Ālants

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ālants
Leuciscus idus (Linnaeus, 1758)
Ālants
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Kārta Karpveidīgās (Cypriniformes)
Dzimta Karpu dzimta (Cyprinidae)
Apakšdzimta Sapalu apakšdzimta (Leuciscinae)
Ģints Eirāzijas sapali (Leuciscus)
Suga Ālants (Leuciscus idus)
Sinonīmi
  • Idus idus
Ālants Vikikrātuvē

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.[1] Ālants mājo Eirāzijā, sākot ar Franciju Rietumeiropā un beidzot ar Austrumsibīriju Āzijā.[2][3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ālants sastopams daudzās upēs un ezeros
Attēla centrā redzama zeltainā orfa, tai blakus (pa labi, augšā) koi karpa

Ālants sastopams Ziemeļu, Baltijas, Melnās un Kaspijas jūras (ziemeļkrastu) upju baseinos, kā arī Atlantijas okeāna upēs Francijā, uz dienvidiem no Sēnas un Luāras lejtecē. Izplatības areāla ziemeļu robeža Skandināvijā ir 69° ziemeļu paralēle. Areāla austrumu robeža ir Ļenas upes baseins, bet dienvidos izplatība sasniedz Turciju, Tadžikistānu, Turkmenistānu, Pakistānu, Afganistānu un Mongoliju.[2][3] Ālants ir introducēts Lielbritānijā un Itālijā.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ālants sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē. Nelielos vai stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopams. Latvijā ir arī ievesta dīķos un akvārijos audzējamā ālanta kultūrforma orfa. Tā ir ielaista Klapiņu, Lielauces, Līkaiņu un Sēmes ezeros.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ālants ir vidēji liela vai liela saldūdens zivs. Tā garums sasniedz 102 cm, svars 8 kg, lai gan visbiežāk ālants ir apmēram 30—50 cm garš.[1][2][4] Latvijā ālants aug līdz 72 cm, un tā masa ir līdz 5,5 kg.[1] Ķermenis ālantam ir samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Mugura zilganmelna vai zaļganbrūna, sāni tumši sudrabaini vai nedaudz zeltaini (jo vecāka zivs, jo zvīņas kļūst zeltainākas), vēders sudrabaini balts.[1] Īpaši intensīvu zeltaino toni ālants iegūst uz žaunu vākiem.[4]

Spuras, īpaši anālā spura un vēdera spuras, ir tumši sarkanas, astes un muguras spuras var būt arī pelēkas. Anālās spuras ārējā mala ieliekta. Sānu līnijā ir 55—63 zvīņas,[2][4] kas ir vairāk nekā sapalam.[1] Rīkles zobi divās rindās.[4] Orfa no tipiskās savvaļas formas atšķiras ar zeltaini oranžo krāsu.[1] Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas.[1]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaudzis ālants ir plēsīgs un barojas gandrīz tikai ar zivīm

Ālants mājo lielās zemieņu upēs un barības vielām bagātos ezeros.[2] Pieaugušie īpatņi uzturas pa vienam vai nelielos baros, bet mazuļi lielos baros ūdenstilpju seklajos krastos. Ziemā ālanti koncentrējas bedrēs, šādi bari saglabājas arī pavasarī līdz nārstam, kas notiek vidēji ātrās upēs ar grants gultni un nedaudz augiem.[1][2] Ālantam novērota līdz 200 km tāla migrācija. Pieaudzis ālants ir plēsīgs un barojas gandrīz tikai ar zivīm,[2][4] bet mazāki ālanti barojas ar bentosu, ūdensaugiem, kukaiņiem, vēžveidīgajiem, moluskiem un arī nelielām zivīm.[1][2][4]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība ālantam iestājas 2—10 gadu vecumā (visbiežāk 5—6 gados[3]), sasniedzot 12—40 cm garumu.[1] Nārsto no marta līdz jūlijam (Latvijā aprīlī), kad ūdens temperatūra ir 3—19° C. Nārsts notiek gan seklumā, gan dziļumā, no 5 cm līdz 12 m.[1] Viena mātīte nārsto ar vairākiem tēviņiem, kas tai visur seko.[3] Ālantam raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 2—36 dienas. Auglība 8,9—403,2 tūkst. ikru. Tie ir lipigi, un ikri pielīp pie augiem, to saknēm, akmeņiem un cita substrāta. Attīstība ilgst 4—32 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Veido hibrīdus ar balto sapalu un salati. Ālants var sasniegt 23 gadu vecumu, Latvijā tas dzīvo līdz 13 gadu vecumam.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]