Eirāzijas sapali
| Eirāzijas sapali Leuciscus (Bonaparte, 1837) | |
|---|---|
 Ālants (Leuciscus idus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Sapalu dzimta (Leuciscidae) |
| Ģints | Eirāzijas sapali (Leuciscus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Eirāzijas sapali Vikikrātuvē | |
Eirāzijas sapali, Eirāzijas sapalu ģints (Leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 19 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās sastopamas plašā areālā no Eiropas līdz Sibīrijai. Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijā.[1]
Sistemātikas izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem, ģints sistemātikai ir veikta revīzija, un lielākā daļa Eiropā un dažas Rietumāzijā dzīvojošās sapalu sugas izdalītas jaunā Eiropas sapalu ģintī (Squalius). Izmaiņas sistemātikā nav viennozīmīgas, un pēdējos gados vairākām sugām to piederība vienai vai otrai ģintij ir vairākkārtīgi mainījusies.[2] No Eirāzijas sapalu ģints ir atdalītas vēl divas jaunas ģintis: Ponto-Kaspijas sapali (Petroleuciscus) un Dienvideiropas sapali (Telestes).[2]
Toties kādreizējā salatu ģints (Aspius), ar tās divām sugām, mūsdienās iekļauta Eirāzijas sapalu ģintī.[1][3] Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta sapalu dzimta.[4] Pirms tam šī zivju grupa tika sistematizēta kā karpu dzimtas apakšdzimta.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā mājo 3 Eirāzijas sapalu ģints sugas — ālants (Leuciscus idus), baltais sapals (Leuciscus leuciscus) un salate (Leuciscus aspius).[5] Sastopami daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, upju grīvu rajonos.[5]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eirāzijas sapalu ģints (Leuciscus)[1]
- Adūras sapals (Leuciscus bearnensis)
- Afganistānas sapals (Leuciscus latus)
- Amūras ālants (Leuciscus waleckii)
- Ālants (Leuciscus idus)
- Baltais sapals (Leuciscus leuciscus)
- Donas sapals (Leuciscus danilewskii)
- Džungārijas sapals (Leuciscus merzbacheri)
- Gardeguna sapals (Leuciscus oxyrrhis)
- Huanhe sapals (Leuciscus chuanchicus)
- Irānas sapals (Leuciscus gaderanus)
- Isikula sapals (Leuciscus bergi)
- Kirgizstānas sapals (Leuciscus schmidti)
- Knābjdeguna sapals (Leuciscus burdigalensis)
- Mezopotāmijas salate (Leuciscus vorax)
- Mongolijas sapals (Leuciscus dzungaricus)
- Salate (Leuciscus aspius)
- Sibīrijas sapals (Leuciscus baicalensis)
- Talasas sapals (Leuciscus lindbergi)
- Zeravšanas sapals (Leuciscus lehmanni)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 FishBase: Genus: Leuciscus
- ↑ 2,0 2,1 Petroleuciscus, a new genus for the Leuciscus borysthenicus species group (Teleostei: Cyprinidae)
- ↑ IUCN: Aspius aspius
- ↑ «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 19. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 «Latvijas daba: Karpu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.