Arvīds Grigulis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arvīds Grigulis
Arvīds Grigulis 1979. gadā pie Raiņa pieminekļa.
Arvīds Grigulis 1979. gadā pie Raiņa pieminekļa.
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 12. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Jumpravmuiža, Lādes pagasts, Krievijas impērija
Miris 1989. gada 5. oktobrī (82 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, literatūrzinātnieks
Valoda latviešu valoda

Arvīds Grigulis (dzimis 1906. gada 12. oktobrī Lādes pagasta Jumpravmuižā, miris 1989. gada 5. oktobrī Rīgā) bija latviešu rakstnieks un literatūrzinātnieks. LPSR Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis (1978). Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1976).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis pusmuižas nomnieka (agrāk skolotāja) ģimenē. 1925. gadā beidzis Limbažu vidusskolu. Strādājis Rīgā par ierēdni pastā (1925 - 1929) un Centralajā kopējā slimo kasē (1929 - 1934). Pirmā publikācija - dzejolis "Stāsts" laikraksta "Sociāldemokrāts" literārajā pielikumā "Literatūra un Dzīve" 1927. gadā. Piedalījies Strādnieku teātra darbā un lasījis lekcijas par literatūru Tautas augstskolā. Studējis Latvijas Universitātē - dabaszinības (1926) un tieslietas (1932 - 1937) - ieguvis jurista diplomu. Atsācis darbu pastā (1937 - 1940).

No 1940. gada jūnija atbildīgos amatos padomju kultūras iestādēs (Sabiedrisko lietu ministrijas teātru repertuāra redaktors, žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs, Valsts Daiļliteratūras izdevniecības vadītājs). No 1941. līdz 1945. gadam Sarkanajā armijā (no 1942. gada frontes laikraksta "Latviešu Strēlnieks" kara korespondents).

1944. gadā atgriezās Rīgā. 1945. gadā Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes Daiļliteratūras apgāda vadītājs. Drāmas teātra literārās daļas vadītājs (1945 - 1947). LVU Filoloģijas fakultātes docētājs (1944 - 1983) (no 1973 profesors; 1948 - 1962 Latviešu literatūras katedras vadītājs).Rīgas kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijas galvenais redaktors (1962 - 1967).

Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Reportiera piezīmes (1929)
  • Imitācija un sirds (1931)
  • Nogurušo namā (1934)
  • Zemnīcā (1943)
  • Vētrā (1946)
  • Rudens lietus (1966)
  • Vējš dzied ezera vītolos (1968)
  • Otrie gaiļi (1970)
  • Marginālijas angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā (1972)
  • Uz balta zirga (1977)
  • Ar saules puķi pie cepures (1983)

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Logs uz priekšpilsētu (1933)
  • Uz kuru ostu? (1945)
  • Kā Garpēteros vēsturi taisīja (1946)
  • Māls un porcelāns (1947) - PSRS Valsts prēmija
  • Kramā ir uguns (1950)
  • Profesors iekartojas (1953)
  • Karavīra šinelis (1955)
  • Baltijas jūra šalc (1957)
  • Nekur tā neiet kā pasaulē (1959)
  • Savu lodi nedzird (1965)
  • Šekspīrs mazgā traukus (1971)

Esejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vēstules dzejniecei Kamilai (1981) - LPSR Valsts prēmija
  • Labvakar, Kamila! (1984)

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cilvēki dārzā (1940) (Rīgas kinostudijas filma 1990)
  • Kad lietus un vēji sitas logā (1964) (Rīgas kinostudijas filma 1968)

Kopoti raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kopoti raksti, 7 sējumos (1963 - 1966)