Konodonti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Konodonti
Conodonta Eichenberg, 1930
Konodontnesēja Promissum rekonstrukcija.
Konodontnesēja Promissum rekonstrukcija.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseBezžokļaiņi (Agnatha)
KlaseKonodonti (Conodonta)
Konodonti Vikikrātuvē

Konodonti (latīņu: Conodonta, no sengrieķu: κώνος — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.

Daudzus gadu desmitus līdz 1980. gadu sākumam tie bija zināmi tikai pēc mikroskopisku (0,1—1 mm) zobveida fosiliju atradumiem dažāda ģeoloģiskā vecuma jūras nogulumos (no vēlā kembrija līdz triasa beigām). Šīs fosilijas arī tika sauktas par konodontiem (mūsdienās tos sauc par konodontu elementiem). Turklāt tika konstatēts, ka konodonti apvieno fosilos skeleta elementus no dažādām dzīvnieku grupām: prokonodonti, parakonodonti un eukonodonti. Pašus dzīvniekus pašlaik sauc arī par konodontnesējiem (Conodontophora), lai izvairītos no jēdzienu sajaukšanās.

Pateicoties konodontu zobu morfoloģijas ātrai evolucionārai mainībai tie plaši tiek izmantoti biostratigrāfijā un ģeoloģiskajā kartēšanā. Latvijā konodonti ir atrasti ordovika, silūra un vietumis arī devona nogulumos.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manticolepis subrecta mutes aparātu veidojošie konodontu elementi.

Pēc vienpadsmit zināmiem konodontnesēju fosiliem nospiedumiem var secināt, ka tie ārēji atgādināja nēģus. Viņi mutes aparāts sastāvēja no 15 (retāk 19) elementiem un radikāli atšķīrās no mūsdienu dzīvnieku žokļiem. Elementu forma ir zobveidīga, ķemmjveidīga, lapveidīga, un tie sastāvēja no kalcija fosfāta.

Konodontnesēju izmēri variēja no pavisam sīkiem (līdz 1 cm gariem) līdz diezgan lieliem (piemēram, Promissum garums sasniedza 40 cm). Pašlaik paleontologi ir vienisprātis, ka konodontnesējiem raksturīgas lielas acis, peldspuras ar peldspuru stariem, muguras stiegra un spēcīgi attīstīta šķērssvītrotā muskulatūra.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pētnieku domām dažu konodontu "zobi" pildīja filtrējošu elementu funkcijas, izfiltrējot no ūdens planktonu un pārvietojot barību uz rīkli. Citi zobi, spriežot pēc uzbūves, pēc viņu domām, bija paredzēti satvert un saplosīt miesu.

Saglabājušies muskulatūras nospiedumi liek domāt, ka daži konodonti (piemēram, promisumas) bija izveicīgi peldētaji, taču tie nespēja veikt straujus izrāvienus.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašlaik konodontus pieskaita hordaiņiem pateicoties peldspurām ar peldspuru stariem, muguras stiegrai un attīstītai šķērssvītrotajai muskulatūrai. Bez to arī konodontu elementu ķīmiskais sastāvs ir tāds pats, kā zivju zobiem.

Daži pētnieki attiecina konodontus pie mugurkaulniekiem. Pēc izskata tie ir līdzīgi apaļmutniekiem — miksīnām un nēģiem.

2000. gada filoģenētiskā analīze liecina, ka eukonodonti visdrīzāk bija mugurkaulnieki. Un tajā pat laikā šī analīze rada pretrunas: konodontu agrīnās formas, prokonodonti, veido atsevišķu filoģenētisko zaru attiecībā pret vēlāk dzīvojošajiem parakonodontiem un eukonodontiem. Iespējams, ka prokonodonti ir saistīti ar grupu, kas iekļauj mūsdienu saržokļaiņus, un būtībā nav radniecīgi konodontiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 3. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 11. lpp.