2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
Open Up ("Atraisies")
2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
Fināls 2021. gada 22. maijā
Pirmais pusfināls 2021. gada 18. maijā
Otrais pusfināls 2021. gada 20. maijā
Vadītājs(i) Šantala Janzena
Edsīlija Romblija
Jans Smits
NikkieTutorials
Koordinators Martins Esterdāls
Režisors Daniels Jelineks
Marniks Kārts
Marks Poss
Pārraidītājs AVROTROS
Nederlandse Omroep Stichting (NOS)
Nederlandse Publieke Omroep (NOP)
Vieta Flag of Nīderlande Nīderlande, Roterdama, Rotterdam Ahoy
Uzvarētājs Flag of Itālija Itālija Måneskin — Zitti e buoni
Balsošanas sistēma
Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
Dalībvalstis 39
Valstis, kas debitē nav
Valstis, kas atgriežas Flag of Bulgārija Bulgārija
Flag of Ukraina Ukraina
Valstis, kas izstājās Flag of Armēnija Armēnija
Flag of Baltkrievija Baltkrievija
Flag of Melnkalne Melnkalne
Flag of Ungārija Ungārija
Nulle punktu Flag of Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Viesmākslinieki 1. pusfināls
Atklāšanas priekšnesums
Dankans Lorencs — Feel Something
Starpšova priekšnesums
Davina Mišele, Tekla Rētena — The Power of Water
2. pusfināls
Atklāšanas priekšnesums
Redo un Ēfje de Visere — Forward Unlimited
Starpšova priekšnesums
Baleta dejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums Close Encounter of a Special Kind
Fināls
Atklāšanas priekšnesums
Karogu parāde ar visām 26 fināla dalībvalstīm ar DJ Pītera Gabriela mūziku
Starpšova priekšnesums
Afrojack, Glenisa Greisa un Wulf — Music Binds Us
Agrākie konkursa uzvarētāji Lenija Kūra, Teach-In kopā ar Getiju Kaspers, Sandra Kima, Elena Paparizu, Lordi, Monss Selmerlēvs — Rock the Roof
Dankans Lorencs — Stars un Arcade
The Human Countdown
Dalībnieki
ESC 2021 Map.svg

     Dalībvalstis     Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam     Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā

Eirovīzijas dziesmu konkurss
◄ 2019 ◄ 2020    Wiki Eurovision Heart (Infobox).svg    2022 ►

2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest 2021; franču: Concours Eurovision de la chanson 2021) bija 65. ikgadējais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Piekto reizi konkursa vēsturē tas notika Nīderlandē, iepriekš valstij rīkojot 1958., 1970. 1976. un 1980. gada konkursus, bet pirmo reizi Roterdamas pilsētā, kas konkursu rīkoja pēc Dankana Lorenca ar dziesmu Arcade uzvaras 2019. gada konkursā Telavivā, Izraēlā. Nīderlande bija plānojusi rīkot 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu, tomēr vēlāk COVID-19 pandēmijas izplatīšanās dēļ konkurss pirmo reizi tā vēsturē tika atcelts.

Konkursā piedalījās 39 valstis. Bulgārija un Ukraina atgriezās pēc nepiedalīšanās 2019. gada konkursā, bet Melnkalne un Ungārija no konkursa izstājās. Sākotnēji bija paredzēts, ka arī Armēnija un Baltkrievija piedalīsies konkursā, taču Armēnija izstājās politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc Kalnu Karabahas konflikta saasināšanās 2020. gadā, kamēr Baltkrievija tika diskvalificēta pēc tam, kad viņu atkārtoti iesniegtā dziesma neatbilda konkursa noteikumiem. Vairākas valstis izvēlējās uz konkursu sūtīt atceltajam 2020. gada konkursam jau izvēlētos izpildītājus.

Pusfināli notika 2021. gada 18. maijā un 20. maijā, savukārt fināls — 22. maijā. Trīs šovus vadīja Šantala Janzena, Edsīlija Romblija, Jans Smits un NikkieTutorials.

Konkursā uzvarēja rokmūzikas grupa Måneskin no Itālijas ar dziesmu Zitti e buoni, kuras autori bija grupas dalībnieki Damiano Davids, Viktorija De Anželisa, Tomass Radži un Ītans Torkio. Šī bija Itālijas trešā uzvara pēc 1964. un 1990. gada konkursiem. Pirmo reizi konkursa vēsturē Austrālija nekvalificējās finālam, atstājot Ukrainu kā vienīgo valsti, kas vienmēr, kopš pusfinālu ieviešanas 2004. gada konkursā, ir kvalificējusies finālam.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konkurss bija Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) un trīs Nīderlandes pārraidītāju — Nederlandse Publieke Omroep (NPO), Nederlandse Omroep Stichting (NOS) and AVROTROS —, no kuriem katrs pildīja atšķirīgu uzdevumu, kopīgi veidots projekts.[1] Sītse Bakers un Astrida Duntrenita bija galvenie konkursa producenti, Emilija Sikinge un Džesika Stama bija galveno producentu vietnieces, kamēr Daniels Jelineks, Marniks Kārts un Marks Poss bija konkursa režisori.[2]

2020. gada janvārī tika paziņots, ka par EBU Eirovīzijas koordinatoru no 2020. gada konkursa kļūs Martins Esterdāls, kas šo amatu pārņēma no Juna Ūla Sanna.[3] Pirms viņa darba kā koordinatoran viņš ir bijis galvenais producents 2013. un 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursiem Zviedrijā.[4]

Norises vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konkursa norises vieta Rotterdam Ahoy Roterdamā, Nīderlandē.

