Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
E. Bērziņa velosipēdu darbnīca
Veids Velosipēdu un to detaļu ražošana
Dibināts 1907.gads
Likvidēts evakuēta uz Harkovu 1915. gadā
Galvenais birojs Rīga
Nozare Rūpniecība
Produkti Velosipēdi, motocikli
Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīcas velosipēda „Baltija” emblēma

Eduarda Bērziņa velosipēdu darbnīca bija velosipēdu ražotājs, kas darbojās no 1907. līdz 1915. gadam Rīgā, Latvijā un izgatavoja velosipēdus „Baltija”.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta 1907. gadā Rīgā, Ģertrūdes ielā 54. Darbnīcā izgatavotie velosipēdi „Baltija” drīz vien ieguva izturīgu un glītu, kā arī vieglu divriteņu slavu. To kvalitāti atzinīgi novērtēja vairākās izstādēs Latvijā, un tos apbalvoja ar Grand Prix un Zelta medaļu izstādē Romā 1912. gadā.

Ar velosipēdu „Baltija” Stokholmas Olimpiskajās spēlēs 1912. gadā un Viskrievijas olimpiādē Kijevā 1913. gadā izcilus rezultātus sasniedza viens no pazīstamākajiem tā laika latviešu riteņbraucējiem Andrejs Apsītis.

E. Bērziņa velosipēdu būvētava darbojās daudzpusīgi - E. Bērziņš bija noslēdzis līgumu ar angļu motociklu fabrikām „Triumph” un „Douglas” par to ražojumu pārstāvniecību Baltijā. 20. gs. sākumā E. Bērziņa darbnīcā izgatavoja arī dažus motociklus ar 2,75 ZS „Douglas” divcilindru dzinējiem.

Bērziņa uzņēmumā savas gaitas uzsāka Gustavs Ērenpreiss — vēlāk viens no ievērojamākajiem Latvijas velosipēdu rūpniekiem. Kaut arī G. Ērenpreiss bija ļoti jauns, Eduards Bērziņš viņam uzticēja darbnīcas vadību. Kad 1915. gada jūnijā Pirmā pasaules kara laikā darbnīcu izveda uz Harkovu, to uzticēja veikt Gustavam Ērenpreisam, jo uzņēmuma īpašnieks Bērziņš 1914. gadā jau bija miris.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Liepiņš Edvīns, Seregins Jānis (2009), No Leitnera līdz Ērenpreisam. Publisher Latvijas Industriālā mantojuma fonds, ISBN 9934805006.