Talsu apriņķis

Talsu apriņķis ; (1819—1949)
	Talsu apriņķis 1940. gadā
	Ģerbonis
Centrs:	Talsi
Kopējā platība:	2175,1 km2
Iedzīvotāji (1897):	61 148
Blīvums (1897):	19.9 iedz./km2
Izveidots:	1819. gadā
Likvidēts:	1949. gadā
	Talsu apriņķis Vikikrātuvē

Talsu apriņķis (vācu: Kreis Talsen, krievu: Тальсенский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Kurzemes guberņas sastāvā

Talsu apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pievienojot Kandavas pilskunga tiesai (Hauptmannschaft Candau) Ārlavas draudzes novadu un izveidojot Talsu pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Talsen, Тальсенское гауптманство), ko pārdēvēja par Talsu apriņķi.^[2]

Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija četri draudžu novadi:^[3]

Kandavas draudzes novads (Kirchspiel Kandau),
Sabiles draudzes novads (Kirchspiel Zabeln),
Talsu draudzes novads (Kirchspiel Talsen),
Ārlavas draudzes novads (Kirchspiel Erwalen).

1912. gadā Talsu apriņķī bija 28 pagasti:^[4]

Pagasti

Aizupes (Asuppen)
Ārlavas (Erwahlen)
Cēres (Zehren)
Dzirciema (Selgerben)
Engures (Angern)
Engures mežkunga (Angern-Forstei)
Jaunpagasta (Neuwacken)
Kabiles (Kabillen)
Kandavas (Kandau)
Laidzes (Laidsen)
Lamiņu (Lievenhof)
Lībagu (Lipsthusen)
Lubezeres (Lubb-Essern)
Matkules (Mattkuln)

Nogales (Nogallen)
Nurmuižas (Normhusen)
Pastendes (Postenden)
Pūres (Puhren)
Spāres (Spahren)
Stendes (Stenden)
Talsu (Talsen)
Vānes (Wahnen)
Valdegales (Waldegahlen)
Valgales (Wallgahlen)
Vandzenes (Wandsen)
Zantes (Santen)
Zemītes (Samiten)
Zentenes (Senten)

Iedzīvotāju skaita un etniskā sadalījuma izmaiņas (1857—1897)

gads	iedzīvotāji kopā	latvieši	vācieši	krievi	baltkrievi	ebreji	poļi	lietuvieši	igauņi	čigāni	citi
1857	49 905	46 122	670	67	0	2 611	434	1	0	0	0
1867	56 500	49 737	3 006	40	0	3 691	0	8	0	18	0
1881	63 815	54 334	3 946	101	0	5 088	17	12	16	292	9
1897	61 148	54 285	2 562	153	11	3 829	41	22	19	191	35

Iedzīvotāju reliģiskās piederības izmaiņas (1867—1897)

gads	iedzīvotāji kopā	luterāņi	citi protestanti (g.k.baptisti)	katoļi	vecticībnieki	pareizticīgie	citi kristieši	jūdaisti	citas ticības	nezināmi
1867	56 500	52 549	0	202	0	40	0	3 691	0	18
1881	63 800	58 118	209	292	2	93	0	5 085	1	0
1897	61 148	55 007	495	212	2	1 297	12	4 116	7	0

Talsu apriņķa ziemeļu daļa (Talsu un Sasmakas apkārtne) (1915)
Talsu apriņķa Mērsraga apkārtne (1915)
Talsu apriņķa dienviddaļa (Sabiles un Kandavas apkārtne) (1915)
Talsu apriņķa austrumu stūris (Engures apkārtne) (1915)

Latvijas Republikas sastāvā

1918. gadā izveidots Mērsraga pagasts (no Engures mežkunga pagasta).

1919. gadā atdalot no Nurmuižas pagasta izveidots Strazdes pagasts.

20. gadu sākumā izveidots Upesgrīvas pagasts (no Engures mežkunga pagasta).

1920 gadā Laidzes pagasts pievienots Valdgales pagastam.^[5]

1921. gadā Lamiņu pagasts pievienots Zentenes pagastam.^[6]

Līdz 1925. gadam Talsu apriņķis bija 3213,5 km² liels, bet 1924. gadā aptuveni trešdaļa no Talsu apriņķa — Aizupes, Dzirciema, Engures, Matkules, Pūres, Vānes, Zantes un Zemītes pagastu teritorijas tika pievienota Tukuma apriņķim. Kabiles pagasts tika pievienots Kuldīgas apriņķim.^[7]

1925. gadā Talsu pagastu pievieno Pastendes pagastam.^[8]

1925. gadā tika mainīti pagastu nosaukumi. Jaunpagasta pagasts kļuva par Virbu pagastu, bet Valdgales pagasts — par Laidzes pagastu.^[9]

Vēl vienam pagastam nosaukumu mainīja 1939. gadā — Nurmuižas pagastu pārdēvēja par Laucienes pagastu.^[10]

