Emīlija Gudriniece

Emīlija Gudriniece;
Personīgā informācija
Dzimusi	1920. gada 3. augustā ; Kaunatas pagasts, Latvija
Mirusi	2004. gada 4. oktobrī (84 gadi);
Zinātniskā darbība
Zinātne	Ķīmija

Emīlija Gudriniece (dzimusi 1920. gada 3. augustā, mirusi 2004. gada 4. oktobrī)^[1] bija latviešu ķīmiķe. Dr.h. ķīm. (1960). No 1978. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, no 1996. gada — valsts emeritētā zinātniece.^[2]

1948. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Pēc tam docējusi Latvijas Valsts universitātē līdz 1958. gadam, no 1956. līdz 1958. gadam bijusi Ķīmijas fakultātes dekāne.^[2]

1958. gadā sākusi pasniegt Rīgas Politehniskajā institūtā, divus gadus bijusi institūta zinātniskā prorektore (1959—1961). No 1963. līdz 1989. gadam vadījusi Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru,^[2] bija arī tās izveidotāja.^[3]

Gudriniece izstrādāja jaunu 1,3-diketonu sulfurēšanas un nitrēšanas metodi. Vairāk nekā 800 zinātnisko un populārzinātnisko rakstu autore.^[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi

1957: Latvijas PSR Valsts prēmija
1965: ordenis "Goda zīme"
1968: Sarkanā Karoga ordenis
1970: Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbiniece
1972: Gustava Vanaga balva
2001: Paula Valdena medaļa
2003: "Grindeks" un Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā^[3]

Atsauces

↑ «Profesore Emīlija Gudriniece». LZA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 25. februārī. Skatīts: 2015. gada 4. decembrī.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 677. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
↑ ^3,0 ^3,1 «Profesorei Emīlijai Gudriniecei - balva par mūža ieguldījumu». rtu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 04.03.2016. Skatīts: 2015. gada 5. decembrī.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lza-1] «Profesore Emīlija Gudriniece». LZA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 25. februārī. Skatīts: 2015. gada 4. decembrī.

[lat-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 677. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.

[rtu_inženieris-3] 3,0 ^3,1 «Profesorei Emīlijai Gudriniecei - balva par mūža ieguldījumu». rtu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 04.03.2016. Skatīts: 2015. gada 5. decembrī.

[1]

[2]

[3]