Alexander-Arnold? All you need to know about Liverpool youngster as he starts at Old Trafford"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 11. martā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  13. ↑ «"Trent Alexander-Arnold – Footballer, Liverpool Football Club"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. septembrī. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  14. ↑ «"Why Liverpool's Trent Alexander-Arnold is happy, still dreaming and committed to being a defender"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  15. ↑ 15,0 15,1 «"Trent Alexander-Arnold exclusive: 15 moments that have shaped my career"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. novembrī. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  16. ↑ «"Trent Alexander-Arnold: Liverpool's local boy on family values & shining on world stage"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 12. maijā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  17. ↑ «"Trent Alexander-Arnold"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. maijā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  18. ↑ «"Trent Alexander-Arnold exclusive – My Liverpool dream came true but I'm only just getting started"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 11. martā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  19. ↑ «"Pep Lijnders Liverpool Q&A – on Trent Alexander-Arnold and the Reds' most important signing"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 11. martā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  20. ↑ 20,0 20,1 «Meet Liverpool's legend in the making trent Alexander-Arnold». www.redbull.com. Skatīts: 2023-10-19.
  21. ↑ «" 'He'd go off sulking': the story behind Trent Alexander-Arnold's rise"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. augustā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  22. ↑ «"Match centre: Swindon v Liverpool"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 16. septembrī. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  23. ↑ «"Liverpool FC teen Trent Alexander-Arnold: Who the Reds' latest young star is after debut against Swindon"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 19. oktobrī.
  24. ↑ «Alexander-Arnold hopeful of Reds chance». ESPN.com (angļu). 2016-09-28. Skatīts: 2023-10-19.
  25. ↑ «Liverpool 2-1 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-19.
  26. ↑ «Trio commit long-term futures to LFC by signing new deals». Liverpool FC. 2016-11-08. Skatīts: 2023-10-19.
  27. ↑ «Trent Alexander-Arnold when he was Liverpool mascot, Slaven Bilic on Jose Mourinho: Paper Talk». Fox Sports (angļu). 2016-11-30. Skatīts: 2023-10-19.
  28. ↑ Daniel Storey. «16 Conclusions: EFL Cup quarter-finals». Football365 (angļu), 2016-12-01. Skatīts: 2023-10-19.
  29. ↑ «Lallana leads Liverpool to 3-0 win at Boro». ESPN.com (angļu). 2016-12-14. Skatīts: 2023-10-19.
  30. ↑ «Zlatan Ibrahimovic to the rescue as Manchester United fight back to claim point against Liverpool». Independent.ie (angļu). 2017-01-15. Skatīts: 2023-10-19.
  31. ↑ 31,0 31,1 Andy Kelly. «Why Trent Alexander-Arnold is not at Euros with England U19s». Liverpool Echo (angļu), 2017-07-03. Skatīts: 2023-10-19.
  32. ↑ Ian Doyle. «Liverpool Players' Awards LIVE - updates from Anfield». Liverpool Echo (angļu), 2017-05-09. Skatīts: 2023-10-19.
  33. ↑ Ian Doyle. «Trent and Woodburn up for award – but where's Wilson?». Liverpool Echo (angļu), 2017-05-20. Skatīts: 2023-10-19.
  34. ↑ «McBurnie named 2016/17 PL2 Player of the Season». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-10-19.
  35. ↑ «Trent: Competition has to be a part of LFC - fighting for your place is healthy». Liverpool FC. 2018-02-28. Skatīts: 2023-10-20.
  36. ↑ «Hoffenheim 1-2 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  37. ↑ «Youngest debut goalscorers - LFChistory - Stats galore for Liverpool FC!». www.lfchistory.net. Skatīts: 2023-10-20.
  38. ↑ «Liverpool record Champions League firsts with seven-goal mauling of Maribor | Goal.com South Africa». www.goal.com (en-ZA). 2017-10-17. Skatīts: 2023-10-20.
  39. ↑ Chris Bascombe. «Liverpool 5 Swansea City 0: Roberto Firmino stars in five-goal rout of Swans». The Telegraph (en-GB), 2017-12-26. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-10-20.
  40. ↑ «Why Trent Alexander-Arnold’s Liverpudlian roots mean so much in football’s era of the global village». The Independent (angļu). 2018-04-04. Skatīts: 2023-10-20.
