Eiropas čempionāts hokejā
Eiropas čempionāts hokejā bija ikgadējs hokeja turnīrs Eiropas valstīm, ko rīkoja Starptautiskā hokeja federācija (IIHF). Turnīri tika rīkoti neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti (lai gan vēlāk vienā no tiem rezultātiem tika anulēti).[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1910. gadā IIHF sarīkoja pirmo Eiropas čempionātu hokejā, nevis Pasaules čempionātu hokejā, jo tajā nepiedalījās Kanāda.[2] Pirmie turnīri bija neatkarīgi notikumi, un spēles tika izspēlētas divos puslaikos pa 20 minūtēm. 20. gadu beigās tika ieviesti trīs 20 minūšu periodi, lai gan no 1930. līdz 1946. gadam formāts tika mainīts uz trim 15 minūšu periodiem. 30. gados, ja spēle pēc pamatlaika bija neizšķirta, spēli varēja pagarināt līdz trim pagarinājumiem, lai noteiktu uzvarētāju.[1]
Integrācija ar citiem turnīriem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1928. gadā Eiropas čempionāts pirmo reizi tika integrēts ar citiem turnīriem, kas bija daļa no Sanktmoricas olimpiskā turnīra. Līdz 1932. gadam čempionāti pārstāja būt neatkarīgi notikumi un konsekventi notika kopā ar pasaules čempionātiem vai olimpiskajiem turnīriem. Šī integrācija nozīmēja, ka Eiropas komandu galīgie rezultāti tika noteikti, pamatojoties uz to sniegumu gan pret Eiropas, gan ārpus Eiropas komandām, kas ietekmēja Eiropas čempionātu galīgo klasifikāciju. Tikai 1971. gadā tas tika mainīts un vairs netika ņemti vērā pasaules čempionātu kopvērtējums, bet gan tikai Eiropas komandu spēļu rezultāti.[1]
Izmaiņas pēc Otrā pasaules kara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Otrā pasaules kara pirmskara spēcīgo komandu, kā Vācija, Lielbritānija un Šveice, ietekme saruka, savukārt par dominējošo spēku kļuva Padomju Savienība. Padomju valstsvienība debitēja 1954. gada turnīrā, un no tā laika līdz 1991. gadam par Eiropas čempiona titulu lielākoties cīnījās PSRS, Čehoslovākijas un Zviedrijas izlase. Tikai piecas reizes šajā periodā komandas ārpus šīm trim tika uz goda pjedestāla. Padomju Savienība ieguva visvairāk titulu, uzvarot 27 čempionātos, un izveidojot sevi kā izcilu komandu hokeja vēsturē.[1]
1980., 1984. un 1988. gadā olimpisko turnīru dēļ nenotika ne Eiropas, ne Pasaules čempionāti.
Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Zelts | Sudrabs | Bronza | Norises vieta |
|---|---|---|---|---|
| 1910 | Lielbritānija | Vācija | Beļģija | Les Avants, Šveice |
| 1911 | Bohēmija | Vācija | Beļģija | Berlīne, Vācija |
| 1912 | Turnīrs pasludināts par nenotikušu | Prāga, Austrija-Ungārija | ||
| 1913 | Beļģija | Bohēmija | Vācija | Minhene, Vācija |
| 1914 | Bohēmija | Vācija | Beļģija | Berlīne, Vācija |
| 1915.–1920. gadā netika rīkots čempionāts Pirmā pasaules kara dēļ | ||||
| 1921 | Zviedrija | Čehoslovākija | Stokholma, Zviedrija | |
| 1922 | Čehoslovākija | Zviedrija | Šveice | Sanktmorica, Šveice |
| 1923 | Zviedrija | Francija | Čehoslovākija | Antverpene, Beļģija |
| 1924 | Francija | Zviedrija | Šveice | Milāna, Itālija |
| 1925 | Čehoslovākija | Austrija | Šveice | Štrbské Pleso / Starý Smokovec, Čehoslovākija |
| 1926 | Šveice | Čehoslovākija | Austrija | Davosa, Šveice |
| 1927 | Austrija | Beļģija | Vācija | Vīne, Austrija |
| 1929 | Čehoslovākija | Polija | Austrija | Budapešta, Ungārija |
| 1932 | Zviedrija | Austrija | Šveice | Berlīne, Vācija |
Piezīmes
- Prāga 1912: čempionāts tika pasludināts par spēkā neesošu, jo Austrija sacensību laikā nebija IIHF dalībvalsts. (1. Bohēmija, 2. Vācija, 3. Austrija)
- 1932. gada Berlīne bija pēdējais atsevišķais IIHF Eiropas čempionāta pasākums.
- Eiropas čempionāta medaļas tika piešķirtas IIHF pasaules čempionātu Eiropas dalībniekiem līdz 1991. gadam
Eiropas medaļnieki no kombinētajiem pasākumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Zelts | Sudrabs | Bronza |
|---|---|---|---|
| 1928 | Zviedrija | Šveice | Lielbritānija |
| 1930 | Vācija | Šveice | Austrija |
| 1931 | Austrija | Polija | Čehoslovākija |
| 1933 | Čehoslovākija | Austrija | Vācija
Šveice |
| 1934 | Vācija | Šveice | Čehoslovākija |
| 1935 | Šveice | Lielbritānija | Čehoslovākija |
| 1936 | Lielbritānija | Čehoslovākija | Vācija |
| 1937 | Lielbritānija | Šveice | Vācija |
| 1938 | Lielbritānija | Čehoslovākija | Vācija |
| 1939 | Šveice | Čehoslovākija | Vācija |
| 1947 | Čehoslovākija | Zviedrija | Austrija |
| 1948 | Čehoslovākija | Šveice | Zviedrija |
| 1949 | Čehoslovākija | Zviedrija | Šveice |
| 1950 | Šveice | Lielbritānija | Zviedrija |
| 1951 | Zviedrija | Šveice | Norvēģija |
| 1952 | Zviedrija | Čehoslovākija | Šveice |
| 1953 | Zviedrija | Rietumvācija | Šveice |
| 1954 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1955 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1956 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1957 | Zviedrija | Padomju savienība | Čehoslovākija |
| 1958 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1959 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1960 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1961 | Čehoslovākija | Padomju savienība | Zviedrija |
| 1962 | Zviedrija | Somija | Norvēģija |
| 1963 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1964 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1965 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1966 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Austrumvācija |
| 1967 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1968 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1969 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1970 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1971 | Čehoslovākija | Padomju savienība | Zviedrija |
| 1972 | Čehoslovākija | Padomju savienība | Zviedrija |
| 1973 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1974 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1975 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1976 | Čehoslovākija | Zviedrija | Padomju savienība |
| 1977 | Čehoslovākija | Zviedrija | Padomju savienība |
| 1978 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1979 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1981 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1982 | Padomju savienība | Zviedrija | Čehoslovākija |
| 1983 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1985 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Somija |
| 1986 | Padomju savienība | Zviedrija | Somija |
| 1987 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Somija |
| 1989 | Padomju savienība | Čehoslovākija | Zviedrija |
| 1990 | Zviedrija | Padomju savienība | Čehoslovākija |
| 1991 | Padomju savienība | Zviedrija | Somija |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Tomasz Malolepszy. European Ice Hockey Championship Results: Since 1910. Scarecrow Press, 2013-02-28. ISBN 978-0-8108-8782-4.
- ↑ David Levinson, Karen Christensen. Encyclopedia of World Sport: From Ancient Times to the Present. Oxford University Press, 1999. ISBN 978-0-19-513195-6.