Strāvas stiprums

Vikipēdijas lapa

Strāvas stiprums jeb vienkārši strāva ir fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās strāvas izpausmes pakāpi. Strāvas stipruma SI mērvienība ir ampērs (A). Strāvas stiprums parasti tiek apzīmēts ar , kas radies no franču valodas (strāvas stiprums franciski ir intensité de courant). Apzīmējumu 1820. gadā ieviesa franču zinātnieks Andrē Marī Ampērs, kad noformulēja magnētiskās indukcijas cirkulāciju. Viņa uzvārdā nosaukta strāvas stipruma mērvienība.

Mērīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strāvas stiprumu mēra ar ampērmetru, kuru elektriskajā ķēdē slēdz virknē ar vadītāju.

Lādiņš laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strāvas stiprums ir elektriskais lādiņš, kas vienā laika vienībā izplūst caur vadītāja šķērsgriezuma laukumu.

, kur ir strāvas stiprums (A) ir caur šķērsgriezuma laukuma izplūdušais lādiņš (C), ir laika intervāls (s).

Oma likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oma likums līdzstrāvas ķēdes posmam: , kur ir spriegums (V), ir ķēdes posma pretestība (Ω).

Oma likums noslēgtai līdzstrāvas ķēdei: , kur ir elektrodzinējspēks (V), ir patērētāja pretestība, ir avota iekšējā pretestība, ir spriegums ārējā ķēdē (patērētājā), ir spriegums iekšējā ķēdē (avotā).

Strāvas stiprums dažādos slēgumos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patērētāju slēgumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patērētāju virknes slēgumā caur visiem patērētājiem plūst vienāda strāva .

Patērētāju paralēlslēgumā strāva, kas plūst caur patērētājiem, ir sazarojusies .

Strāvas stiprumu patērētāju jauktā slēgumā nosaka, pakāpeniski vienkāršojot slēguma shēmu.

Avotu slēgumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saslēdzot elektroenerģijas avotus virknē, tiek iegūts lielāks elektrodzinējspēks un strāvas stiprums ir mazāks.

Saslēdzot elektroenerģijas avotus paralēli, tiek iegūta stiprāka strāva .

Strāvas stiprumu avotu jauktā slēgumā nosaka, pakāpeniski vienkāršojot slēguma shēmu. [1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 181.—191. lpp.