  41. ↑ Ben Twelves. «Liverpool 3-0 Man City: Player Ratings». This Is Anfield (en-GB), 2018-04-04. Skatīts: 2023-10-20.
  42. ↑ «'It means everything' - Trent on semi-final buzz». Liverpool FC. 2018-04-24. Skatīts: 2023-10-20.
  43. ↑ Liam Prenderville. «Salah makes frantic dash to London after Liverpool Players Awards event». The Mirror (angļu), 2018-05-10. Skatīts: 2023-10-20.
  44. ↑ «"Champions League Final: Player Ratings From Real Madrid's 3–1 Win Over Liverpool"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 20. oktobrī.
  45. ↑ Daniel Taylor. «Real Madrid win Champions League as brilliant Bale sinks Liverpool». The Observer (en-GB), 2018-05-26. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-10-20.
  46. ↑ «Liverpool trio nominated for 2018 Golden Boy award». Liverpool FC. 2018-07-01. Skatīts: 2023-10-20.
  47. ↑ «Golden Boy 2018, il trionfo di De Ligt». tuttosport.com (itāļu). 2018-12-17. Skatīts: 2023-10-20.
  48. ↑ «Spurs 1-2 Liverpool: Five talking points from Wembley». Liverpool FC. 2018-09-15. Skatīts: 2023-10-20.
  49. ↑ «Liverpool 5-0 Watford: Trent Alexander-Arnold sets Premier League assist record as Jurgen Klopp's side crush Hornets | Goal.com English Bahrain». www.goal.com (en-BH). 2019-02-27. Skatīts: 2023-10-20.
  50. ↑ «Trent becomes LFC's fifth-youngest player to reach 50 PL appearances». Liverpool FC. 2019-04-05. Skatīts: 2023-10-20.
  51. ↑ «Southampton 1-3 Liverpool (5 Apr, 2019) Game Analysis - ESPN (UK)». ESPN (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  52. ↑ «Liverpool news: Trent Alexander-Arnold and Andrew Robertson make Premier League assist history | Goal.com UK». www.goal.com (en-GB). 2019-05-04. Skatīts: 2023-10-20.
  53. ↑ Malik Ouzia. «Alexander-Arnold explains his match-winning assist». Evening Standard (angļu), 2019-05-08. Skatīts: 2023-10-20.
  54. ↑ «Liverpool news: Alexander-Arnold breaks Premier League assist record for defenders | Goal.com English Saudi Arabia». www.goal.com (en-SA). 2019-05-12. Skatīts: 2023-10-20.
  55. ↑ «"He's Running The Game From Right-Back: Sit Back And Watch A Trent Alexander-Arnold Data Dive"».
  56. ↑ «Liverpool's Trent Alexander-Arnold Makes Champions League Final History». SPORTbible (angļu). 2019-06-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-02. Skatīts: 2023-10-20.
  57. ↑ «Liverpool hardly break sweat to leave Canaries all a flutter». The Irish Times (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  58. ↑ «"Trent Alexander-Arnold sets new Liverpool record by matching Mesut Özil feat"».
  59. ↑ Daniel Taylor. «Liverpool sink Chelsea to lift Super Cup thanks to Adrián shootout save». The Guardian (en-GB), 2019-08-14. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  60. ↑ «Shortlist for September 2019 Budweiser Goal of the Month». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  61. ↑ «Seven Liverpool stars named on Ballon d'Or shortlist». Liverpool FC. 2019-10-21. Skatīts: 2023-10-20.
  62. ↑ «Trent Alexander-Arnold becomes fourth-quickest to LFC landmark». Liverpool FC. 2019-11-02. Skatīts: 2023-10-20.
  63. ↑ «Virgil van Dijk finishes runner-up for 2019 Ballon d'Or». Liverpool FC. 2019-12-02. Skatīts: 2023-10-20.
  64. ↑ Dan Morgan. «The Liverpool achievement nobody noticed but fans already knew». Liverpool.com (angļu), 2019-12-03. Skatīts: 2023-10-20.
  65. ↑ «"Trent Alexander-Arnold tops 2019 Premier League assists chart"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 19. decembrī. Skatīts: 2023. gada 20. oktobrī.
  66. ↑ «Liverpool clinch first Club World Cup». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  67. ↑ Barney Ronay. «Trent Alexander-Arnold is a unique playmaker in Liverpool’s red machine». The Guardian (en-GB), 2019-12-26. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  68. ↑ «Alexander-Arnold named December EA SPORTS Player of Month». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  69. ↑ «"Revealed – Team of the Year 2019"».
