Elza Grundmane

Vikipēdijas lapa
Elza Grundmane
Elza Grundmane
Personīgā informācija
Dzimusi 1891. gada 16. maijā
Grobiņas apriņķis, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1931. gada 30. martā (39 gadi)
Maskava, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latviete
Vecāki Jēkabs Grundmanis

Elza Grundmane (1891—1931) bija latviešu komuniste, Viskrievijas Ārkārtas komisijas (čekas) (1918—1919), vēlāk PSRS GPU darbiniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1891. gada 16. maijā Grobiņas apriņķī zemnieka Jēkaba Grundmaņa ģimenē. Mācījās ministrijas skolā (1899—1904), tad pilsētas skolā (1904—1906), no kuras izslēgta sakarā ar piedalīšanos 1905. gada revolūcijas norisēs. 1906. gadā uzņemta LSDSP, četras reizes apcietināta (1906, 1907, 1909, 1914). Pirmā pasaules kara sākumā viņa 1915. gadā pārcēlās uz Petrogradu, kur bija rūpnīcas strādniece un Oktobra apvērsuma dalībniece 1917. gada 7. novembrī. Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gadā bija Sarkanās armijas kara komisāre Urālos.

No 1919. gada jūlija darbojās Maskavas čekas struktūrās, 1920. gadā vadīja Dienvidrietumu frontes, vēlāk Ukrainas PSR čekas informācijas daļu (1921—1922). Pēc pilsoņu kara beigām darbojās Ziemeļkaukāza OGPU struktūrās Rostovā pie Donas (1924—1929). 1930. gadā viņu iecēla par Maskavas OGPU operatīvās daļas 3. nodaļas vadītāja vietnieci. 1931. gada 30. martā viņa nošāvās.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sarkanā Karoga ordenis (1926)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]