Emīlija Soida

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Emīlija Soida
Personīgā informācija
Dzimusi 1924. gada 22. martā
Valsts karogs: Latvija Apši, Nirzas pagasts, Ludzas apriņķis, Latvija
Mirusi 1989. gada 5. decembrī (65 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība
Alma mater Latvijas Universitāte

Emīlija Soida (dzimusi 1924. gada 22. martā, mirusi 1989. gada 5. decembrī) bija latviešu valodniece un pedagoģe. Darbojusies letonikas un gramatikas nozarē.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārējo izglītību ieguvusi Ludzas vidusskolā, ko pabeigusi ar izcilību.[2] No 1945. līdz 1950. gadam studējusi latviešu valodu un literatūru Latvijas Valsts universitātē, pēc tam turpinājusi mācības aspirantūrā.[1] 1954. gadā aizstāvējusi filoloģijas zinātņu kandidātes disertāciju ar nosaukumu "Vārdkopas jaunlatviešu publicistiskajos darbos ("Pēterburgas Avīzēs")".[1]

1953. gadā uzsākusi darba gaitas Latvijas Valsts universitātes Latviešu valodas katedrā. Sākumā bijusi vecākā pasniedzēja (līdz 1955. gadam), vēlāk — docente (1955—1989).[1] Laikā no 1955. līdz 1961. gadam Soida bija universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekāna vietniece, no 1976. līdz 1987. gadam vadījusi Latviešu valodas katedru.[1]

Ir apmēram 80 rakstu autore, viena no latviešu valodas inversās vārdnīcas autorēm.[1] Ir vairāku mācību līdzekļu dažādās valodniecības nozarēs, kā arī skolu mācību grāmatu, autore.[1] Bijusi valodniecības nozares autore un zinātniskā konsultante Latvijas padomju enciklopēdijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 230.—231. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  2. «Emīlija Soida». Ludzasbiblio.lv. Skatīts: 2014. gada 16. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]