Konkurss norisinājās Rotterdam Ahoy arēnā Roterdamā, Nīderlandē, kas to rīkoja pēc valsts uzvaras 2019. gada konkursā, kad to pārstāvēja Dankans Lorencs ar dziesmu Arcade. Šī bija piektā reize, kad Nīderlande rīkoja konkursu, iepriekš rīkojot 1958., 1970., 1976. un 1980. gada konkursus, taču tas pirmo reizi notika Roterdamas pilsētā. Rotterdam Ahoy iepriekš ir rīkojusi arī 2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu, kā arī bija plānotā norises vieta vēlāk atceltajam 2020. gada konkursam.[5][6]

Rīkotājpilsētas noteikšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eirovīzijas tradīcija nosaka, ka iepriekšējā konkursa uzvarētājvalstij (šajā gadījumā — Nīderlandei) ir jārīko nākamais konkurss. Nīderlandes pārraidītāji NPO, NOS un AVROTROS neilgi pēc 2019. gada konkursa uzsāka pilsētu pieteikšanos konkursa rīkošanai.[7] 2019. gada 10. jūlijā Nīderlandes pilsētām tika atvērta pieteikšanās konkursa rīkošanai.[8] 10. jūlijā svinīgā ceremonijā Hāgā piecu valsts pilsētu — Arnemas, Hertogenbosas, Māstrihtas, Roterdamas un Utrehtas — pārstāvji iesniedza pieteikšanās dokumentus.[9] 16. jūlijā kandidātpilsētu saraksts tika saīsināts līdz divām pilsētām — Māstrihtas un Roterdamas —,[10] un pēc katras pilsētas apmeklēšanas un apskates 30. augustā Roterdama tika paziņota kā 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.[11][12]

Uzreiz pēc 2020. gada konkursa atcelšanas konkursa rīkotājs EBU uzsāka pārrunas ar Nīderlandes pārraidītājiem, kā arī Roterdamas pilsētu saistībā ar iespēju tiem rīkot 2021. gada konkursu.[13] 2020. gada 23. aprīlī Roterdamas pilsētas dome apstiprināja sava budžeta līdzekļu palielināšanu pēc tam, kad nīderlandiešu mediji bija ziņojuši, ka pilsētai būtu nepieciešami papildus miljoni 6,7 miljoni eiro, lai konkursu rīkotu.[14][15] Šis lēmums bija nozīmīgs, jo pilsētai bija jāpieņem un jāpaziņo lēmums par to, vai tā vēlas rīkot konkursu, EBU līdz aprīļa beigām. Ja Roterdama būtu atteikusies no konkursa rīkošanas, nīderlandiešu pārraidītājiem būtu bijis jāatrod cita alternatīva rīkotājvietai.[16]

Eirovīzija 2020: Eiropa staro! pārraides laikā 2020. gada 16. maijā tika oficiāli paziņots, ka norises vieta 2021. gada konkursam būs Rotterdam Ahoy Roterdamā, Nīderlandē.[17]

COVID-19 pandēmijas ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 7. maijā Nīderlandes valdība paziņoja, ka jebkāda veida masveida pulcēšanas tiks aizliegta līdz plaši būtu pieejama vakcīna pret COVID-19. Konkursa rīkotāji novērtēja šo lēmumu, kā tas varētu ietekmēt konkursa norisi.

2020. gada 18. septembrī tika paziņoti 4 scenāriji, kā konkurss varētu notiktː[18][19]

  • Konkurss notiek kā ierasts iepriekšējos gados (A scenārijs)
  • Konkurss notiek ar fiziskās distancēšanās un citiem epid emioloģiskās drošības pasākumiem (B scenārijs)
  • Radīt iespēju dalībniekiem uzstāties no savas valsts, ja tiem nav iespēju ierasties Roterdamā (C scenārijs)
  • Pilnībā attālināta veida konkurss, (D scenārijs) kas tiek rīkots Roterdamā, kamēr dziedātāji uzstājas no savām valstīm, arēnā nav skatītāju un pilsētā nenotiek nekāda veida klātienes pasākumi. Šāda veida konkursa scenārijs tika izmēģinās 2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa laikā.

2021. gada februārī EBU un rīkotāju pārraidītāji paziņoja, ka konkurss kā ierasts (A scenārijs) nevarētu notikt.[20] Lai gan jau ilgu laiku bija plānots, ka konkurss norisināsies pēc B scenārija principiem, 30. aprīlī EBU to oficiāli apstiprināja.[21]

2021. gada 1. aprīlī tika paziņots, ka 3500 skatītājiem būs ļauts atrasties arēnā 9 šovu laikā, ieskaitot abus pusfinālus un finālu un 6 mēģinājumus. Nīderlandes valdība 29. aprīlī to oficiāli apstiprināja.[22] Visiem skatītājiem, tāpat kā visiem konkursa rīkotājiem un darbiniekiem un valstu delegāciju dalībniekiem, lai iekļūtu arēnā ir jānodod negatīvs COVID-19 tests.[23][24]

Formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vizuālais noformējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 18. septembrī kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika paziņots, ka plānotais 2020. gada konkursa vizuālais dizains un sauklis Open Up ("Atraisies") tiks saglabāts arī 2021. gada konkursam.[18] 2020. gada 4. decembrī tika atklāts jaunais uzlabotais konkursa logo un zīmols. Logo parāda abstraktu Eiropas karti, kas savieno visu sākotnēji plānoto 41 dalībvalstu galvaspilsētas ar Roterdamu.[25][26][27]

Vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 18. septembrī kopā ar iespējamiem konkursa norises scenārijiem tika arī paziņots, ka 2020. gada konkursam plānotie vadītāji — aktrise un televīzijas raidījumu vadītāja Šantala Janzena, dziedātāja Edsīlija Romblija, kas pārstāvēja Nīderlandi 1998. un 2007. gada konkursos, dziedātājs un konkursa komentētājs Jans Smits, kā arī YouTube skaistumkopšanas vlogere Niki de Jāgere (NikkieTutorials) — atgriezīsies vadīt 2021. gada konkursu.[28]

Papildus arī NikkieTutorials un 2013. gada konkursa Somijas pārstāve Krista Siegfridsa bija konkursa tiešsaistes satura vadītājas. Krista Siegfridsa vadīja iknedēļas YouTube video sērijas Krista Calling ar aizkulišu video,[29][30] kamēr NikkieTutorials vadīja tiešsaistes sarunu video sērijas LookLab with NikkieTutorials ar visu 39 dalībvalstu izpildītājiem.[31] Koss van Plateringens, Hila Nuozaja un Samja Hasauja vadīja preses konferences, kamēr Koss van Plateringens arī kopā ar Fenu Ramosu vadīja Tirkīza paklāja ceremoniju.[32][33]

Skatuve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paziņojumā par konkursa norises datumiem galvenais šova producents Sītse Bakers paziņoja, ka 2020. gada konkursam plānotā skatuve tiks izmantota arī 2021. gada konkursam.[34] Tās dizains ir iedvesmots no konkursa saukļa Open Up ("Atraisies") un līdzeno Nīderlandes dabas ainavu. Skatuves dizaineris bija Florains Vīders, kas ir veidojis arī skatuves dizainu 2011.—2012., 2015. un 2017.—2019. gada konkursiem.[35][36] Tā sastāv no rotējoša galvenā LED ekrāna, kā arī pārvietojama daļēji caurspīdīga ekrāna.[37][38] Skatuve tiek papildināta arī ar paplašinātās realitātes elementiem.[39] Atšķirībā no 2019. gada konkursa dalībnieku green room, atpūtas zona, atrodas pašā arēnā un aizpilda visu tās grīdas zonu, kas iepriekš bija paredzēta skatītājiem, lai nodrošinātu fizisko distancēšanos starp valstu delegācijām.[40]

Dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 18. jūnijā EBU paziņoja, ka šī gada konkursā valstu delegācijām būs iespēja izvēlēties, vai tā vēlas dziesmā izmantot arī iepriekš ierakstītus bekvokālus, kas iepriekš konkursā bija aizliegts,[41][42] kamēr 18. novembrī EBU paziņoja, ka, lai nodrošinātu to, ka visas valstis varētu piedalīties konkursā, katras dalībvalsts pārraidītājam būs jāizveido iepriekš ierakstīts dziesmas priekšnesums, kas tiktu izmantots, ja kādas valsts izpildītājam ceļošanas ierobežojumu dēļ nebūtu iespējams ierasties uz konkursu klātienē Roterdamā. Šie ieraksti notika studijā un tie, lai nodrošinātu godīgumu, tika stingri uzraudzīti.[43] Vienīgā valsts, kas šo ierakstu dalībai konkursā izmantoja bija Austrālija.[44]

Citas atšķirības no iepriekšējo gadu konkursiem konkursa noteikumos, kas attiecas uz dziesmām un to izpildīšanu, nebija, ieskaitot arī noteikumu par to, ka konkursā izpildītās dziesmas nedrīkst būt izlaistas pirms iepriekšējā gada 1. septembra.[45] Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas EBU bija izskatījusi iespēju atļaut konkursam pieteiktās dziesmas izmantot arī 2021. gada konkursam,[46] ko publiski atbalstīja arī Bulgārijas pārstāve Viktorija,[47] taču 2020. gada 20. martā tika nolemts, ka tomēr konkursa noteikumi netiks mainīti un konkursā nedrīkstēs piedalīties dziesmas, kas izlaistas pirms 2020. gada 1. septembrī, kas nozīmē, ka arī neviena 2020. gada konkursa dziesma neatbilst noteikumiem.[48]

Uzstāšanās secība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 17. novembrī tika paziņots, ka ierastā pusfināla dalībvalstu uzstāšanās vietu sadalījuma izloze netiks, tā vietā pusfinālos tiktu izmantotas jau 2020. gada konkursam izlozētās vietas, kas tika noteiktas izlozē 2020. gada 28. janvārī, kas notika Roterdamas pilsētas domē un ko vadīja konkursa vadītāji Šantala Janzena, Jans Smits un Edsīlija Romblija. Šī izloze noteica arī, kurā pusfinālā balsos kura no "lielā piecinieka" — Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Spānijas, Vācijas — valstīm, kā arī Nīderlandes, kas finālam kvalificējas automātiski. EBU noteica arī to, ka tiks saglabāta arī iepriekš izlozētā Nīderlandes uzstāšanās pozīcija finālā — 23. Uzstāšanās secību, balstoties uz sadalījuma izlozēs iedalītajām pusēm no šova, pusfinālos un finālā noteica konkursa producenti.[49]

Viesmākslinieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 4. maijā tika paziņoti konkursa trīs šovu atklāšanas un starpšova priekšnesumi.

