Eduards Pēteris Pauls
| ||||||||||||||
|
Eduards Pēteris Pauls (1880 — pēc 1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris (1916).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1880. gada 20. augustā Ozolnieku pagastā. Mācījās Jelgavas Aleksandra skolā, pēc kuras beigšanas brīvprātīgi pieteicās dienestā Krievijas impērijas armijā. 1904. gadā Pauls beidza Viļņas junkurskolu podporučiks pakāpē, dienēja Belevskas 71. kājnieku pulkā, krievu - japāņu kara laikā Čembaras 284. kājnieku pulkā Mukdenā. 1908. gadā viņu paaugstināja poručika, bet 1912. gadā štābkapteiņa pakāpē.
Pirmā pasaules kara sākumā piedalījās kaujās kā rotas komandieris. No 1915. gada 29. septembra kapteiņa pakāpē vadīja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona formēšanu, no 1916. gada marta bija bataljona saimniecības daļas priekšnieka pienākumu izpildītājs, paaugstināts apakšpulkveža pakāpē. No 1916. gada 11. septembra Pauls bija 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieris, bet 1916. gada 13. novembrī viņu pārcēla uz Kurzemes latviešu strēlnieku pulku.
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada aprīlī pācēlās uz Ukrainu, jūlijā bija Verhņedneprovskas apriņķa kara priekšnieks, septembrī tika iecelts par Simferopoles apriņķa kara priekšnieku. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas viņu 1918. gada martā demobilizēja.
Atgriezās dzimtenē 1920. gada februārī tika iecelts par Bauskas kājnieku pulka saimniecības priekšnieku. Pēc kara strādāja par Kara ēku un būvju valdes Liepājas nodaļas priekšnieku (1920), tad par Rēzeknes kara apriņķa pārvaldes priekšnieku (1921).[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «biographien.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2020. gada 29. jūnijā.