Karpu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karpu dzimta
Cyprinidae (Rafinesque, 1810)
Līnis (Tinca tinca)
Līnis (Tinca tinca)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Kaulpūsles (Ostariophysi)
Kārta Karpveidīgās (Cypriniformes)
Virsdzimta Karpu virsdzimta (Cyprinioidea)
Dzimta Karpu dzimta (Cyprinidae)
Karpu dzimta Vikikrātuvē

Karpu dzimta (Cyprinidae) ir vienīgā karpu virsdzimtas (Cyprinioidea) dzimta. Karpu virsdzimta pieder karpveidīgo zivju kārtai (Cypriniformes). Tā ir lielākā zivju dzimta, kas apvieno vairāk kā 2400 sugas un kas iedalītas apmēram 220 ģintīs. Dzimta šobrīd tiek iedalīta 13 apakšdzimtās.[1] Sistemātika tiek bieži mainīta. Par daudzām ģintīm joprojām nav skaidrības, kādām apakšdzimtām tās pieder, tādēļ tās tiek izdalītas Incertae sedis grupā.[2]

Karpu dzimtas zivis sastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā.[3] Lielākā daļa sugu dzīvo saldūdenī. Tikai pāris sugas ir pastāvīgas jūras iemītnieces, kā arī dažas sugas laiku pa laikam uzturas estuāros upju grīvu apvidū ar pazeminātu ūdens sāļumu.[3] Latvijā savvaļā sastopamas 22 vietējās karpu dzimtas sugas, vēl 6 sugas, kas ievestas galvenokārt no Āzijas, tiek audzētas dīķsaimniecībās, kā arī tās ir introducētas dažos ezeros. Daudzas šīs dzimtas sugas Latvijas ezeros, dīķos un upēs ir dominējošā skaitā.[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis) ir lielākā karpu dzimtas zivs, tās augums var sasniegt 3 m garumu

Karpu dzimtas sugas var būt gan liela auguma, gan maza auguma zivis. Visbiežāk tās ir druknas, sāniski saplacinātas vai ieapaļas zivis ar galvenokārt pilnīgu sānu līniju, retāk sānu līnija nepilnīga un skaidri nodalāma tikai tuvu pie galvas. Galva bez zvīņām, bet ķermeni vairumam sugu klāj blīvi pieguļošas zvīņas. Lūpas biezas. Lielākā dzimtā ir Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis), kuras ķermeņa garums var sasniegt 3 metrus un svars 300 kg.[4] Daudzas sugas ir mazākas par 5 cm, bet mazākā dzimtā ir caurspīdīgā zebrzivtiņa (Danionella translucida), kas ir arī mazākā saldūdens zivs pasaulē. Tās ķermeņa garums ir 10–12 mm.[5] Latvijā karpu dzimtas zivis visbiežāk ir 20—70 cm garas.[3]

Anatomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karpu dzimtas zivīm nav kuņģa un žokļos zobu, bet barības vads savienots ar peldpūsli.[3] Barība, kā visām karpveidīgām zivīm, tiek sakošļāta ar rīkles zobiem, kas atspiežas pret īpašu sabiezinājumu galvaskausa pamatnē. Rīkles zobi spēj sakost cietos gliemežu un gliemeņu vākus. Tā kā karpu dzimtas zivīm ir Vēbera aparāts, tām ir ļoti laba dzirde. Nelieli skriemeļi savieno peldpūsli ar iekšējo ausi, tādējādi nododot vissīkāko peldpūšļa gaisa vibrāciju. Vēbera aparāts tiek izmantots arī, lai noteiktu ūdens dziļumu un temperatūru. Karpu dzimtas zivis spēj papildināt peldpūsli ar gaisu, to ierijot, vai pretēji — izlaist gaisu zarnās.

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) barojas tikai ar augiem
Salate (Leuciscus aspius) barojas tikai ar zivīm

Lielākā daļa karpu dzimtas zivis barojas ar bezmugurkaulniekiem, mazām zivtiņām, kurkuļiem un augiem, bet dažas sugas, piemēram, salate (Leuciscus aspius) ir izteikti plēsīgas un barojas ar zivīm. Dažas sugas barojas tikai ar augiem, piemēram, baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella), dažas tikai ar gliemežiem, piemēram, melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus), vai barojas, filtrējot ūdeni, piemēram, baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix).

Visas karpu dzimtas zivis nērš ikrus. Dažas sugas būvē ikriem ligzdas un tās apsargā, kamēr izšķiļas mazās zivtiņas. Toties spidiļķu apakšdzimtas (Acheilognathinae) zivju sugas ikrus paslēpj gliemeņu vākos. Mazie spidiļķi tur mājo, kamēr ir paaugušies un spēj izdzīvot atklātos ūdeņos.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Incertae sedis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]