1. pusfinālu atklāja 2019. gada konkursa uzvarētājs Dankans Lorencs ar dziesmu Feel Something,[50] kamēr starpšova priekšnesums bija The Power of Water, kas bija jūtūberes Davinas Mišeles uzstāšanās ar savu jauno singlu Sweet Water, kurā piedalījās arī aktrise Tekla Rētena un kas bija balstīts uz Nīderlandes seno vēsturi ar ūdens apsaimniekošanu.[51][52]

2. pusfināla atklāšanas priekšnesumā piedalījās breika dejotājs Redo un dziedātāja un dziesmu autore Ēfje de Visere ar priekšnesumu Forward Unlimited.[53][54] Starpšova priekšnesums bija baleta dejotāja Ahmada Žūduvu un BMX braucēja Deza Mārsena priekšnesums Close Encounter of a Special Kind.[55]

Finālu atklāja ar ar ierasto konkursa karogu parādi, kas atrādīja visu 26 fināla dalībvalstu izpildītājus, kuras pavadījums bija nīderlandiešu grupas Shocking Blue singla Venus remikss, kuru veidojis 16 gadīgais diskžokejs Pīters Gabriels, un kurā daļu no dziesmas dziedāja konkursa vadītāji Šantala Janzena, Jans Smits un Edsīlija Romblija.[56] Viens no starpšova priekšnesumiem bija speciāli konkursam sarakstīta dziesma Music Binds Us, ko izpildīja diskžokejs Afrojack, Glenisu Greisu, Nīderlandes 2005. gada konkursa pārstāve, un Wulf kopā ar simfonisko orķestri, kas sastāvēja no jauniem mūziķiem no visas Nīderlandes.[57][58] Fināla viesmākslinieki bija arī seši iepriekšējo konkursu uzvarētāji — Lenija Kūra (1969.), Teach-In kopā ar Getiju Kaspers (1975.), Sandra Kima (1986.), Elena Paparizu (2005.), Lordi (2006.) un Monss Selmerlēvs (2015.) —, kas izpildīja savas uzvarējušās dziesmas uz dažādu Roterdamas ēku jumtiem priekšnesumā Rock the Roof,[59] tikmēr Dankans Lorencs izpildīja savu uzvarētājdziesmu Arcade, kā arī savu jauno singlu Stars.[60] Pēdējās balsošanas sekundēs tiks izpildīta arī deja The Human Countdown.

Dalībvalstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 26. oktobrī EBU paziņoja, ka konkursā piedalīsies 41 valsts — tās pašas, kas būtu piedalījušās atceltajā 2020. gada konkursā.[61] Bulgārija un Ukraina atgriezīsies pēc nepiedalīšanās 2019. gada konkursā, bet Melnkalne un Ungārija no konkursa izstājas.[61]

2021. gada martā arī Armēnija un Baltkrievija izstājās no konkursa. Armēnija, par kuras izstāšanos EBU paziņoja 5. martā, izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc Kalnu Karabahas konflikta saasināšanās 2020. gadā.[62] Baltkrieviju 26. martā konkursa rīkotājs EBU no konkursa diskvalificēja pēc tam, kad valsts atkārtoti bija iesniegusi dziesmas no izpildītāja GalasyZMesta, kas pārkāpj konkursa apolitiskos noteikumus, samazinot dalībvalstu skaitu uz 39 valstīm.[63]

Dalībnieki, kas atgriežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2020. gada konkursa atcelšanas 24 no dalībvalstīm paziņoja, ka šim konkursam pieteiktie dalībnieki varēs atgriezties dalībai 2021. gada konkursā, tas nozīmē, ka visi šie izpildītāji atgriezās konkursā, papildus arī Igaunijas un Lietuvas iepriekšējā gada konkursam pieteikti dalībnieki uzvarēja rīkotajās nacionālajās atlasēs, kas nozīmē, ka arī viņi konkursā atgriezās.

Neieskaitot 2020. gada konkursa dalībniekus konkursā piedalījās trīs dalībnieki, kas jau vēl iepriekš bija piedalījušies konkursā, kā arī pieci izpildītāji, kas ir piedalījušies citos Eirovīzijas formāta konkursos vai arī bijuši bekvokālisti iepriekšējos konkursos sevis pārstāvētajai vai citai valstij.

Pirmais pusfināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāsu atšifrējums
Kvalificējās finālam

Pirmais pusfināls notika 2021. gada 18. maijā plkst. 22:00 (LAT). Latvijā konkursu tiešraidē pārraidīja LTV1 kanālā. Pusfinālā piedalījās 16 valstis. Šīs valstis kopā ar Itāliju, Nīderlandi un Vāciju arī balsoja šajā pusfinālā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka arī Baltkrievija piedalīsies šajā pusfinālā, taču tai dalību liedza EBU pēc tam, kad valsts pārraidītājs BTRC bija jau atkārtoti iesniedzis dziesmu, kas neatbilda konkursa noteikumiem.[63]

Šajā pusfinālā uzvarēja Malta, tai sekojot Ukrainai un Krievijai.

