Emīlija Gudriniece

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Emīlija Gudriniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1920. gada 3. augustā
Valsts karogs: Latvija Kaunatas pagasts, Latvija
Mirusi 2004. gada 4. oktobrī (84 gadi)
Zinātniskā darbība
Zinātne Ķīmija

Emīlija Gudriniece (dzimusi 1920. gada 3. augustā, mirusi 2004. gada 4. oktobrī)[1] bija latviešu ķīmiķe. Dr.h. ķīm. (1960). No 1978. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, no 1996. gada — valsts emeritētā zinātniece.[2]

1948. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Pēc tam docējusi Latvijas Valsts universitātē līdz 1958. gadam, no 1956. līdz 1958. gadam bijusi Ķīmijas fakultātes dekāne.[2]

1958. gadā sākusi pasniegt Rīgas Politehniskajā institūtā, divus gadus bijusi institūta zinātniskā prorektore (1959—1961). No 1963. līdz 1989. gadam vadījusi Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru,[2] bija arī tās izveidotāja.[3]

Gudriniece izstrādāja jaunu 1,3-diketonu sulfurēšanas un nitrēšanas metodi. Vairāk nekā 800 zinātnisko un populārzinātnisko rakstu autore.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1957: Latvijas PSR Valsts prēmija
  • 1965: ordenis "Goda zīme"
  • 1968: Sarkanā Karoga ordenis
  • 1970: Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbiniece
  • 1972: Gustava Vanaga balva
  • 2001: Paula Valdena medaļa
  • 2003: "Grindeks" un Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Profesore Emīlija Gudriniece». LZA. Skatīts: 2015. gada 4. decembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 677. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  3. 3,0 3,1 «Profesorei Emīlijai Gudriniecei - balva par mūža ieguldījumu». rtu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 04.03.2016. Skatīts: 2015. gada 5. decembrī.