Ekumeniskais koncils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ekumēniskie koncili)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ekumeniskie koncili bija pirmie septiņi vispārējie kristīgās baznīcas koncili–bīskapu sapulces. Par "ekumeniskiem" tie tiek saukti pēc grieķu vārda οἰκουμένη (oikoumenē) — "apdzīvotā pasaule", ar ko šajā laikā saprata Romas impēriju. Koncilos noformulēja daudzas ticības pamatnostādnes un priekšstatus. Ap 50. gadu notika Jeruzālemes koncils, taču tas netiek pieskaitīts pie ekumeniskajiem konciliem, bet tiek saukts par "Apustuļu koncilu" vai "Jeruzālemes koncilu". Pirmo ekumenisko koncilu sasauca Romas imperators Konstantīns I 325. gadā Nīkajā, lai atrisinātu strīdu starp Trīsvienības un ariānisma piekritējiem. Līdz Lielajai shizmai 11. gadsimtā notika astoņi ekumeniskie koncili, taču Ceturtā Konstantinopoles koncila laikā 869. gadā Rietumu un Austrumu baznīcu delegāti vairs nespēja vienoties par daudziem jautājumiem, koncilā nepieņēma visaptverošus, ekumeniskus lēmumus, un baznīca faktiski sāka sadalīties Rietumu un Austrumu strāvojumos. Šo koncilu par ekumenisku atzīst tikai Romas katoļu Baznīca.

Koncilu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncilu atzīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādu šķelšanos dēļ dažādi kristīgās baznīcas virzieni atzīst tikai pirmos koncilus. Asīriešu Baznīca atzīst tikai pirmos divus koncilus, Nīkajas un I Konstantinopoles, Austrumu baznīcas — pirmos trīs (Nīkajas, I Konstantinopoles un Efesas). Romas Katoļu Baznīca turpina uzskaitīt arī nākamos koncilus, kurus ir sasaukuši pāvesti (no astotā līdz pat divdesmit pirmajam), kā ekumeniskus. Dažas protestantu konfesijas atzīst tikai pirmos četrus koncilus, tomēr vairums atzīst visus septiņus. Dažas baznīcas, kuras neatzīst Trīsvienību, kā unitārieši, Jehovas liecinieki un mormoņi, neatzīst nevienu no ekumeniskajiem konciliem.