Nr.[71] Dalībvalsts[61] Izpildītājs[72] Dziesma[72] Valoda Tulkojums Vieta[72] Punkti[72]
01 Flag of Lietuva Lietuva The Roop Discoteque Angļu "Diskotēka" 4. 203
02 Flag of Slovēnija Slovēnija Ana Sokliča Amen Angļu "Āmen" 13. 44
03 Flag of Krievija Krievija Maniža Russian Woman Krievu
Angļu 		"Krievu sieviete" 3. 225
04 Flag of Zviedrija Zviedrija Tusse Voices Angļu "Balsis" 7. 142
05 Flag of Austrālija Austrālija[a] Montaigne Technicolour Angļu "Krāsains" 14. 28
06 Flag of Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija Vasils Here I Stand Angļu "Šeit es stāvu" 15. 23
07 Flag of Īrija Īrija Leslija Roja Maps Angļu "Kartes" 16. 20
08 Flag of Kipra Kipra Elena Cagrinu El diablo Angļu[b] "Velns" 6. 170
09 Flag of Norvēģija Norvēģija TIX Fallen Angel Angļu "Kritušais eņģelis" 10. 115
10 Flag of Horvātija Horvātija Albina Tick-Tock Angļu
Horvātu 		"Tik tak" 11. 110
11 Flag of Beļģija Beļģija Hooverphonic The Wrong Place Angļu "Nepareizā vieta" 9. 117
12 Flag of Izraēla Izraēla Edena Alene Set Me Free Angļu[c] "Atbrīvo mani" 5. 192
13 Flag of Rumānija Rumānija Roxen Amnesia Angļu "Amnēzija" 12. 85
14 Flag of Azerbaidžāna Azerbaidžāna Efendi Mata Hari Angļu[d] — 8. 138
15 Flag of Ukraina Ukraina Go_A Shum (Шум) Ukraiņu "Troksnis" 2. 267
16 Flag of Malta Malta Destinija Je Me Casse Angļu[e] "Es dodos prom no šejienes" 1. 325

Otrais pusfināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāsu atšifrējums
Kvalificējās finālam

Otrais pusfināls notika 2021. gada 20. maijā plkst. 22:00 (LAT). Latvijā konkursu tiešraidē pārraidīja LTV1 kanālā. Pusfinālā piedalījās 17 valstis, tai skaitā arī Latvija. Šīs valstis kopā ar Franciju, Lielbritāniju un Spāniju arī balsoja šajā pusfinālā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka arī Armēnija piedalīsies šajā pusfinālā, taču tā izstājās no konkursa politisko un sociālo problēmu dēļ, kas norisinās valstī pēc Kalnu Karabahas konflikta saasināšanās 2020. gadā.[62]

Šajā pusfinālā uzvarēja Šveice, tai sekojot Islandei un Bulgārijai.

Nr.[71] Dalībvalsts[61] Izpildītājs[73] Dziesma[73] Valoda Tulkojums Vieta[73] Punkti[73]
01 Flag of Sanmarīno Sanmarīno Senita[f] Adrenalina Angļu[g] "Adrenalīns" 9. 118
02 Flag of Igaunija Igaunija Uku Suviste The Lucky One Angļu "Laimīgais" 13. 58
03 Flag of Čehija Čehija Benni Kristo Omaga Angļu[h] "Ak, mans dievs" 15. 23
04 Flag of Grieķija Grieķija Stefanija Last Dance Angļu "Pēdējā deja" 6. 184
05 Flag of Austrija Austrija Vincents Bueno Amen Angļu "Āmen" 12. 66
06 Flag of Polija Polija Rafals The Ride Angļu "Brauciens" 14. 35
07 Flag of Moldova Moldova Natālija Gordijenko Sugar Angļu "Cukurs" 7. 179
08 Flag of Islande Islande[i] Daði & Gagnamagnið 10 Years Angļu "10 gadi" 2. 288
09 Flag of Serbija Serbija Hurricane Loco Loco Serbu[j] "Traki traki" 8. 124
10 Flag of Gruzija Gruzija Tornike Kipiani You Angļu "Tu" 16. 16
11 Flag of Albānija Albānija Andžela Peristeri Karma Albāņu — 10. 112
12 Flag of Portugāle Portugāle The Black Mamba Love Is on My Side Angļu "Mīlestība ir manā pusē" 4. 239
13 Flag of Bulgārija Bulgārija Viktorija Growing Up Is Getting Old Angļu "Augšana ir novecošana" 3. 250
14 Flag of Somija Somija Blind Channel Dark Side Angļu "Tumšā puse" 5. 234
15 Flag of Latvija Latvija Samanta Tīna The Moon Is Rising Angļu "Mēness lec" 17. 14
16 Flag of Šveice Šveice Gjon's Tears Tout l’Univers Franču "Viss visums" 1. 291
17 Flag of Dānija Dānija Fyr & Flamme Øve os på hinanden Dāņu "Mēģiniet viens uz otra" 11. 89
Krāsu atšifrējums
Uzvarētājs

Fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fināls notika 2021. gada 22. maijā plkst. 22:00 (LAT). Latvijā konkursu tiešraidē pārraidīja LTV1 kanālā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 6, kas finālam kvalificējas automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot Latviju.

Finālā uzvarēja Itālijas pārstāvji Måneskin ar dziesmu Zitti e buoni, tai sekojot Francijai un Šveicei.

