Valdemārs Jurjaks

Vikipēdijas lapa
Valdemārs Jurjaks.
Latviešu pārcēlāji Laimons Pētersons, Eduards Andersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš Gotlandē 1945. gada aprīlī.

Valdemārs Jurjaks (1914—1988) bija latviešu jūrnieks un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kas 1944. un 1945. gadā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1914. gada 21. aprīlī Ventspilī. Mācījās Ventspils arodskolas mehānikas nodaļā, tad Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskolā, kuru absolvēja 1937. gadā.

Otrā pasaules kara laikā strādāja uz tvaikoņa "Rīga", kuru vācu karaspēks pārņēma pēc Liepājas ieņemšanas 1941. gada jūlijā, atlaižot kuģa komandu. 1942. gadā strādāja Mežu departamentā Ventspilī un 1943. gadā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu pārcelšanā no Kurzemes piekrastes. 1944. gada maijā pārveda uz Gotlandi LCP locekli Fēliksu Cielēnu. Pēc kara dzīvoja Zviedrijā, 1949. gadā vadīja vecu angļu karakuģi zem Latvijas karoga ar 263 bēgļiem pāri Atlantijas okeānam uz Halifaksas ostu Kanādā.[1]

Miris 1988. gada 6. martā Kalifornijā ASV.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. “Pāri Jūrai: 44./45.” Valentīnes Lasmanes sakārtotā 130 liecinieku atmiņu grāmata (1993)
  2. locatefamily.com