Talsu apriņķa teritorija bija 2175,1 km² liela. Tas robežojās ar Ventspils apriņķi, Tukuma apriņķi un Kuldīgas apriņķi. Talsu apriņķim bija 65 km gara jūras piekraste. Talsu apriņķī bija 4 pilsētas un 48 ciemi, tas sadalījās 18 pagastos. Lielākās apdzīvotas vietas bija Talsi, Valdemārpils, Sabile, Kandava, Upesgrīva, Mērsrags un Roja.^{[nepieciešama atsauce]}

Teritoriālais iedalījums

1940. gada sākumā Talsu apriņķī bija četras pilsētas un 18 pagasti:^[12]

Iedzīvotāju skaita un etniskā sadalījuma izmaiņas (1920—1935)

gads	iedzīvotāji kopā	latvieši	vācieši	krievi	baltkrievi	ebreji	poļi	lietuvieši	igauņi	čigāni	citi	nezināmi
1920	48 708	44 809	2 002	441	59	924	124	97	87	nez.	145	20
1925	39 743	36 302	1 128	407	154	1 227	114	60	69	nez.	257	25
1930	41 737	38 061	1 024	594	204	1 193	187	118	50	267	35	4
1935	43 383	39 562	1 024	732	221	1 045	310	109	45	289	39	7

Talsu apriņķa tautību sadalījums pa pašvaldībām 1925, 1930, 1935

pilsētas un pagasti	gads	iedzīvotāji kopā	latvieši	vācieši	krievi	baltkrievi	žīdi	poļi	igauņi	lietuvieši	pārējie
Talsi	1925	4077	3080	231	21	0	637	17	14	5	72
Talsi	1930	4192	3296	166	19	4	609	8	8	4	78
Talsi	1935	4116	3382	144	21	1	499	3	9	7	50
Sabile	1925	1350	926	60	16	0	325	4	0	6	13
Sabile	1930	1914	1503	60	6	0	306	1	4	5	29
Sabile	1935	1817	1439	46	2	1	281	7	0	1	40
Kandava	1925	1497	1279	95	15	0	85	5	1	1	16
Kandava	1930	1628	1432	92	16	2	68	3	1	2	12
Kandava	1935	1718	1487	124	13	0	68	3	1	1	21
Valdemārpils	1925	1064	879	13	10	0	156	0	5	0	1
Valdemārpils	1930	1130	933	8	17	3	161	1	7	0	0
Valdemārpils	1935	1135	930	12	7	0	159	4	2	0	21
Pilsētās kopā:	1925	7988	6164	399	62	0	1203	26	20	12	102
Pilsētās kopā:	1930	8864	7164	326	58	9	1144	13	20	11	119
Pilsētās kopā:	1935	8786	7238	326	43	2	1007	17	12	9	132
Ārlavas pagasts	1925	3764	3633	39	48	9	2	12	13	2	6
Ārlavas pagasts	1930	4048	3854	52	50	36	4	21	9	16	6
Ārlavas pagasts	1935	4257	4074	38	42	42	2	37	8	12	2
Cēres pagasts	1925	864	559	295	5	0	2	0	0	0	3
Cēres pagasts	1930	1212	855	333	7	2	2	6	0	6	1
Cēres pagasts	1935	1333	937	354	8	5	2	20	0	4	3
Kandavas pagasts	1925	2747	2572	110	29	1	2	13	0	8	12
Kandavas pagasts	1930	2534	2355	61	44	27	3	27	3	8	6
Kandavas pagasts	1935	2638	2443	64	61	32	0	26	4	3	5
Valdgales pagasts	1925	1903	1867	11	8	0	0	4	2	4	7
Laidzes pagasts	1930	1927	1882	13	6	1	2	6	1	16	0
Laidzes pagasts	1935	1883	1830	9	9	1	3	20	0	9	2
Lībagu pagasts	1925	994	989	1	0	0	1	0	2	0	1
Lībagu pagasts	1930	1173	1153	6	5	1	0	7	0	1	0
Lībagu pagasts	1935	1215	1187	7	10	2	1	6	1	1	0
Lubezeres pagasts	1925	1221	1202	8	5	0	0	0	2	1	3
Lubezeres pagasts	1930	1310	1248	4	47	2	2	0	1	1	5
Lubezeres pagasts	1935	1390	1316	3	53	9	1	2	3	2	1
Mērsraga pagasts	1925	1487	1451	5	0	0	1	2	1	0	27
Mērsraga pagasts	1930	1543	1517	3	2	0	1	7	1	2	10
Mērsraga pagasts	1935	1696	1657	2	4	2	3	1	1	5	21
Nogales pagasts	1925	1037	1007	2	7	0	0	6	14	0	1
Nogales pagasts	1930	1122	1112	2	2	1	0	0	3	1	1
Nogales pagasts	1935	1239	1225	1	6	0	0	1	2	2	2
Nurmuižas pagasts	1925	3151	3059	15	9	0	3	6	3	2	54
Nurmuižas pagasts	1930	3057	2863	27	8	7	1	41	4	19	87
Nurmuižas pagasts	1935	3162	2969	27	8	5	2	53	1	14	83
Pastendes pagasts	1925	1588	1526	32	7	1	1	0	1	11	9
Pastendes pagasts	1930	1364	1323	12	1	0	2	2	0	7	17
Pastendes pagasts	1935	1514	1464	6	1	2	2	7	3	5	24
Spāres pagasts	1925	868	842	16	1	0	3	6	0	0	0
Spāres pagasts	1930	1090	1032	22	5	0	10	3	2	3	13
Spāres pagasts	1935	1186	1108	17	24	0	4	4	2	2	25
Stendes pagasts	1925	2591	2512	34	20	0	6	13	0	2	4
Stendes pagasts	1930	3159	3056	33	12	12	14	26	1	3	2
Stendes pagasts	1935	3272	3137	28	23	16	11	45	3	7	2
Strazdes pagasts	1925	680	631	30	11	1	1	3	1	0	2
Strazdes pagasts	1930	893	828	38	3	9	2	9	0	0	4
Strazdes pagasts	1935	966	896	50	2	4	0	10	0	3	1
Upesgrīvas pagasts	1925	777	771	0	1	0	1	0	2	1	1
Upesgrīvas pagasts	1930	1165	1153	1	1	0	3	0	4	0	3
Upesgrīvas pagasts	1935	1276	1253	3	6	3	1	0	2	0	8
Valgales pagasts	1925	935	907	10	1	0	0	8	0	1	8
Valgales pagasts	1930	901	878	2	1	1	0	2	0	4	13
Valgales pagasts	1935	924	915	0	0	0	0	7	0	1	1
Vandzenes pagasts	1925	2408	2319	36	15	6	0	12	5	13	2
Vandzenes pagasts	1930	2514	2423	37	5	22	1	8	1	13	4
Vandzenes pagasts	1935	2569	2459	23	32	18	4	18	3	9	3
Jaunpagasta pagasts	1925	1978	1651	22	153	136	0	1	0	1	14
Virbu pagasts	1930	1984	1558	25	331	45	1	9	0	7	8
Virbu pagasts	1935	1969	1466	19	380	58	0	19	0	16	11
Zentenes pagasts	1925	2247	2128	62	25	0	1	2	1	2	26
Zentenes pagasts	1930	1877	1807	27	6	29	1	0	0	0	7
Zentenes pagasts	1935	2108	1988	47	20	20	2	17	0	5	9
Talsu pagasts	1925	515	512	1	0	0	0	0	2	0	0
Pagastos kopā	1925	31755	30138	729	345	154	24	88	49	48	180
Pagastos kopā	1930	32873	30897	698	536	195	49	174	30	107	187
Pagastos kopā	1935	34597	32324	698	689	179	38	293	33	100	203
Apriņķī kopā	1925	39743	36302	1128	407	154	1227	114	69	60	282
Apriņķī kopā	1930	41737	38061	1024	594	204	1193	187	50	118	306
Apriņķī kopā	1935	43383	39562	1024	732	221	1045	310	45	109	335

