Epidēmiskais parotīts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bērns ar epidēmisko parotītu

Epidēmiskais parotīts (latīņu: parotitis epidemica, grieķu: para — ‘pie, blakus’, us, otus — ‘auss’) jeb cūciņas ir vīrusslimība, ko izraisa parotīta vīruss.[1] Raksturīga intoksikācija un pieauss siekalu dziedzera iekaisums.

Sākotnējā slimības stadijā novērojams drudzis, muskuļu sāpes, galvassāpes un nogurums.[2] Tam parasti seko sāpīgs pietūkums vienā vai abos pieauss dziedzeros.[3] Simptomi parasti parādās pēc 16—18 dienām pēc inficēšanās.[1][2] Simptomi pieaugušajiem bieži vien ir smagāki nekā bērniem. Trešdaļai cilvēku ir viegli simptomi vai to nav vispār. Starp iespējamajām epidēmiskā parotīta izraisītajām komplikācijām ir smadzeņu apvalka infekcija (15%), pankreatīts (4%), pastāvīgs kurlums, sāpīgs sēklinieku pietūkums, kas retos gadījumos rezultējas neauglībā.[2] Sievietēm var izveidoties olnīcu pietūkums, bet tas nepalielina neauglības risku.[3]

Epidēmiskais parotīts ir ļoti lipīga slimība, strauji izplatās starp cilvēkiem, kas atrodas ciešā kontaktā.[4] Inficēšanas parasti notiek gaisa pilienu ceļā vai arī pēc tieša kontakta ar slimnieku (ar slimnieka siekalām aptraipītiem priekšmetiem).[1] Tikai cilvēki var saslimt ar šo slimību un to izplatīt.[2] Izplatīt slimību var pēdējās inkubācijas perioda vai pirmajās četrās slimības dienās.[1] Pēc inficēšanās cilvēks parasti ir imūns uz mūžu.[2] Atkārtota inficēšanās ir iespējama, bet tā mēdz būt vieglā formā.[5] Epidēmisko parotītu atklāt var pēc pieauss pietūkuma.[1]

Profilakses veids — vakcinācija. Lielākajā daļā pasaules attīstīto valstu šī vakcīna iekļauta valsts imunizācijas programmās, bieži vien ar vakcīnām pret masaliņām un masalām.[2] Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārā šī vakcīna ir kopš 1983. gada.[6] Nav īpašas ārstēšanas.[2] Var kontrolēt simptomus ar pretsāpju zālēm, piemēram, acetaminofēnu. Dažu komplikāciju gadījumā var būt noderīgs intravenozais imūnglobulīns.[3] Meningīta vai pankreatīta veidošanās gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija.[4][5] No epidēmiskā parotīta mirst apmēram viens no desmit tūkstošiem cilvēku.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 William Atkinson. Mumps Epidemiology and Prevention of Vaccine-Preventable Diseases (12 izd.). Public Health Foundation, May 2012. Chapter 14. lpp. ISBN 9780983263135.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 "Mumps virus vaccines.". Weekly epidemiological record 82 (7): 49–60. 16 Feb 2007. PMID 17304707.
  3. 3,0 3,1 3,2 Hviid A, Rubin S, Mühlemann K (March 2008). "Mumps". The Lancet 371 (9616): 932–44. doi:10.1016/S0140-6736(08)60419-5. PMID 18342688.
  4. 4,0 4,1 Gupta, RK; Best, J; MacMahon, E (14 May 2005). "Mumps and the UK epidemic 2005.". BMJ (Clinical research ed.) 330 (7500): 1132–5. doi:10.1136/bmj.330.7500.1132. PMC 557899. PMID 15891229.
  5. 5,0 5,1 Sen2008 SN (2008). "Mumps: a resurgent disease with protean manifestations". Med J Aust 189 (8): 456–9. PMID 18928441.
  6. Epidēmiskais parotīts (cūciņas)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]