Arvīds Grigulis

Vikipēdijas lapa
Arvīds Grigulis
Arvīds Grigulis 1979. gadā pie Raiņa pieminekļa.
Arvīds Grigulis 1979. gadā pie Raiņa pieminekļa.
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 12. oktobrī
Jumpravmuiža, Lādes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1989. gada 5. oktobrī (82 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Mirdza Kļava
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, literatūrzinātnieks
Valoda latviešu valoda
Augstskola Latvijas Universitāte

Arvīds Grigulis (dzimis 1906. gada 12. oktobrī Lādes pagasta Jumpravmuižā, miris 1989. gada 5. oktobrī Rīgā) bija latviešu rakstnieks un literatūrzinātnieks. LPSR Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis (1978). Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1976).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1906. gadā pusmuižas nomnieka (agrāk skolotāja) ģimenē. 1925. gadā beidzis Limbažu vidusskolu. Strādāja Rīgā par ierēdni pastā (1925—1929) un Centrālajā kopējā slimo kasē (1929 - 1934). Pirmā publikācija - dzejolis "Stāsts" laikraksta "Sociāldemokrāts" literārajā pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1927. gadā. Piedalījās Strādnieku teātra darbā, lasīja lekcijas par literatūru Tautas augstskolā, bija biedrības "Zemgalija" biedrs.

Līdztekus studēja Latvijas Universitātē dabaszinības (1926) un tieslietas (1932—1937), iegūstot jurista diplomu. Atsāka darbu pastā (1937—1940).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā darbojās atbildīgos amatos LPSR kultūras iestādēs (Sabiedrisko lietu ministrijas teātru repertuāra redaktors, žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs, Valsts Daiļliteratūras izdevniecības vadītājs). No 1941. līdz 1945. gadam Sarkanajā armijā (no 1942. gada frontes laikraksta "Latviešu Strēlnieks" kara korespondents).

1944. gadā atgriezās Rīgā. 1945. gadā Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes Daiļliteratūras apgāda vadītājs. Drāmas teātra literārās daļas vadītājs (1945—1947). LVU Filoloģijas fakultātes docētājs (1944—1983) (no 1973. profesors; 1948—1962 Latviešu literatūras katedras vadītājs). Rīgas Kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas galvenais redaktors (1962—1967).

Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Reportiera piezīmes (1929)
  • Imitācija un sirds (1931)
  • Nogurušo namā (1934)
  • Zemnīcā (1943)
  • Vētrā (1946)
  • Rudens lietus (1966)
  • Vējš dzied ezera vītolos (1968)
  • Otrie gaiļi (1970)
  • Marginālijas angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā (1972)
  • Uz balta zirga (1977)
  • Ar saules puķi pie cepures (1983)

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Logs uz priekšpilsētu (1933)
  • Uz kuru ostu? (1945)
  • Kā Garpēteros vēsturi taisīja (1946)
  • Māls un porcelāns (1947) - PSRS Valsts prēmija
  • Kramā ir uguns (1950)
  • Profesors iekārtojas (1953)
  • Karavīra šinelis (1955)
  • Baltijas jūra šalc (1957)
  • Nekur tā neiet kā pasaulē (1959)
  • Savu lodi nedzird (1965)
  • Šekspīrs mazgā traukus (1971)

Esejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vēstules dzejniecei Kamilai (1981) - LPSR Valsts prēmija
  • Labvakar, Kamila! (1984)

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopoti raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kopoti raksti, 7 sējumos (1963 - 1966)