Eifela stāvs

Eifela stāvs (D₂ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām. Nogulumi ir veidojušies Eifela laikmetā 393,3—387,7 miljonu gadu intervālā starp apakšdevona emsas un vidusdevona živetas laikmetiem. Paralēli eifela stāvam tiek lietots nosaukums kuvenas stāvs, kas sinonīms ir tikai daļēji, jo apakšējā robeža abiem stāviem ir atšķirīga.

Dalījums

Eifela stāvu 1848. gadā izdalīja beļģu ģeologs Andrē Dimons (Dumon), nosaukumu dodot no Eifela kalniem, kur atrodas stratigrāfiskais griezums. Sākotnēji tas aptvēra nogulumus no Aras stāva (apakšējā emsa) virsmas līdz kondrozas stāva (vidējais frāns lidz famens) pamatnei. Vēlāk vācu ģeologs Rēmers (Roemer, 1855-1856) to samazināja vidusdevona robežās (Eifela kalceolu un stringocefālu slāņi), un visbeidzot franču ģeologs Žils Gosselē (Gosselet, 1880) to aprobežoja tikai ar kalceolu slāņiem. Bet pēc stāva apakšējās robežas precizēšanas 1937. gadā eifela stāvā tika iekļauti kalceolu un augškultrijugatu lauheru slāņi ar stratotipu Vetteldorfas griezumā Eifela kalnos.

Biostratigrāfiski eifela stāvu raksturo tādu sugu parādīšanās un strauja izplatīšanās, kā koraļļi Favosites goldfussi, Heliolites porosus, Calceola sandalina, Domophyllum, Disphyllum, Keriophyllum, un pleckāji — Productella subaculeata, Uticinulus parallelepipedus, U. pentagonus, Gruenewaldtia latilinguis, Euryspirifer intermedius, E. supraspeciosus u.c. Eifela stāvā ir iekļauti seši slāņi: lauheras, noneras, ardorfas, junkerbergas, frailingenas un abahas slāņi ar kopējo biezumu ap 450 m.

1. lauheras slāņi satur merģeļus, kas mijas ar plātņainiem kunkuļainiem kaļķakmeņiem un kaļķainiem smilšakmeņiem. Tie savukārt dalās volfebahas un dorzelas horizontos ar kopējo biezumu 30—40 m. Paleontoloģiski tos raksturo Uncinulus parallelepipedus, U. orbignyanus, Euryspirifer intermedius, Paraspirifer cultrijugatus, Alatiformia alatiformis u.c.
2. noneras slāņi satur merģeļainus slānekļus, argillītus, merģeļus ar tīriem un merģeļainiem kaļķakmeņiem. Tie dalās apakšnoneras un augšnoneras slāņos, kas savukārt dalās vēl smalkāk. Kopējais biezums 85 — 120 m. Paleontoloģiski tos raksturo rugozas Keriophyllum tabulatum, Disphyllum caespitosum, pleckāji — Gruenwaldtia latilinguis matutina, Productella subaculeata, Camarotoechia triloba fornicata, Septalaria subtetragona, Eoreticularia curvata, Euryspirifer intermedius.
3. ardorfas slāņi satur merģeļus, mālainus un tīrus koraļļu-stromatoporātu kaļķakmeņus. Tiek dalīti divās svītās un četros horizontos ar kopējo biezumu ap 100 m. Paleontoloģiski tos raksturo daudzskaitlīgi koraļļi Acanthophyllum heterophyllum, A. torquatum, A. radiatum, Dohmophyllum heliantoides, Keriophyllum cylindricum, К. spongiosum, Calceola sandalina, Favosites goldfussi, Heliolites porosus.
4. junkerbergas slāņi satur merģeļu slānekļus, kaļķainus merģeļus un mālainus kaļķakmeņus ar bagātīgām koraļļu stromatoporātu, pleckāju un trilobītu paliekām. Slāņi tiek dalīti piecos horizontos ar kopējo biezumu ap 70 m. Paleontoloģiski tos raksturo Calceola sandalina sandalina, C. sandalina alia, C. sandalina westfalica, Skoliophyllum lamellosum, Uncintilus minor, U. pentagonus, Hypothyridina procuboides, Pugnax pugnoides, Nemesa nemesana, Camerophorina pachyderma, Desquamatia zonata, Gruenewaldtia latilinguis latilinguis, Eurispirifer intermedius, Plectospira ferita, P. longirostris, Phacops latifrons u.c.
5. frailingenas slāņi satur merģeļus un kaļķakmeņus un tiek dalīti trijās svītās ar kopējo biezumu 30—50 m. Ietver sevī bagātīgu "primipilāriju" faunas kompleksu ar tādām sugām, kā Pentamerella davidsoni, Р. sublinguifer, Productella subaculeata, Uncinulus pentago­nus pentagonus, V. primipilaris, Spinatrypa aspera aspera, Carinatina plana, Undispirifer undiferus u.c.
6. abahas slāņi satur tumšus bitumizētus kaļķakmeņus, raibus kaļķakmeņus un merģeļus, kas mijas ar merģeļainiem kaļķakmeņiem. Slāņi tiek dalīti trijos horizontos ar kopējo biezumu 60—80 m. Šeit paradās pirmie Dechenella verneuili, kas ir raksturīgi živetas stāvam. No pleckājiem šeit ir sastopami Gypidula biplicata, Schnurella schnurii, Uncinulus parallelepipedus, U. pri­mipilaris, Hypothyridina proculoides, Mimatrypa flabellata, Spinatrypa kellusiana, Undispirifer undiferus, Rhynchospirifer ahbachensis. No koraļļiem parādās živetas ģints Neostringophyllum pārstāvji kopā ar Calceola sandalina, Acanthophyllum heterophyllum u.c.

Robeža ar živetas stāvu tiek vilkta pa votanas horizonta logheras slāņu pamatni, kas satur Bornhardtina ģints pārstāvjus.

Reinas apgabalā galvkāju fācijās (Dill sinklinorijs) un Harcā eifela stāvs parasti tiek saukts par anarcestu un tiek dalīts divas zonās: 1) Gyroceratites gracilis, Anarcestes lateseptatus un 2) Pinacites jugleri. Ar pirmo zonu tiek korelēti lauheras un noneras slāņi, bet ar otru ardorfas, junkerbergas, frailingenas un abahas slāņi.

Eifela stāvs Baltijā

Baltijā eifela stāvs starp reģioniem tika korelēts pēc ihtiofaunas, pleckājiem un konodontiem. Rezultātā tam tika pieskaitīti rēzeknes, pērnavas, narvas un arukilas horizonti. Eifela stāva apjoms Austrumeiropas platformā joprojām paliek diskutabls, un attiecīgi stāva augšējā robeža, kas Baltijā ir nosprausta vienīgi balstoties uz ihtiofaunu, arī ir zem jautājuma.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)