Baltais sapals
| Baltais sapals Leuciscus leuciscus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Sapalu dzimta (Leuciscidae) |
| Ģints | Eirāzijas sapali (Leuciscus) |
| Suga | Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) |
 Baltais sapals Vikikrātuvē | |
Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs. Tas zināms arī ar nosaukumiem: tulcis, stiepacis un teiba.[1] Mājo Eiropā, bet kādreizējās Āzijas populācijas mūsdienās izdalītas kā atsevišķas sugas — Sibīrijas sapals (Leuciscus baicalensis) un Mongolijas sapals (Leuciscus dzungaricus).[2][3]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltā sapala izplatības areāls Eiropas ziemeļdaļā aptver Ziemeļu, Baltijas, Baltās un Barenca jūras upju baseinus. Areāla dienvidu robeža ir Atlantijas okeāna Sēnas upju baseins, Vidusjūras baseins, sākot ar Ronu un beidzot ar Arkas baseinu Savojā, Melnās jūras Donavas un Dņepras upju baseini, Kaspijas jūras Volgas un Urālas baseini.[2][3]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā baltais sapals sastopams daudzās upēs, daļā caurtekošu ezeru, kā arī jūrā upju grīvu rajonos.[1]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltais sapals ir vidēji liela saldūdens zivs. Tā garums sasniedz 40 cm, svars 1 kg, lai gan visbiežāk tas ir 16 cm garš un ļoti reti pārsniedz 30 cm.[1][2] Latvijā baltais sapals aug līdz 27 cm, un tā masa ir apmēram 0,2 kg.[1] Ķermenis sapalam slaids, šķērsgriezumā ieapaļš. Mute vērsta uz leju, augšžoklis nedaudz garāks par apakšžokli. Mugura zilganmelna vai zaļganmelna, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura iesārta vai dzeltenīga. Anālajā spurā mazāk staru nekā vimbai. Sānu līnijā 40—52 zvīņas. Rīkles zobi divās rindās.[2][1]
Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltais sapals ir sabiedrisks un uzturas baros, kas peld tuvu ūdens virsmai. Apdzīvo vidēji ātras un ātras upes ar akmeņainu un grantainu gultni.[2] Ziemā tas ir mazaktīvs, lielāki bari koncentrējas ziemošanas bedrēs, kas atrodas attekās un citās lēni kustīgos līčos. Baltajam sapalam novērota līdz 120 km tāla migrācija. Ļoti bieži tas uz nārsta vietām migrē jau rudenī. Jaunās zivis ziemo bedrītēs gar krasta līniju. Barojas ar bentosu, nelieliem bezmugurkaulniekiem un ūdenī iekritušiem kukaiņiem.[1][2]
Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimumgatavība baltajam sapalam iestājas 2—5 gadu vecumā, sasniedzot 10—17 cm garumu. Dzīves laikā katram indivīdam nārsts notiek 1—2 reizes.[3] Nārsto no marta līdz jūnijam, kad ūdens temperatūra ir 3—16° C,[1] parasti ap 9° C.[3] Nārsta vietas ir seklas ar ātru straumi un akmeņainu grunti, dziļums no 5 cm līdz 1,5 m.[1][2] Katrs tēviņš nodibina nelielu teritoriju, kuru apsargā, un grantī izveido bedrīti ikru izlaišanaii.[2] Baltajam sapalam raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 2—18 dienas. Auglība 0,8—49,6 tūkst. ikru. Tie ir lipīgi, un ikri pielīp pie akmeņiem, augiem un cita substrāta. Attīstība ilgst 8—25 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Veido hibrīdus ar ālantu, vīķi un vimbu.[1] Baltais sapals var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā tas dzīvo līdz apmēram 8 gadiem.[1]