  70. ↑ Jack Lusby. «5 key statistics from Wolves 1-2 Liverpool». This Is Anfield (en-GB), 2020-01-24. Skatīts: 2023-10-20.
  71. ↑ «Trent Alexander-Arnold's assist record for Liverpool analysed». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  72. ↑ Niall McVeigh. «Liverpool are crowned Premier League champions – reaction as it happened». the Guardian (en-GB), 2020-06-26. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  73. ↑ «"Alexander-Arnold makes EPL history"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. septembrī. Skatīts: 2023. gada 20. oktobrī.
  74. ↑ «Alexander-Arnold named 2019/20 Young Player of the Season». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  75. ↑ «Five Reds named in 2019-20 PFA Team of the Year». Liverpool FC. 2020-09-08. Skatīts: 2023-10-20.
  76. ↑ «Trent Alexander-Arnold named PFA Young Player of the Year». Liverpool FC. 2020-09-08. Skatīts: 2023-10-20.
  77. ↑ «Trent Alexander-Arnold to captain Liverpool v Midtjylland». Liverpool FC. 2020-12-09. Skatīts: 2023-10-20.
  78. ↑ Jason Burt. «Trent Alexander-Arnold dropped from England's make-do-and-mend squad». The Telegraph (en-GB), 2021-03-18. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-10-20.
  79. ↑ Tom Doyle. «Trent Alexander-Arnold squad snub explained by England boss Southgate». Evening Standard (angļu), 2021-03-18. Skatīts: 2023-10-20.
  80. ↑ James Pearce. «Liverpool manager Jurgen Klopp ‘doesn’t understand’ Trent Alexander-Arnold’s England omission». The Athletic (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  81. ↑ «Real Madrid 3-1 Liverpool: Trent Alexander-Arnold struggles as Jurgen Klopp's defence is left badly exposed». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  82. ↑ Nick Ames. «Trent Alexander-Arnold takes inspiration from England omission». The Guardian (en-GB), 2021-04-03. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  83. ↑ Andy Hunter. «Alexander-Arnold’s late winner caps Liverpool comeback to sink Aston Villa». The Observer (en-GB), 2021-04-10. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-10-20.
  84. ↑ «Alexander-Arnold shortlisted for Premier League Player of the Month». Liverpool FC. 2021-05-07. Skatīts: 2023-10-20.
  85. ↑ Peter Lansley. «Alisson scores incredible last-minute winner for Liverpool to stun West Brom». The Guardian (en-GB), 2021-05-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  86. ↑ Alex Young. «Alexander-Arnold shines as Liverpool beat Man United in top-four boost». Evening Standard (angļu), 2021-05-13. Skatīts: 2023-10-20.
  87. ↑ «Trent Alexander-Arnold signs new long-term contract with LFC». Liverpool FC. 2021-07-30. Skatīts: 2023-10-20.
  88. ↑ Andy Hunter. «Liverpool fight back to beat Newcastle but Howe hits out at Dean over leveller». The Guardian (en-GB), 2021-12-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  89. ↑ Andy Hunter. «Alexander-Arnold hungry for more Liverpool silverware after historic feat». The Guardian (en-GB), 2022-05-15. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  90. ↑ UEFA.com. «2021/22 UEFA Champions League Team of the Season | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2022-05-31. Skatīts: 2023-10-20.
  91. ↑ «Liverpool beat Brentford to move point behind Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  92. ↑ «Ibrahima Konate exclusive: Liverpool defender on Trent Alexander-Arnold, Champions League and new system». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  93. ↑ «Jurgen Klopp on Trent Alexander-Arnold's central role for Liverpool and improved defending». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  94. ↑ «Liverpool hit Leeds for six to boost European hopes». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  95. ↑ «"Trent Alexander-Arnold set an all-time Premier League record in Liverpool's meeting with Spurs"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 20. oktobrī.
  96. ↑ «"Mohamed Salah 'totally devastated' Liverpool miss out on Champions League football: 'absolutely no excuse' "». www.eurosport.com. Skatīts: 2023-10-20.
  97. ↑ «Virgil van Dijk named new Liverpool captain, Trent Alexander-Arnold vice-captain - Liverpool FC». www.liverpoolfc.com (angļu). 2023-07. Skatīts: 2023-10-20.
