Talsu apriņķis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Talsu apriņķis
(1819—1949)
Talsu apriņķis 1940. gadā Talsu apriņķis 1940. gadā
Centrs: Talsi
Platība (1935): 2175,1 km2
Iedzīvotāji (1935): 43383
Blīvums: 19.9 iedz./km2
Izveidots: 1819. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Talsu apriņķis Vikikrātuvē
Talsu apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).
Talsu apriņķa (līdz 1819. gadam Talsu pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Talsu apriņķis (vācu: Kreis Talsen, krievu: Тальсенский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Kurzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Talsu pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Talsen, Тальсенское гауптманство) par apriņķi[1].

1912. gadā Talsu apriņķī bija 28 pagasti:[2]

Pagasti

  • Aizupes (Asuppen)
  • Ārlavas (Erwahlen)
  • Cēres (Zehren)
  • Dzirciema (Selgerben)
  • Engures (Angern)
  • Engures mežkunga (Angern-Forstei)
  • Jaunpagasta (Neuwacken)
  • Kabiles (Kabillen)
  • Kandavas (Kandau)
  • Laidzes (Laidsen)
  • Lamiņu (Lievenhof)
  • Lībagu (Lipsthusen)
  • Lubezeres (Lubb-Essern)
  • Matkules (Mattkuln)


  • Nogales (Nogallen)
  • Nurmuižas (Normhusen)
  • Pastendes (Postenden)
  • Pūres (Puhren)
  • Spāres (Spahren)
  • Stendes (Stenden)
  • Talsu (Talsen)
  • Vānes (Wahnen)
  • Valdegales (Waldegahlen)
  • Valgales (Wallgahlen)
  • Vandzenes (Wandsen)
  • Zantes (Santen)
  • Zemītes (Samiten)
  • Zentenes (Senten)

Iedzīvotāju skaita un etniskā sadalījuma izmaiņas (1857—1897)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāji kopā latvieši vācieši krievi baltkrievi ebreji poļi lietuvieši igauņi čigāni citi nezināmi
1857 49 905 46 122 670 67 0 2 611 434 1 0 0 0 0
1867 56 500 49 737 3 006 40 0 3 691 0 8 0 18 0 0
1881 63 815 54 334 3 946 101 0 5 088 17 12 16 292 9 0
1897 61 148 54 285 2 562 153 11 3 829 41 22 19 191 35 0

Iedzīvotāju reliģiskās piederības izmaiņas (1867—1897)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāji kopā luterāņi citi protestanti
(g.k.baptisti)
katoļi vecticībnieki pareizticīgie citi kristieši jūdaisti citas ticības nezināmi
1867 56 500 52 549 0 202 0 40 0 3 691 0 18
1881 63 800 58 118 209 292 2 93 0 5 085 1 0
1897 61 148 55 007 495 212 2 1 297 12 4 116 7 0

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gadā izveidots Mērsraga pagasts (no Engures mežkunga pagasta).

1919. gadā atdalot no Nurmuižas pagasta izveidots Strazdes pagasts.

20. gadu sākumā izveidots Upesgrīvas pagasts (no Engures mežkunga pagasta).

1920 gadā Laidzes pagasts pievienots Valdgales pagastam.[3]

1921. gadā Lamiņu pagasts pievienots Zentenes pagastam.[4]

Līdz 1925. gadam Talsu apriņķis bija 3213,5 km2 liels, bet 1924. gadā aptuveni trešdaļa no Talsu apriņķa — Aizupes, Dzirciema, Engures, Matkules, Pūres, Vānes, Zantes un Zemītes pagastu teritorijas tika pievienota Tukuma apriņķim. Kabiles pagasts tika pievienots Kuldīgas apriņķim.[5]

1925. gadā Talsu pagastu pievieno Pastendes pagastam.[6]

1925. gadā tika mainīti pagastu nosaukumi. Jaunpagasta pagasts kļuva par Virbu pagastu, bet Valdgales pagasts — par Laidzes pagastu.[7]

Vēl vienam pagastam nosaukumu mainīja 1939. gadā — Nurmuižas pagastu pārdēvēja par Laucienes pagastu.[8]

Talsu apriņķa teritorija bija 2175,1 km2 liela. Tas robežojās ar Ventspils apriņķi, Tukuma apriņķi un Kuldīgas apriņķi. Talsu apriņķim bija 65 km gara jūras piekraste. Talsu apriņķī bija 4 pilsētas un 48 ciemi, tas sadalījās 18 pagastos. Lielākās apdzīvotas vietas bija Talsi, Valdemārpils, Sabile, Kandava, Upesgrīva, Mērsrags un Roja.[nepieciešama atsauce]

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[9]

1940 .gada sākumā Talsu apriņķī bija četras pilsētas un 18 pagasti:[10]

Pilsētas

Pagasti


Iedzīvotāju skaita un etniskā sadalījuma izmaiņas (1920—1935)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāji kopā latvieši vācieši krievi baltkrievi ebreji poļi lietuvieši igauņi čigāni citi nezināmi
1920 48 708 44 809 2 002 441 59 924 124 97 87 nez. 145 20
1925 39 743 36 302 1 128 407 154 1 227 114 60 69 nez. 257 25
1930 41 737 38 061 1 024 594 204 1 193 187 118 50 267 35 4
1935 43 383 39 562 1 024 732 221 1 045 310 109 45 289 39 7

Talsu apriņķa tautību sadalījums pa pašvaldībām 1925, 1930, 1935[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

- 1930. gadā Talsu apriņķī bija 267 čigāni, 7 lībieši, bet 1935. gadā Talsu apriņķī bija 289 čigāni, 24 ukraiņi, 3 angļi, 2 itāļi, 2 armēņi, 1 ungārs, 1 francūzis,1 serbs, 1 zviedrs

Iedzīvotāju reliģiskās piederības izmaiņas (1920—1935)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāji kopā luterāņi citi protestanti
(g.k.baptisti)
katoļi vecticībnieki pareizticīgie citi kristieši jūdaisti citas ticības nezināmi
1920 48 708 45 229 798 356 191 1 115 65 898 0 56
1925 39 743 35 641 717 628 340 1 126 0 1 228 0 63
1930 41 737 36 391 801 1 511 467 1 214 46 1 186 0 121
1935 43 383 37 397 998 1 996 602 1 300 0 1 046 21 23

Latvijas PSR sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Talsu apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Dundagas, Kandavas un Talsu rajonos.[11]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
  2. Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Latvijas zemju robežas 1000 gados. 1999
  5. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
  6. Rīkojums pagastu robežu noapaļošanas lietās Valdības Vēstnesis — 1925.gada 20.aprīlis
  7. Latvijas pagastu saraksts Valdības Vēstnesis — 1925.gada 3.augusts
  8. Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Valdības Vēstnesis — 1939.gada 30.decembris
  9. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  10. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  11. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]