Pāriet uz saturu

Magnētiskā konstante

Vikipēdijas lapa

Magnētiskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs. Tā ir reizinātājs visās formulās, pēc kurām aprēķina magnētiskā lauka indukciju vai magnētisko spēku atkarībā no strāvas stipruma strāvas kontūrā.

Tā tiek apzīmēta ar , un tās vērtība ir 4π · 10−7 jeb 1,256 637 061... ·10−6 H/m (var izteikt arī kā N/А2).

Konstante un taisna vada magnētiskā indukcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taisna strāvas vada magnētiskā lauka indukciju vakuumā aprēķina pēc Bio—Savāra—Laplasa likuma:

,

kur ir magnētiskā konstante, ir strāvas stiprums, ir , ir attālums līdz strāvas vadam. [1]

Konstante un paralēlu strāvu mijiedarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divu paralēlu strāvu mijiedarbību raksturo Ampēra likums:

,

kur ir Ampēra spēks, ir magnētiskā konstante, ir stiprums strāvai, kura rada magnētisko lauku ar indukciju , ir siprums strāvai, uz kuru iedarbojas , ir strāvas kontūra garums, ir pī, ir attālums starp strāvas vadiem. [1]

Konstante un vienkāršāko kontūru induktivitāte

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garam un tievam solenoīdam induktivitāte

,

kur ir magnētiskā konstante, ir vides relatīvā magnētiskā caurlaidība, ir vijumu skaits, ir spoles šķērsgriezuma laukums, ir spoles garums.

Divvadu līnijas induktivitāte

,

kur ir magnētiskā konstante, ir vides relatīvā magnētiskā caurlaidība, ir līnijas garums, ir pī, ir naturāllogaritms, ir attālums starp strāvas vadiem, ir vadu rādiuss. [1]

Magnētiskā konstante un elektriskā konstante

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektrisko konstanti un magnētisko konstanti saista šāda sakarība: , kur ir gaismas ātrums. [1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985.