Džons Loks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džons Loks
John Locke
Džons Loks
Personīgā informācija
Dzimis 1632. gada 29. augustā
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Raitona, Lielbritānija
Miris 1704. gada 28. oktobrī (72 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Eseksa, Lielbritānija
Tautība Anglis
Vispārīgā informācija
Galvenās intereses Metafizika, politiskā filozofija, empīrisms
Alma mater Oksfordas Universitāte
Ietekmējies no Platons, Aristotelis, Avicenna, Dekarts
Ietekmējis Kants, Hjūms, Šopenhauers
Galvenie darbi Sabiedriskais līgums
Valoda Angļu

Džons Loks (John Locke; dzimis 1632. gada 29. augustā, miris 1704. gada 28. oktobrī) bija apgaismības laikmeta angļu filozofs. Empīrists. Viens no liberālisma pamatlicējiem.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1632. gada 29. augustā Raitonā netālu no Bristoles puritāņu ģimenē. No 1647. līdz 1652. gadam mācījās prestižajā Vestminsteras skolā Londonā. Savas mācības turpināja Oksfordas universitātē, bet no 1652. līdz 1667. gadam ir pasniedzējs. Viņš izvēlas mācīties medicīnā. Viņš universitātē sadraudzējas ar fiziķi Robertu Boilu.

No 1667. līdz 1675. gadam strādā kā domubiedra un valstsvīra lorda Ešlija personīgais ārsts, vēlāk sekretārs, viņa mājā Londonā. Šajā laikā viņš saraksta savu pirmo darbu.

No 1675. līdz 1688. gadam sakarā ar politiskajiem notikumiem Anglijā un vigu vajāšanu, viņš pamet Angliju. Loks uzturas Francijā un Nīderlandē, kur pavada laiku ar daudziem ievērojamiem tā laika zinātniekiem un filozofiem. 1688. gadā atgriežas Anglijā un publicē vairumu savu darbu. Viņš tajā laikā tiek atzīts par tā laika Eiropas ievērojamāko filozofu. Satiek un iedraudzējas ar Izāku Ņūtonu.

No 1691. līdz savai nāvei 1704. gadā dzīvo lēdijas Masamas ģimenē Eseksā. Lēdija Masama bija viena no pirmajām feminisma ideoloģēm. Viņš nomira 1704. gada 28. oktobrī, 72 gadu vecumā.

Uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Loks aizstāvēja valdību, kurai piekrišanu devuši tie, pār kuriem tā valda, un cilvēka dabiskās tiesības uz dzīvību, brīvību un privātīpašumu.[2] Loks bija viens no britu empīristiem (tādi bija arī Deivids Hjūms un Džordžs Bērklijs).

Loks uzsvēra maņu, nevis intuīcijas vai dedukcijas, nozīmi zināšanu iegūšanā. Loks uzskatīja, ka piedzimstot cilvēka prāts ir kā tabula rasa, tīra tāfele, uz kuras maņas atstāj nospiedumus, kas veido zināšanas. Viņš uzskatīja arī, ka visi cilvēki piedzimst labi, vienlīdzīgi un neatkarīgi.

Savos "Divos traktātos par valdību" Loks noliedza teoriju par karaļu dievišķajām tiesībām un tādu valsti, kādu to uztvēra angļu filozofs Tomass Hobss. Loks apgalvoja, ka suverenitāte piemīt nevis valstij, bet cilvēkiem. Daudzas no Loka idejām vēlāk tika iekļautas ASV konstitūcijā.

Loks bija par reliģijas brīvību un reliģijas atdalīšanu no valsts.

Galvenie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Eseja par cilvēka sapratni" (An Essay Concerning Human Understanding) - (1690)
  • "Divi traktāti par valdību" (Two Treatises of Government) - (1690)
  • "Dažas domas par audzināšanu" (Some Thoughts concerning Education) - (1693)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]