Eduards Latipovs
 Eduards Latipovs 2019. gadā | |||||||||||||||||||||||||||||
| Personas dati | |||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis |
1994. gada 21. martā Grodņa, Baltkrievija | ||||||||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts |
 Krievija | ||||||||||||||||||||||||||||
| Augums | 176 cm | ||||||||||||||||||||||||||||
| Svars | 71 kg | ||||||||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | biatlons | ||||||||||||||||||||||||||||
| Karjera | |||||||||||||||||||||||||||||
| Klubs | Maskavas CSKA | ||||||||||||||||||||||||||||
| Pasaules kausa informācija | |||||||||||||||||||||||||||||
| Debija PK posmos | 2018. gada 6. decembrī | ||||||||||||||||||||||||||||
| Olimpisko spēļu informācija | |||||||||||||||||||||||||||||
| Dalības reizes | 1 (2022) | ||||||||||||||||||||||||||||
| Medaļas | 3 bronzas | ||||||||||||||||||||||||||||
| Pasaules čempionāta informācija | |||||||||||||||||||||||||||||
| Dalības reizes | 2 (2020, 2021) | ||||||||||||||||||||||||||||
| Medaļas | 1 bronzas | ||||||||||||||||||||||||||||
|
Medaļas
| |||||||||||||||||||||||||||||
Eduards Latipovs (krievu: Эдуард Ратмилевич Латыпов, tatāru: Эдуард Ратмил улы Латыйпов); dzimis 1994. gada 21. martā Grodņā, Baltkrievijā) ir Krievijas tatāru izcelsmes biatlonists un Krievijas Bruņoto spēku leitnants, kurš pārstāv Maskavas Centrālo Armijas sporta klubu (CSKA).[1]
Karjera
[labot | labot pirmkodu]Ar biatlonu sāka nodarboties 2011. gadā. Pirmās starptautiskās sacensības bija 2013. gada Pasaules čempionāts jauniešiem, kur labāko rezultātu sasniedza sprintā, ieņemot 18 vietu. 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja divas bronzas medaļas — sprintā un stafetē. 2015. gada Eiropas čempionātā junioriem Otepē ieguva sudraba godalgu sprintā un zeltu iedzīšanas distancē. Tajā pašā gadā Pasaules čempionātā junioriem Raubičos izcīnīja divas zelta medaļas — iedzīšanā un stafetē. 2015.—2016. gada sezonā sāka piedalīties IBU kausā. 2016. gadā uz laiku tika atstādināts no sacensībām par meldonija lietošanu.[2] Vēlāk diskvalifikācija netika piešķirta, atļaujot sportistam startēt, bet rezultāti par attiecīgo periodu tika anulēti.[3]
Pasaules kausa sacensībās debitēja 2018. gada 6. decembrī Pokļukā ar 99. vietu sprintā. Pirmos PK punktus ieguva 2019. gada februārī Kenmorā, iegūstot 15. vietu 15 km īsajā individuālajā distancē. Tajā pašā posmā izcīnīja arī pirmo godalgu PK posmos, ieņemot 3. vietu stafetē. 2020. gada Eiropas čempionātā Raubičos ieguva sudraba medaļu jauktajā stafetē. Pirmo reizi Pasaules čempionātā piedalījās 2020. gadā Antholcā, kur startēja tikai 20 km individuālajā distancē un ieņēma 43. vietu.
2021. gada 10. janvārī Oberhofā uzvarēja PK posmā jauktajā stafetē kopā ar Svetlanu Mironovu, Uļjanu Kaiševu un Aleksandru Loginovu. Latipovs veica pēdējo posmu, finišā apsteidzot norvēģi Sturlu Legreidu.[4] 2021. gada Pasaules čempionātā Pokļukā izcīnīja bronzas medaļu vīriešu stafetē. Individuāli labāko rezultātu sasniedza iedzīšanā, ieņemot 7. vietu.
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, pārstāvot Krievijas Olimpisko komiteju, izcīnīja trīs bronzas medaļas — jauktajā stafetē, iedzīšanā un vīriešu stafetē.
Karjeras rezultāti
[labot | labot pirmkodu]Olimpiskās spēles
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Vieta | Individ. sac. | Sprints | Iedzīšana | Masu starts | Stafete | Jauktā stafete |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2022 |  Pekina |
11. | 11. | 3. | 19. | 3. | 3. |
Pasaules čempionāts
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Vieta | Individ. sac. | Sprints | Iedzīšana | Masu starts | Stafete | Jauktā stafete | 1+1 jauktā stafete |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2020 |  Antholca |
43. | — | — | — | — | — | — |
| 2021 |  Pokļuka |
— | 10. | 7. | 14. | 3. | 9. | 11. |
Pasaules kausa kopvērtējums
[labot | labot pirmkodu]| Sezona | Vieta |
|---|---|
| 2018.—2019. | 72. |
| 2019.—2020. | 52. |
| 2020.—2021. | 18. |
| 2021.—2022. | 26. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Olympic athletes in uniform: how Russian sportsmen receive salaries from the Russian defence ministry and openly campaign for military service». Слідство.Інфо (angļu). 2023-03-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026-07-16. Skatīts: 2026-07-15.
- ↑ «Russian Latypov suspended after positive meldonium test». reuters.com (angļu). 2016. gada 10. marts. Skatīts: 2021. gada 24. februārī.
- ↑ «Антидопинговая комиссия IBU не стала наказывать Латыпова, Тищенко и Тофалви». sports.ru (krievu). 2016. gada 10. septembris. Skatīts: 2021. gada 24. februārī.
- ↑ «Eduard Latypov Anchors Russia to Mixed Relay Triumph». biathlonworld.com (angļu). 2021. gada 10. janvāris. Skatīts: 2021. gada 24. februārī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eduards Latipovs.
- Olympedia profils (angliski)
- The Sport.org profils (angliski)
- IBU profils (angliski)
- biathlon.com.ua profils (ukrainiski)
- FIS profils (distanču slēpošana) (angliski)
- 1994. gadā dzimušie
- Krievijas biatlonisti
- Krievijas Olimpiskās komitejas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
- Biatlonisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
- 2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki
- Krievijas Olimpiskās komitejas olimpiskie bronzas medaļnieki
- Olimpiskie bronzas medaļnieki biatlonā
- Grodņā dzimušie