  98. ↑ The Football Association. «Trent's rise». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  99. ↑ The Football Association. «A brace from Liverpool's Trent Alexander-Arnold not enough to rescue a draw in Bangor». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  100. ↑ «"Trent Alexander-Arnold at the Double as U19s qualify for Euros"».
  101. ↑ Nick Ames. «England win European Under-19 Championship as youth shines again». The Observer (en-GB), 2017-07-15. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-10-20.
  102. ↑ Jack Lusby. «Alexander-Arnold earns first England U21s call-up». This Is Anfield (en-GB), 2017-08-24. Skatīts: 2023-10-20.
  103. ↑ Ben Fisher. «England Under-21s serve up exhilarating fare in easy victory over Latvia». The Guardian (en-GB), 2017-09-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  104. ↑ «Trent trains with senior England squad». Liverpool FC. 2018-03-20. Skatīts: 2023-10-20.
  105. ↑ «Alexander-Arnold named in England squad». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  106. ↑ «England beat Costa Rica in final warm-up». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  107. ↑ Jamie Johnson. «Prince William visits England squad and presents Trent Alexander-Arnold with his match shirt». The Telegraph (en-GB), 2018-06-07. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-10-20.
  108. ↑ «England vs Belgium: Liverpool teenager Trent Alexander-Arnold joins exclusive World Cup club | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2018-06-28. Skatīts: 2023-10-20.
  109. ↑ Karl Matchett. «Reds trio watch on as World Cup ends with third-place match». This Is Anfield (en-GB), 2018-07-14. Skatīts: 2023-10-20.
  110. ↑ «England win Rooney farewell match». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  111. ↑ «Liverpool news: Trent Alexander-Arnold becomes youngest Red since Michael Owen to score for England | Goal.com US». www.goal.com (en-US). 2018-11-15. Skatīts: 2023-10-20.
  112. ↑ Rob Smyth. «England beat Switzerland on penalties to secure third place in Nations League – as it happened». the Guardian (en-GB), 2019-06-09. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  113. ↑ The Football Association. «Trent Alexander-Arnold has withdrawn from England's EURO 2020 squad». https://www.englandfootball.com (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  114. ↑ «Maddison, Rashford and Wilson make England squad». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  115. ↑ Jacob Steinberg. «Alexander-Arnold shows again he is a talent England cannot afford to waste». The Guardian (en-GB), 2023-06-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-20.
  116. ↑ «'Alexander-Arnold gives Southgate food for thought'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  117. ↑ «A perfect 10 - new role 'natural' for Alexander-Arnold». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  118. ↑ «Jamie Carragher: Trent Alexander-Arnold's defending not good enough, he needs competition at Liverpool». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  119. ↑ «Is Trent Alexander-Arnold really a problem for Liverpool? Here's why it's complicated». ESPN.com (angļu). 2022-10-07. Skatīts: 2023-10-20.
  120. ↑ Kyle Newbould. «Every word Neville said in detailed analysis of Alexander-Arnold at Liverpool». Liverpool Echo (angļu), 2022-10-03. Skatīts: 2023-10-20.
  121. ↑ Mari Murphy. «Surely We Can Stop Talking About Trent Alexander-Arnold». The Liverpool Offside (angļu), 2022-11-07. Skatīts: 2023-10-20.
  122. ↑ Connor Dunn. «Alexander-Arnold has surpassed De Bruyne to cement midfield calls». Liverpool Echo (angļu), 2019-12-20. Skatīts: 2023-10-20.
  123. ↑ «Is Alexander-Arnold too good to play right-back?». ESPN.com (angļu). 2018-11-27. Skatīts: 2023-10-20.
  124. ↑ «Anger, fear & ability - why Alexander-Arnold can back up the hype». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  125. ↑ Paul Joyce. «Trent Alexander-Arnold: ‘My dead-ball routine is like Jonny Wilkinson’s’» (angļu), 2023-10-20. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2023-10-20.
  126. ↑ «Trent Alexander-Arnold on the rise: Why he can get better and better». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  127. ↑ «"Trent Alexander-Arnold Is Reinventing the Right-Back Role at Liverpool"».
  128. ↑ «"Cafu: Ronaldinho was almost unmarkable"».