Nr.[75] Dalībvalsts[61] Izpildītājs[76] Dziesma[76] Valoda Tulkojums Vieta[76] Punkti[76]
01 Flag of Kipra Kipra Elena Cagrinu El diablo Angļu[b] "Velns" 16. 94
02 Flag of Albānija Albānija Andžela Peristeri Karma Albāņu — 21. 57
03 Flag of Izraēla Izraēla Edena Alene Set Me Free Angļu[c] "Atbrīvo mani" 17. 93
04 Flag of Beļģija Beļģija Hooverphonic The Wrong Place Angļu "Nepareizā vieta" 19. 74
05 Flag of Krievija Krievija Maniža Russian Woman Krievu
Angļu 		"Krievu sieviete" 9. 204
06 Flag of Malta Malta Destinija Je Me Casse Angļu[e] "Es dodos prom no šejienes" 7. 255
07 Flag of Portugāle Portugāle The Black Mamba Love Is on My Side Angļu "Mīlestība ir manā pusē" 12. 153
08 Flag of Serbija Serbija Hurricane Loco Loco Serbu[j] "Traki traki" 15. 102
09 Flag of Apvienotā Karaliste Lielbritānija Džeimss Ņūmens Embers Angļu "Gailošas ogles" 26. 0
10 Flag of Grieķija Grieķija Stefanija Last Dance Angļu "Pēdējā deja" 10. 170
11 Flag of Šveice Šveice Gjon's Tears Tout l’Univers Franču "Viss visums" 3. 432
12 Flag of Islande Islande[i] Daði & Gagnamagnið 10 Years Angļu "10 gadi" 4. 378
13 Flag of Spānija Spānija Blass Kanto Voy a quedarme Spāņu "Es palikšu" 24. 6
14 Flag of Moldova Moldova Natālija Gordijenko Sugar Angļu "Cukurs" 13. 115
15 Flag of Vācija Vācija Jendriks I Don't Feel Hate Angļu[k] "Es nejūtu naidu" 25. 3
16 Flag of Somija Somija Blind Channel Dark Side Angļu "Tumšā puse" 6. 301
17 Flag of Bulgārija Bulgārija Viktorija Growing Up Is Getting Old Angļu "Augšana ir novecošana" 11. 170
18 Flag of Lietuva Lietuva The Roop Discoteque Angļu "Diskotēka" 8. 220
19 Flag of Ukraina Ukraina Go_A Shum (Шум) Ukraiņu "Troksnis" 5. 364
20 Flag of Francija Francija Barbara Pravi Voilà Franču "Lūk" 2. 499
21 Flag of Azerbaidžāna Azerbaidžāna Efendi Mata Hari Angļu[d] — 20. 65
22 Flag of Norvēģija Norvēģija TIX Fallen Angel Angļu "Kritušais eņģelis" 18. 75
23 Flag of Nīderlande Nīderlande (rīkotāji) Žangu Makrojs Birth of a New Age Angļu
Sranantogo 		"Jauna laika dzimšana" 23. 11
24 Flag of Itālija Itālija Måneskin Zitti e buoni Itāļu "Aizverieties un uzvedieties kārtīgi" 1. 524
25 Flag of Zviedrija Zviedrija Tusse Voices Angļu "Balsis" 14. 109
26 Flag of Sanmarīno Sanmarīno Senita[f] Adrenalina Angļu[g] "Adrenalīns" 22. 50

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ COVID-19 pandēmijas radīto ceļošanas ierobežojumu dēļ Austrālija konkursā piedalījās ar iepriekš ierakstītu priekšnesumu studijā Sidnejā[44]
  2. ↑ 2,0 2,1 Sastāv no atkārtota vārdu savienojuma spāniski
  3. ↑ 3,0 3,1 Sastāv no atkārtotas frāzes irvitā
  4. ↑ 4,0 4,1 Sastāv no atkārtotas frāzes azerbaidžāniski
  5. ↑ 5,0 5,1 Sastāv no atkārtotas frāzes franciski
  6. ↑ 6,0 6,1 Dziesma sastāv arī no nekreditētiem Flo Rida vokāliem
  7. ↑ 7,0 7,1 Sastāv no atkārtota vārda itāliski
  8. ↑ Sastāv no teikuma čehiski
  9. ↑ 9,0 9,1 Tā kā vienam no grupas Daði & Gagnamagnið dalībniekiem bija pozitīvs COVID-19 tests, Islande konkursā piedalījās ar ierakstu no konkursa mēģinājuma[74]
  10. ↑ 10,0 10,1 Sastāv no frāzes angliski un atkārtota vārda spāniski
  11. ↑ Sastāv no 2 teikumiem vāciski

