Konkursa gaitā vairākkārt ir mainījusies Eirovīzijas dziesmu konkursa balsošanas kārtība. Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs tiek izvēlēts pēc tā brīža balsošanas sistēmas. Katras valsts profesionālā žūrija un skatītāji atsevišķi dod 12, 10 un 8-1 punktus.[1] Pašreizējā balsošanas sistēma ieviesta 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Katras valsts pārraidītājs varēja izvēlēties no 100% skatītāju telebalsošanu vai arī 50/50 žūrijas un telebalsošanas variantu. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija.[6][7]
Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā.
Visas valstis izmantoja 50% telebalsošanu un/vai SMS balsošanu un 50% žūriju 5 cilvēku sastāvā. Dažos īpašos apstākļos tika izmantota žūrija vai skatītāju balsojums. Vēlāk gan skatītāju, gan žūrijas balsojums tika saskaitīts kopā. Atšķirībā no līdz 2012. gada konkursam izmantotās balsošanas sistēmas žūrija vērtēja citādāk.[9][10]
Kopš 2016. gada konkursa skatītāju balsojums un žūrijas balsojums netiek saskaitīts kopā, līdz konkursa vadītāji nav paziņojuši skatītāju balsojumu. Pēc šīs balsošanas sistēmas ieviešanas maksimālais punktu skaits, ja konkursā piedalās 43 valstis ir 1008 punkti.[1]
Tas pats, kas 2016.–2017. gadā, taču valsts žūrijas punkti tagad tiek aprēķināti, izmantojot eksponenciālu svara modeli, kas piešķir lielāku nozīmi augstāk novērtētajām dziesmām un mazina ietekmi, ja viens žūrijas dalībnieks dziesmu ierindo daudz zemāk.[11]
Pusfinālā tiks ņemts vērā tikai skatītāju balsojums. Žūrija, šajā gadījumā, iesaistās tikai tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ nav nostrādājis skatītāju balsojums. Finālā žūrijas un skatītāju balsojumi tiek atsevišķi saskaitīti. Balsot ir iespējams arī to valstu skatītājiem, kuru valstis nepiedalās konkursā, izmantojot tiešsaistes balsojumu.
Vienādu rezultātu noteikumu Eirovīzijas dziesmu konkursā ieviesa pēc 1969. gada konkursa, kad uzvarēja 4 dalībvalstis – Francija, Lielbritānija, Nīderlande un Spānija. Bez vienādu rezultātu noteikuma visas četras valstu pārstāves ieguva Eirovīzijas uzvarētāja statusu. 1969. gada rezultātu dēļ sekojošā – 1970. gada konkursu boikotēja Austrija, Norvēģija, Portugāle, Somija un Zviedrija. Ja jau 1969. gada konkursā būtu ieviests vienādu rezultātu noteikums, uzvarētu Francija.
Parasti katra Eirovīzijas dziesmu konkurs dalībvalsts saņem punktus, taču dažās situācijās kāda dalībvalsts balsošanas beigās nesaņem nevienu punktu.
Pirmā reize, kad kāda dalībvalsts nesaņem punktus, jeb iegūst 0 punktus bija 1962. gada konkursā, kad četras valstis ieguva zemāko punktu skaitu, kas iespējams. Pēdējā reize, kad kāda valsts ieguva 0 punktus balsošanas beigās bija 2015. gada konkursā.
Lai arī 2001. – 2005. gada konkursu rezultātu statistiskā analīze pierāda reģionālās balsošanas esamību Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir diskutējams jautājums vai tas notiek politisku apvienību labad, vai kulturāli cieši saistītu valstu dēļ. Vairākas konkursa dalībvalstis var iedalīt dažādās reģionālās balsošanas kategorijās:
Itālija
Nīderlande
.svg){kind=small}
Lielbritānija
Francija
Luksemburga
Vācija
Norvēģija
Portugāle
Ukraina
Bulgārija
Zviedrija
Horvātija
Izraēla
Somija
.svg){kind=small}
Šveice
Čehija
Spānija
Austrija
Sanmarīno
Malta
Islande
Azerbaidžāna
Rumānija
.svg){kind=small}