  129. ↑ Dan Owen. «'Impressive': Lionel Messi raves about Liverpool youngster, says he's 'the future'». HITC (en-GB), 2020-04-01. Skatīts: 2023-10-20.
  130. ↑ «Fans tear into Trent Alexander-Arnold's defensive performance against Fulham». sportsbrief.com (angļu). Skatīts: 2023-10-20.[novecojusi saite]
  131. ↑ «Video Shows That Trent Alexander-Arnold Can't Defend And 'Proves His Haters Right'». SPORTbible (angļu). 2021-06-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-04. Skatīts: 2023-10-20.
  132. ↑ Danny Ryan. «Trent Alexander-Arnold's defensive stats are the best among England's Euro 2020 right-backs». GiveMeSport (angļu), 2021-05-26. Skatīts: 2023-10-20.
  133. ↑ «Stats Centre». www.premierleague.com. Skatīts: 2023-10-20.
  134. ↑ Martin Caparrotta. «Trent Alexander-Arnold vs Reece James - What Do The Stats Say?». The Sport Review (angļu), 2022-08-29. Skatīts: 2023-10-20.
  135. ↑ «Alexander-Arnold or James - who gets your vote?». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  136. ↑ Luke Bosher. «‘I’ll knock them down’ — Liverpool boss Klopp hits out at critics of Alexander-Arnold’s defensive ability». The Athletic (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  137. ↑ 137,0 137,1 «"At Global Clubs, Local Players Serve as Connective Tissue"».
  138. ↑ Paul Gorst. «Trent to pump millions into local economy after lucrative boot deal». Liverpool Echo (angļu), 2019-03-21. Skatīts: 2023-10-20.
  139. ↑ Dan Kay. «Trent's heartwarming gesture to help Liverpool NHS workers». Liverpool Echo (angļu), 2020-04-22. Skatīts: 2023-10-20.
  140. ↑ «Trent Alexander-Arnold's matchworn signed Black Lives Matter boots». JustGiving (angļu). Skatīts: 2023-10-20.
  141. ↑ «Trent Alexander-Arnold BLM Boots on display at new FIFA exhibition | National Football Museum» (en-US). Skatīts: 2023-10-20.
  142. ↑ «"The After Academy: PFA confirmed as supporting partner to Trent Alexander-Arnold's new initiative"».
  143. ↑ «Liverpool's Alexander-Arnold's Utd family ties». ESPN.com (angļu). 2016-11-30. Skatīts: 2023-10-20.
  144. ↑ «"The making of a man: Trent Alexander-Arnold's journey from Crosby to Kiev"».
  145. ↑ Telegraph Reporters. «Brothers of England footballers Marcus Rashford and Trent Alexander-Arnold beaten and robbed at gunpoint». The Telegraph (en-GB), 2019-01-14. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-10-20.
  146. ↑ «"Trent Alexander-Arnold is outsmarted by the world chess champion, but Liverpool's young buck remains wise beyond his years"».
  147. ↑ Jack Lusby. «Trent & Robbo take 'mini trophy parade' in first ep of their TV show». This Is Anfield (en-GB), 2020-11-05. Skatīts: 2023-10-20.
  148. ↑ 148,0 148,1 «Trent Alexander-Arnold: Internationals». worldfootball.net. HEIM:SPIEL. Skatīts: 2023. gada 25. jūnijs.
  149. ↑ «England vs. United States 3–0: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. septembris. Skatīts: 2020. gada 11. oktobris.
  150. ↑ «Malta vs. England 0–4: Summary». Soccerway. Perform Group. Skatīts: 2023. gada 17. jūnijs.
  151. ↑ «“Liverpool” triumfē FA kausā, “Chelsea” kļūst par pirmo komandu, kas zaudējusi trīs gadus pēc kārtas | Sportazinas.com». www.sportazinas.com. 2022. gada 14. maijs.
  152. ↑ «Liverpool beat Chelsea on penalties». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  153. ↑ https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l
  154. ↑ «Real Madrid 3-1 Liverpool». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  155. ↑ «Champions League agony for Liverpool as Real win». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  156. ↑ «Pickford the hero in England shootout win». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-10-20.
  157. ↑ «Trent Alexander-Arnold Profile, News & Stats | Premier League». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2021-02-08.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Liverpool FC pašreizējais sastāvs
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Trents_Aleksandrs-Arnolds&oldid=4187093"