Džons Loks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džons Loks
John Locke
Džons Loks
Personīgā informācija
Dzimis 1632. gada 29. augustā
Valsts karogs: Anglija Raitona, Anglija
Miris 1704. gada 28. oktobrī (72 gadi)
Valsts karogs: Anglija Eseksa, Anglija
Tautība Anglis
Vispārīgā informācija
Galvenās intereses Metafizika, politiskā filozofija, empīrisms
Alma mater Oksfordas Universitāte
Ietekmējies no Platons, Aristotelis, Avicenna, Dekarts
Ietekmējis Kants, Hjūms, Šopenhauers
Galvenie darbi Sabiedriskais līgums
Valoda Angļu

Džons Loks (John Locke; dzimis 1632. gada 29. augustā, miris 1704. gada 28. oktobrī) bija apgaismības laikmeta angļu filozofs. Empīrists. Viens no liberālisma pamatlicējiem.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1632. gada 29. augustā Raitonā netālu no Bristoles puritāņu ģimenē. Anglijas pilsoņu kara laikā no 1647. līdz 1652. gadam mācījās prestižajā Vestminsteras skolā Londonā. Savas mācības turpināja Oksfordas universitātē, bet no 1652. līdz 1667. gadam bija pasniedzējs. Viņš izvēlējās apgūt medicīnu. Universitātē viņš sadraudzējās ar fiziķi Robertu Boilu.

No 1667. līdz 1675. gadam strādāja kā domubiedra un valstsvīra lorda Ešlija personīgais ārsts, vēlāk sekretārs, viņa mājā Londonā. Šajā laikā viņš sarakstīja savu pirmo darbu.

No 1675. līdz 1688. gadam sakarā ar politiskajiem notikumiem Anglijā un vigu vajāšanu viņš pameta Angliju. Loks uzturējās Francijā un Nīderlandē, kur pavadīja laiku ar daudziem ievērojamiem tā laika zinātniekiem un filozofiem. 1688. gadā atgriezās Anglijā un publicēja vairumu savu darbu. Tajā laikā tika atzīts par Eiropas ievērojamāko filozofu. Satika un iedraudzējās ar Izāku Ņūtonu.

No 1691. līdz savai nāvei 1704. gadā dzīvoja lēdijas Masamas ģimenē Eseksā. Lēdija Masama bija viena no pirmajām feminisma ideoloģēm. Viņš nomira 1704. gada 28. oktobrī, 72 gadu vecumā.

Uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Loks aizstāvēja valdību, kurai piekrišanu devuši tie, pār kuriem tā valda, un cilvēka dabiskās tiesības uz dzīvību, brīvību un privātīpašumu.[2] Loks bija viens no britu empīristiem (tādi bija arī Deivids Hjūms un Džordžs Bērklijs).

Loks uzsvēra maņu, nevis intuīcijas vai dedukcijas nozīmi zināšanu iegūšanā. Loks uzskatīja, ka piedzimstot cilvēka prāts ir kā tabula rasa, tīra tāfele, uz kuras maņas atstāj nospiedumus, kas veido zināšanas. Viņš uzskatīja arī, ka visi cilvēki piedzimst labi, vienlīdzīgi un neatkarīgi.

Savos "Divos traktātos par valdību" Loks noliedza teoriju par karaļu dievišķajām tiesībām un tādu valsti, kādu to uztvēra angļu filozofs Tomass Hobss. Loks apgalvoja, ka suverenitāte piemīt nevis valstij, bet cilvēkiem. Daudzas no Loka idejām vēlāk tika iekļautas ASV konstitūcijā.

Loks bija par reliģijas brīvību un reliģijas atdalīšanu no valsts.

Galvenie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Eseja par cilvēka sapratni" (An Essay Concerning Human Understanding, 1690)
  • "Divi traktāti par valdību" (Two Treatises of Government, 1690)
  • "Dažas domas par audzināšanu" (Some Thoughts concerning Education, 1693)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]