- 1930. gadā Talsu apriņķī bija 267 čigāni, 7 lībieši, bet 1935. gadā Talsu apriņķī bija 289 čigāni, 24 ukraiņi, 3 angļi, 2 itāļi, 2 armēņi, 1 ungārs, 1 francūzis,1 serbs, 1 zviedrs

Iedzīvotāju reliģiskās piederības izmaiņas (1920—1935)

gads	iedzīvotāji kopā	luterāņi	citi protestanti (g.k.baptisti)	katoļi	vecticībnieki	pareizticīgie	citi kristieši	jūdaisti	citas ticības	nezināmi
1920	48 708	45 229	798	356	191	1 115	65	898	0	56
1925	39 743	35 641	717	628	340	1 126	0	1 228	0	63
1930	41 737	36 391	801	1 511	467	1 214	46	1 186	0	121
1935	43 383	37 397	998	1 996	602	1 300	0	1 046	21	23

Latvijas PSR sastāvā

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Talsu apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Dundagas, Kandavas un Talsu rajonos.^[13]

Skatīt arī

Talsu apriņķa muižu nosaukumi

Atsauces

↑ http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=19.
↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Latvijas zemju robežas 1000 gados. 1999
↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs
↑ Rīkojums pagastu robežu noapaļošanas lietās Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 20. aprīlis
↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts
↑ Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1939. gada 30. decembris
↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

[wikidata-bc01a6437f6c12ee5937687f60cd1d0d24875e35-1] ttp://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=19.

[2] А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.

[Bienenstamm1841-3] Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.

[4] Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912

[5] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] Latvijas zemju robežas 1000 gados. 1999

[7] Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs

[8] Rīkojums pagastu robežu noapaļošanas lietās Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 20. aprīlis

[9] Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts

[10] Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1939. gada 30. decembris

[11] P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.

[12] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[13] Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]