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Anthony Granger. «Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021». Eurovoix (angļu), 2020. gada 18. maijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  2. ↑ «2020 and 2021 Executive Producer Sietse Bakker looks back and forward». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  3. ↑ «Martin Österdahl new Eurovision Song Contest Executive Supervisor». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 20. janvārī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  4. ↑ Neil Farren. «Martin Österdahl Appointed Eurovision Executive Supervisor». Eurovoix (angļu), 2020. gada 20. janvārī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  5. ↑ «Eurovision 2021: How this year's acts are aiming for a Covid-safe contest». BBC News (angļu) (BBC). 2021. gada 16. maijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  6. ↑ Anthony Granger. «Rotterdam Confirmed As Host City For Eurovision 2021». Eurovoix (angļu), 2020. gada 16. maijā. Skatīts: 2020. gada 29. oktobrī.
  7. ↑ «Eurovision: several cities in the Netherlands already candidates to host the 2020 edition | Teller Report». www.tellerreport.com (angļu). 2019. gada 19. maijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  8. ↑ «Which Dutch city or region will host Eurovision 2020?». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  9. ↑ Josianne Zwart. «5 Dutch cities in the race to become Eurovision 2020 Host City». Eurovision.tv (angļu). EBU, 2019. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  10. ↑ Eefje Oomen. «Rotterdam en Maastricht strijden om Songfestival, andere steden vallen af». AD (holandiešu), 2019. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  11. ↑ Sanjay (Sergio) Jiandani. «Eurovision 2020: Highlights from NPO's visit to Rotterdam». ESCToday (angļu), 2019. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  12. ↑ Louise LaFleur. «Rotterdam to host Eurovision 2020!». Eurovision.tv (angļu). EBU, 2019. gada 30. augustā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  13. ↑ «Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 18. martā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  14. ↑ Anthony Granger. «Eurovision'21: Rotterdam Requires 6.7 Million Euro's Additional Funding to Host Eurovision 2021». Eurovoix (angļu), 2020. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  15. ↑ Tim Jurnavan. «🇳🇱 Rotterdam City Council agrees to extra funding for Eurovision 2021». ESCXTRA (angļu), 2020. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  16. ↑ Sanjay (Sergio) Jiandani. «ESC 2021: Will Rotterdam host the contest next year? 6.7 million euros required». ESCToday (angļu), 2020. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  17. ↑ «Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 16. maijā. Skatīts: 2021. gada 25. februārī.
  18. ↑ 18,0 18,1 «The 4 ways to make Eurovision 2021 happen». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 10. septembrī. Skatīts: 2021. gada 25. februārī.
  19. ↑ Reiss Smith. «Eurovision confirms radical 2021 plans to ensure contest takes place – even in lockdown». PinkNews (angļu), 2020. gada 10. septembrī. Skatīts: 2021. gada 25. februārī.
  20. ↑ «Eurovision 2021 organizers set determined yet realistic plans for May». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 3. martā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  21. ↑ «Rotterdam 2021 FAQs». Eurovision.tv (angļu). EBU. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  22. ↑ «Eurovision Song Contest to proceed with limited audience». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  23. ↑ «Alsnog Songfestival met publiek, ongeveer helft van toeschouwers welkom» (holandiešu). NOS. 2021. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  24. ↑ «Kabinet hakt knoop door: publiek welkom bij songfestival». RTL Boulevard (holandiešu). 2021. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  25. ↑ «This is the new logo of Eurovision 2021». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 4. decembrī. Skatīts: 2021. gada 19. maijā.
  26. ↑ «CLEVER°FRANKE - Work - Eurovision Song Contest». CLEVER°FRANKE (angļu). Skatīts: 2021. gada 19. maijā.
  27. ↑ «Eurovision Song Contest set for May 2021 with same theme intended for 2020» (angļu). Canadian Broadcasting Corporation. 2020. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 29. oktobrī.
  28. ↑ Natalie Feliks. «Eurovision 2021 hosts: Jan Smit, Chantal Janzen and Edsilia Rombley are reconfirmed». Wiwibloggs (angļu), 2020. gada 19. septembrī. Skatīts: 2020. gada 29. oktobrī.
  29. ↑ «Ding-dong! Details of two online shows!». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 29. martā. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  30. ↑ Sanjay (Sergio) Jiandani. «Eurovision 2021: Krista Siegfriends confirmed as backstage host!». ESCToday (angļu), 2021. gada 29. martā. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  31. ↑ «NikkieTutorials covers glitter, glamour and gossip in new show». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  32. ↑ «Press Conference en Online Hosts van het Eurovisie Songfestival bekend». songfestival.nl (holandiešu). NOP. 2021. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  33. ↑ «Sunday: The Turquoise Carpet Live». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 13. maijā. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  34. ↑ «Dates for Eurovision 2021 announced». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  35. ↑ Rasmus. «Eurovision 2020: Stage design revealed for Rotterdam». EUROVISIONWORLD.COM (angļu), 2019. gada 2. decembrī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  36. ↑ «Eurovision 2020 stage design: Flat, minimalist and modern». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2019. gada 2. decembrī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  37. ↑ «Zo ziet het indrukwekkende podium voor het Eurovisie Songfestival in Ahoy eruit». Rijnmond (holandiešu). 2021. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  38. ↑ Sanjay (Sergio) Jiandani. «Eurovision 2021: The stage is lit and in full action!». ESCToday (angļu), 2021. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  39. ↑ Costa Christou. «🇳🇱 Augmented reality to play important role in 2021 contest». ESCXTRA (angļu), 2021. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  40. ↑ Franciska van Waarden. «Eurovision’21: Changes to Greenroom For The Contest». Eurovoix (angļu), 2021. gada 12. februārī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  41. ↑ Anhony Granger. «Pre-recorded Backing Vocals to Trialled at Eurovision For One Year». Eurovoix (angļu), 2020. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  42. ↑ «Changes announced to ensure Eurovision comes "back for good"». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  43. ↑ «2021 artists to record song “live-on-tape” to ensure Contest will happen». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 16. novembrī. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  44. ↑ 44,0 44,1 «Australia to compete from home using ‘live-on-tape’ performance». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  45. ↑ «Rules». Eurovision.tv (angļu). EBU. Skatīts: 2021. gada 23. maijā.
