Nirzas pagasts
| Nirzas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Ludzas novads |
| Centrs: | Nirza |
| Kopējā platība:[1] | 92,1 km2 |
| • Sauszeme: | 85,4 km2 |
| • Ūdens: | 6,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 287 |
| Blīvums (2025): | 3,4 iedz./km2 |
 Nirzas pagasts Vikikrātuvē | |
Nirzas pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Briģu, Isnaudas, Pildas, Rundēnu, Zaļesjes un Lauderu pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Atrodas Latgales augstienes augstākajā daļā — Rāznavas paugurainē. Augstākā vieta — Mežmatveju kalns (233,8 m vjl.) — pagasta dienvidu daļā.
Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes: Diukšupeite, Istalsna (līdz ietekai Istalsnas ezerā sauc par Ļadinu), Istra, Leidiukšņa
Ezeri: Nirzas ezers (552 ha), Sporna ezers (26,8 ha), Vorslovu ezers (6,7 ha)
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1920. gada zemes reformas laikā Muržinavas muižu (Murinowo) sadalīja 4 vienībās 53 ha kopplatībā, Kaliešu muižu 3 vienībās 15 ha kopplatībā, bet valsts mežu 58 vienībās 658 ha kopplatībā.[3]
1935. gadā Ludzas apriņķa Nirzas pagasta platība bija 112 km² un tajā dzīvoja 1405 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Lūrupu, Nirzas, Seiļu, Skriņu un Timuļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Nirzas ciems ietilpis Zilupes (1949-1959) un Ludzas (pēc 1959) rajonos. Nirzas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Timuļu ciemu, 1971. gadā - likvidētā Eglāju ciema padomju saimniecības «Nirza» teritoriju, 1975. gadā - daļu likvidētā Lūrupu ciema.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nirzas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ludzas novadā.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Nirza (pagasta centrs), Kušneri.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Pagasts minēts igauņu pētnieka Oskara Kallasa 1894. gada pētījumā Lutsi maarahvas un pētnieka Heiki Ojansū 1911. gada pētījumā kā viena no vietām, kur tobrīd dzīvojuši Ludzas igauņu dialektā runājošie.[7]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 29 023. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
- ↑ «Who are the Lutsis?». lutsimaa.lv. Skatīts: 2026-02-16.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
