Enco un Dino Ferrāri autodroms
Koordinātas: 44°20′28″N 11°42′48″E / 44.341111°N 11.713333°E
| Enco un Dino Ferrāri autodroms | |
|---|---|
| |
| Atrašanās vieta |  Imola, Itālija
|
| Formula 1 statistika | |
| F1 Grand Prix statuss | 1980—2006 |
| Grand Prix | Itālijas GP, Sanmarīno GP |
| Apļa garums | 4,909 kilometri |
| Līkumi | 17 |
| Apļa rekords | 1:20.411 (Mihaels Šūmahers, Ferrari, 2004) |
Enco un Dino Ferrāri autodroms (itāļu: Autodromo Enzo e Dino Ferrari), bieži saukta par Imolas trasi, ir sacīkšu trase, kur līdz 2006. gadam notika Formula 1 sacensības (parasti Sanmarīno Grand Prix). Tā atrodas Imolā, Emīlijas-Romanjas reģionā Itālijā, 40 km no Boloņas un 80 km no Ferrari rūpnīcas Maranello. Sākotnēji tā bija nosaukta par Dino Ferrāri autodromu (itāļu: Autodromo Dino Ferrari) par godu Ferrari S.p.A. dibinātāja Enco Ferrāri dēlam Dino, kurš bija miris 1950. gados, bet pēc Enco nāves 1988. gadā trase ieguva pašreizējo nosaukumu. Imolas trase ir viena no retajām pasaules līmeņa trasēm, kur braukšana notiek pretēji pulksteņrādītāju kustības virzienam.
F1 sacīkstēs tā pirmo reizi tika izmantota 1980. gada sezonā, kad trasē notika Itālijas Grand Prix. Visos vēlākajos gados kopš 1981. gada šajā autodromā notikušās F1 sacīkstes tika sauktas par Sanmarīno Grand Prix, tā kā Imola atrodas ļoti tuvu Itālijas un Sanmarīno robežai un nav atļauti vienāda nosaukuma Grand Prix vienā sezonā, piemēram, divi Itālijas GP.
1989. gadā austrietis Gerhards Bergers ar savu Ferrari ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un viņa formula aizdegās, tomēr, pateicoties glābēju ātrajai reakcijai, Bergers neguva smagas traumas.
1994. gada Sanmarīno GP bija viena no traģiskākajām sacīkstēm F1 vēsturē. Piektdienas treniņbraucienos smagu avāriju piedzīvoja Rubenšs Barikello, zaudējot saķeri, paceļoties vairākus metrus gaisā un ielidojot žogā. Par laimi, viņš tika sveikā cauri bez nopietnām, paliekošām sekām. Sestdienas kvalifikācijā gāja bojā austriešu pilots Rolands Racenbergers, kurš, braucot ar ātrumu 310 km/h, zaudēja vadību "Villeneuve" līkumā. Nākamās dienas sacīkstēs jau pirmajā aplī ievainots tika J.J. Lehto un deviņi skatītāji, šī incidenta dēļ trasē izbrauca drošības mašīna, bet vienu apli pēc atkārtotā starta bojā gāja trīskārtējais pasaules čempions Airtons Senna, kurš ietriecās betona sienā "Tamburello" līkumā.[1]
Pēc šīs sacīkstes trasē tika veikti remontdarbi, lai palēninātu braukšanas ātrumu un uzlabotu drošību, tomēr pēc 2006. gada sacīkstēm Imolas trase tika izslēgta no F1 kalendāra.[2] Trases īpašnieki cerēja atjaunot Formula 1 sacensības Imolā 2009. gadā, tomēr pēc rekonstrukcijas tai tika piešķirts 1T statuss, kas ļauj tajā rīkot oficiālu F1 testu sesijas, bet ne sacensības.[3]
2011. gadā trases pārstāvji paziņoja, ka trase atkal ir atzīta par piemērotu F1 sacensībām.[4][5]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Benson, Andrew. «A death that shocked the world». BBC Sport, 2004. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 30. septembrī.
- ↑ «Ecclestone cool on Imola return». BBC Sport. BBC. 2007. gada 14. maijā. Skatīts: 2012. gada 30. septembrī. (angliski)
- ↑ «Imola receives '1T' FIA rating (angliski)». F1-Live. 2008. gada 8. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 30. septembrī.
- ↑ «Formula 1 gossip and rumours from international media». BBC Sport. BBC. 2011. gada 6. septembrī. Skatīts: 2012. gada 30. septembrī. (angliski)
- ↑ «Rinnovata fino al 2014 l’omologazione FIA all’Autodromo Internazionale Enzo e Dino Ferrari di Imola». Imolas trases mājaslapa. Autodromo Enzo e Dino Ferrari di Imola. 2011. gada 31. augustā. Skatīts: 2012. gada 30. septembrī.[novecojusi saite] (itāliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Enco un Dino Ferrāri autodroms.
- Racing-Reference track profils (angliski)
- Oficiālā mājaslapa (angliski), (itāliski)