Emocijas

Amerikāņu psihologa Roberta Plutčika (Robert Plutchik) emociju ritenis

Emocijas (franču: émotion, latīņu: emovere — ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību. Emocijas ir cieši saistītas ar indivīda aktuālajām vajadzībām. To psiholoģiskais pamats — daudzveidīgi iedzimti centrālās nervu sistēmas un psihes pašregulācijas mehānismi, kas vienkāršoti, stereotipiski atspoguļo indivīda attieksmi pret problēmsituācijām. Emocijas ļoti spēcīgi ierosina vai kavē centrālās nervu sistēmas un visa organisma enerģētisko un funkcionālo rezervju mobilizēšanu un izmantošanu indivīda aktuālo vajadzību apmierināšanai.

Emocijām ir liela nozīme cilvēku savstarpējā saskarsmē. Tiek uzskatīts, ka cilvēku domāšana visu laiku svārstās starp loģiku un emocijām. Dažreiz virsroku gūst veselais saprāts, dažreiz cilvēki ļaujas emocijām.

Emocijas un jūtas

Termini ‘emocijas’ un ‘jūtas’ tiek izmantoti, lai runātu, rakstītu, spriestu par cilvēku emocionālo sistēmu. Lai gan šie vārdi ir sinonīmi, tomēr dažreiz tiek izmantots atšķirīgs šo terminu lietojums. Piemēram, psiholoģijā tie tiek uzskatīti par diviem atšķirīgiem jēdzieniem. Psiholoģijā jūtas tiek definētas kā ilgstoši emocionāli procesi, kas nodrošina cilvēka attieksmi pret sevi, citiem un sabiedrību, savukārt emocijas ir cilvēka psihes regulācijas procesi, kas nodrošina rīkoties mērķtiecīgi un norāda uz notikušā subjektīvo nozīmīgumu, saistot izziņu procesus un personības struktūru. Lai gan liela daļa valodnieku uzskata, ka nav nepieciešams atšķirt šos divus terminus vienu no otra, ir arī valodnieki, kas uzskata, ka šie termini ikdienas sarunvalodā nav viens un tas pats.

Emociju pētīšana

Čārlza Darvina zīmējums. Viņš pētīja dzīvnieku emocijas

Senie filozofi emocijas centās izteikt ar metaforu palīdzību. Viens no lielākajiem ieguldījumiem šajā jomā ir sengrieķu filozofam Aristotelim. Viņš emocijas saistīja ar darbību un indivīda uzskatiem. Savukārt romiešu filozofi Seneka Jaunākais un Hrīsips izveidoja klasisko emociju izziņas teoriju.

Psiholoģijā

Psiholoģijā pastāv dažādas emociju pētīšanas pieejas. Viena no tām ir bioloģiskā pieeja. To sāka attīstīt angļu dabas pētnieks Čārlzs Darvins, un viņš uzskatīja, ka cilvēka emocionālās izpausmes saistība ar dzīvniekiem varētu būt viens no evolūcijas teorijas pierādījumiem.

Vēl pastāv somatiskā pieeja, kurā tiek uzskatīts, ka emocijas ir saistītas ar cilvēka ķermeni. Ķermeņa izmaiņas ir cieši saistītas ar konkrētā brīža emocijām.

Psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids piedāvā psihoterapeitisko pieeju. Tā sastāv no trīs teorijām: emocionālo traumu teorijas, iekšējo konfliktu teorijas un piespiedu atkārtošanās teorijas.

Savas emocijas var pētīt arī ar dažādu kognitīvi biheivoriālās terapijas metožu palīdzību.

Socioloģijā

Emocijas pēta arī emociju socioloģija, kas ir "socioloģijas apakšnozare, kas pēta emocijas un to, kā sociālie un kultūras aspekti ietekmē indivīdu un sabiedrības kolektīvo emocionālo pieredzi un tās izpausmes".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emocijas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• «Emocijas». Populārā medicīnas enciklopēdija.