Pāriet uz saturu

Oma likums

Vikipēdijas lapa
Oma likuma demonstrējums ar ūdens strūklu, pa kuru plūst elektriskā strāva. Jo garāka un tievāka ir strūkla, jo lielāka ir tās pretestība un mazāka strāva plūst elektriskajā ķēdē
Vienkāršas ķēdes shēma, kurā attēlots strāvas avots un rezistors, kā arī strāvas un sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai)

Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā. Strāvas stiprums ir tieši proporcionāls spriegumam. Cik reizes izmaina spriegumu, tikpat reižu izmainās strāvas stiprums. Strāvas stiprums I ir atkarīgs arī no patērētāja elektriskās pretestības. Jo lielāka ir pretestība, jo mazāka strāva plūst vadītājā. Strāvas stiprums ir apgriezti proporcionāls elektriskajai pretestībai. Likums nosaukts par godu vācu fiziķim Georgam Simonam Omam (Ohm).

Oma likuma trijstūris

Oma likums ķēdes posmam tiek izteikts šādi:

Oma likums pilnai ķēdei var tikt pielietots gadījumā, kad zināms strāvas avota EDS un tā iekšējā pretestība :

.

Oma likumu diferenciālā formā pārformulējis Gustavs Roberts Kirhhofs (Kirchhoff)[1]:

Sakarību starp elektriskās ķēdes posma spriegumu un strāvu 1827. gadā noskaidroja vācu zinātnieks Georgs Simons Oms (1787 - 1854), kas, mācot ģimnāzijā fiziku, nodarbojās ar elektriskās strāvas īpašību pētīšanu.

Oma likuma izmantošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oma likumu var izmantot elektriskās pretestības mērvienības - oma noteikšanai. Patērētāja pretestība ir vienu omu liela, ja, pieslēdzot 1V spriegumam, pa to plūst 1A stipra strāva. Par 1 omu mazāku pretestību noteikšanai izmanto oma decimāldaļas, piemēram, miliomus. Par omu lielāku pretestību noteikšanai izmanto apzīmējumus kā kilooms un megaoms.

  1. Olivier Darrigol, Electrodynamics from Ampère to Einstein, 70.lpp, Oxford University Press, 2000 ISBN 0-19-850594-9.
  2. «RTU prezentācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 4. februārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]