Pāriet uz saturu

Edgars Mūkins

Vikipēdijas lapa

Spricis Edgars Mūkins (1915—1984) bija latviešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Dzimis 1915. gada 11. aprīlī Naukšēnu pagastā Spriča Mūkina ģimenē.[1] Darbojās nelegālajā Latvijas komjaunatnē, pēc Ulmaņa apvērsuma bija ieslodzīts Valmieras cietumā un Rīgas Termiņcietumā (24.08.1934 — 10.05.1937).[2] Pēc Latvijas okupācijas Spricis Edgars Mūkins bija LKP CK propogandists, 1940. gada 30. jūnijā viņu nosūtīja uzstāties ar aģitācijas runu Kirhenšteina dzimtās Mazsalacas "tautas sapulcē", vēlāk viņš darbojās Talsu apriņķa LKP komitejā, no 1941. gada 7. februāra bija laikraksta "Talsu Apriņķa Ziņotājs" redaktors.[3]

Pēc Staļina nāves viņš kā LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretārs 1953. gada 22.-23. jūnija LKP CK plēnumā kritizēja Latvijas austrumu rajonu pārkrievošanas politiku.[4] Iecelts par Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku, bet nacionālkomunistu vajāšanu laikā 1959. gada augustā atlaists no amata un iecelts par Liepājas Pedagoģiskā institūta (LPI) direktoru. Pēc safabricētas LPI darbinieku vēstules sakarā ar Mūkina nacionālistiskiem uzskatiem viņu atcēla arī no šī amata un 1960. gada septembrī iecēla par Liepājas kokapstrādes kombināta "Baltija" direktoru.[5] Miris 1984. gada 21. novembrī Liepājā, apglabāts Liepājas Centrālkapos.[6][7][8]

Sieva Jadviga Mūkina, dēls Edgars Mūkins (1948), astronoms, ģeoinformātikas speciālists un mikologs.