Elle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viduslaiku elles ilustrācija Hortus deliciarum manuskriptā (ap 1180. gadu)

Elle daudzās reliģijās ir ciešanu un soda saņemšanas vieta, kur cilvēks nokļūst pēc nāves. Dažās reliģijās kā kristietība elle tiek uzskatīta par bezgalīgu, taču reliģijās ar ciklisku cilvēka dzīvi, elle ir tikai starpposms starp nāvi un iemiesošanos (par piemēru skatīt ķīniešu Diju). Sods ellē parasti atbilst dzīvē izdarītajiem grēkiem.

Ābrama reliģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristietībā un islamā elle tiek attēlota kā ugunīga un ciešanu pilna vieta. Lai gan tās aprakstā ir minēta uguns, tomēr tas nebūtu jāuztver tiešā nozīmē.[P 1] Citas reliģijas attēlo to kā aukstu un drūmu vietu. Dantes "Dievišķajā komēdijā" elles iekšējais aplis tiek aprakstīts kā sasalis vainas un asiņu ezers.[1]

Kristietība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunajā Derībā grieķu valodā elle parasti tiek apzīmēta ar vārdu hades vai Geenna.

Hades vai šeols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecās Derības grieķu tulkojumā un Jaunajā Derībā ebreju vārds šeol parasti tiek tulkots ar grieķu vārdu hades, kas latviski bieži tiek tulkots kā elle vai pazeme.

  • "Un tu, Kapernauma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu tiksi līdz ellei nogāzta!" (Lūkas evaņģēlijs 10:15).
  • "Viņš, to paredzēdams, sacīja par Kristus augšāmcelšanos: Viņš nepalika pazemē, nedz Viņa miesa redzēja satrūdēšanu" (Apustuļu darbi 2:31).

Hinomas ieleja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Elle", Hinomas ieleja, 2007. gadā.

Jaunās derības sinoptiskajos evaņģēlijos vairākas reizes tiek minēts vārds Geenna, kas latviski parasti tiek tulkots kā elle. Geenna ir ebreju vārda Gehinnom grieķiskojums, kas apzīmēja ieleju netālu no Jeruzalemes, kur tika izmesti un pastāvīgi dedzināti pilsētas atkritumi. Tur tika nogādātas arī nolādētu cilvēku (piemēram pašnāvnieku) mirstīgās atliekas.

"Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to: labāk tev ir kā vienacim ieiet Dieva valstībā, nekā tev divas acis un tu tiec iemests elles (Hinomas ielejas) ugunī" (Marka evaņģēlijs 9:46).

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Uguns varētu simbolizēt cilvēku šķīstīšanu, kas elles mokas tādā kontekstā varētu būt šī procesa rezultāts- sāpes par nodarīto.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dante Aligjēri. «Cantos XXXI-XXXIV». Dievišķā komēdija. trans. Džons Siardi (2 izd.). Ņujorka : Penguin, Jūnijs 2001 (orig. trans. 1977) [c. 1315].

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]