  46. ↑ «Official EBU statement & FAQ on Eurovision 2020 cancellation». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 23. maijā.
  47. ↑ Rasmus. «The favourite to win Eurovision 2020: "We should be allowed to perform our songs in 2021"». EUROVISIONWORLD.COM (angļu), 2020. gada 18. martā. Skatīts: 2021. gada 23. maijā.
  48. ↑ «Intention to honour Eurovision 2020 songs and artists». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 20. martā. Skatīts: 2021. gada 23. maijā.
  49. ↑ «2020 Semi-Final line-up to stay for 2021». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2020. gada 19. novembrī. Skatīts: 2021. gada 23. maijā.
  50. ↑ Anthony Granger. «🇳🇱 Eurovision’21: Duncan Laurence to Open Eurovision With “Feel Something”». Eurovoix (angļu), 2021. gada 4. maijā. Skatīts: 2021. gada 23. maijā.
  51. ↑ «'The Power of Water' set to make a splash!». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  52. ↑ «Davina Michelle en Thekla Reuten in interval-act songfestival». RTL Boulevard (holandiešu). 2021. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  53. ↑ «Redo en Eefje de Visser treden samen op bij Songfestival» (holandiešu). De Gelderlander. 2021. gada 17. februārī. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  54. ↑ «Dutch duo to open Second Semi-Final». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 17. februārī. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  55. ↑ «Ballet and BMX bikes for second Semi-Final». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 9. martā. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  56. ↑ «DJ Pieter Gabriel will produce a flag parade remix for the Grand Final». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 19. februārī. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  57. ↑ «Afrojack, Glennis Grace en Wulf in grote finale songfestival». RTL Boulevard (holandiešu). 2021. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  58. ↑ «Afrojack, Glennis Grace and Wulf will perform in the Grand Final». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  59. ↑ «Rotterdam ready to ‘Rock the Roof’». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 25. martā. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  60. ↑ «Duncan Laurence set for Rotterdam shows». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 30. martā. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
  61. ↑ 61,0 61,1 61,2 61,3 61,4 David Smith. «Eurovision 2021: Same 41 countries confirm participation for song contest as in 2020». Wiwibloggs (angļu), 2020. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 29. oktobrī.
  62. ↑ 62,0 62,1 «Armenia withdraws from Eurovision Song Contest 2021». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 5. martā. Skatīts: 2021. gada 5. martā.
  63. ↑ 63,0 63,1 «EBU statement on Belarusian participation». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 26. martā. Skatīts: 2021. gada 26. martā.
  64. ↑ «Natalia Gordienko returns for Moldova». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 12. martā.
  65. ↑ Pedro Santos. «San Marino: Senhit to Eurovision 2020». EUROVISIONWORLD.COM (angļu), 2020. gada 6. martā. Skatīts: 2021. gada 13. martā.
  66. ↑ 66,0 66,1 Oliver Rainbird. «Hurricane: 10 facts about Serbia’s Eurovision 2020 group». Wiwibloggs (angļu), 2020. gada 8. maijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  67. ↑ Anthony Granger. «Malta: Destiny Chukunyere Will Compete in Eurovision 2021». Eurovoix (angļu), 2020. gada 16. maijā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  68. ↑ Anthony Granger. «Greece: Stefania Will Represent Greece at Eurovision 2021». Eurovoix (angļu), 2020. gada 28. martā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  69. ↑ Emily Herbert. «Austria: Vincent Bueno to Eurovision 2021». Eurovoix (angļu), 2020. gada 26. martā. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  70. ↑ «Vasil is back for North Macedonia!». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 20. janvārī. Skatīts: 2021. gada 18. maijā.
  71. ↑ 71,0 71,1 «Semi-Final running orders revealed». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 30. martā. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  72. ↑ 72,0 72,1 72,2 72,3 «First Semi-Final». Eurovision.tv (angļu). EBU. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  73. ↑ 73,0 73,1 73,2 73,3 «Second Semi-Final». Eurovision.tv (angļu). EBU. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  74. ↑ Pedro Santos. «Iceland will probably not take part in the live show of Semi-Final 2 after positive COVID test». EUROVISIONWORLD.COM (angļu), 2021. gada 6. maijā. Skatīts: 2021. gada 19. maijā.
  75. ↑ «⭐️ Grand Final Running Order ⭐️». Eurovision.tv (angļu). EBU. 2021. gada 21. maijā. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.
  76. ↑ 76,0 76,1 76,2 76,3 «Grand Final». Eurovision.tv (angļu). EBU. Skatīts: 2021. gada 22. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis
Dalībnieki
1. pusfināls (alfabētiskā secībā)
2. pusfināls (alfabētiskā secībā)
Fināls (pēc rezultāta)
Dziesmas
1. pusfināls (alfabētiskā secībā)
2. pusfināls (alfabētiskā secībā)
Fināls (pēc rezultāta)
Saistīti raksti
1950. gadi
1960. gadi
1970. gadi
1980. gadi
1990. gadi
2000. gadi
2010. gadi
2020. gadi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2021._gada_Eirovīzijas_dziesmu_konkurss&oldid=3452458"