Epidauras teātris

Epidauras teātris
Epidauras teātris
	Θέατρο της Επιδαύρου
	Epidauras teātris
	Epidauras teātris
Atrašanās vieta	Epidaura, Grieķija
Reģions	Argolīda
Koordinātas	37°35′46″N 23°04′45″E / 37.59611°N 23.07917°EKoordinātas: 37°35′46″N 23°04′45″E / 37.59611°N 23.07917°E
Veids	teātris
Vēsture
Dibināšana	340-330. gadi pr.Kr.
Kultūras	grieķu, romiešu
Piezīmes
Izrakumi	no 1879. gada
Arheologi	Panagiotis Kabadiass
Stāvoklis	daļēji atjaunotas drupas
Vadīšana	Atēnu arheoloģiskā biedrība
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Epidauras teātris (grieķu: Θέατρο της Επιδαύρου) ir labāk saglabājušais sengrieķu teātris, kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu akustiku un estētiku. Atrodas Epidauras asklepiona teritorijā netālu no Ligūrijas pilsētiņas.

Vēsture

Antīkais teātris tika uzcelts starp 340. un 330. gadiem pr.Kr. Kinortio kalna ziemeļrietumu nogāzē. Pēc Pausānija datiem tā autors ir Poliklets Jaunākais no Argosas. Teātris tika celts Epidauras asklepiona apmeklētāju izklaidei. Tika uzskatīts, ka teātris labvēlīgi iespaido pacientu psihisko un fizisko veselību. Senais teātris ietilpināja līdz 14 000 skatītāju un bija sadalīts divas daļās: 21 rinda bija parastajiem apmeklētājiem, bet 34 apakšējās rindas priekš priesteriem un valdniekiem.

Senais teātris tika atklāts arheoloģisko izrakumu laikā, kurus vadīja arheologs Panagiotis Kabadiass (Παναγιώτης Καββαδίας) Atēnu arheoloģiskās biedrības paspārnē periodā no 1879. līdz 1926. gadam.

Dažus gadus vēlāk, 1938. gadā, pēc arheoloģisko darbu veikšanas teātrī notika pirmā izrāde. Tas bija Sofokla traģēdijas "Elektra" iestudējums ar Katinu Paksinu un Eleni Papadaki galvenajās lomās. Izrādes beidzās Otrā pasaules kara dēļ. 1950. gadu sākumā tika veikti restaurācijas darbi, lai būtu iespējams uzņemt lielāku skatītāju daudzumu, un no 1955. gada Epidaurā tiek rīkots teatrālais festivāls, kurā katru vasaru uz antīkā teātra skatuves tiek demonstrētas izrādes. Festivāla ietvaros Epidaurā piedalījās daži no lielākajiem grieķu un pasaules aktieriem, tajā skaitā pazīstamā grieķu operdziedātāja Marija Kalla.

Apraksts

Teātrim ir divas arhitektūras fāzes: pirmā tiek datēta ar 4. gadsimta pr.Kr. beigām, bet orā ar 2. gadsimta pr.Kr. vidu. Teātra proporciju perfektumu var izsekot tā daļās: teatronā, orhestrā un skēnā.

Teatrons jeb kaveja sākotnēji tika izplānots ar 34 sēdvietu rindām priekš 6000 skatītājiem, un veidots no pelēkā kaļķakmeņa. Tas tika sadalīts 12 sektoros (kunejās) ar trīspadsmit kāpņu koridoriem (klimakēm), kas bija orientēti radiāli ar timelu centrā (apaļa akmens plāksne, kas kalpoja par pamatni ziedoklim). 2. gadsimtā pr.Kr. tā augstākajā daļā tika piebūvēts "epiteatrons", t.i. vēl 21 sēdvietu rinda, kas bija sadalītas 22 kunejās, palielinot teātra ietilpību līdz 12000-14000 skatītāju. Teatrona un epiteatrona pirmās rindas sēdvietas tika izveidotas kā biselliji, kas bija paredzēti izredzētām personām. Ja parastās sēdvietas tika veidotas no pelēkā kaļķakmeņa, tad bisellija sēdvietas no sarkanīga kaļķakmeņa.

Sānu ejās teātra abās pusēs (paradojās), kas iet uz orhestru, atrodas no tufa veidoti, dubulti, vārti, kas nesen ir atjaunoti, un atdala skēnas būves no citām teātra daļām. Pa paradojas vārtu iekšējo ailu varēja nokļūt uz orhestru. Teātra orhestru veido aplis 20,3 m diametrā, kuras centrā atradās timels. Orhestru apjož speciāls drenāžas cauruļvads, saukts par euripu, kas bija pārklāts ar riņķveida akmens celiņu.

No skēnas būves pašlaik ir saglabājušies tikai pamati. Sākotnēji tai bija uz kolonnām balstīta portika forma ar parapetiem aizmugurējā daļā. Skēnai bija četri iekšējie balsti un dubulttelpas abos galos. Kopējo skēnas augstumu speciālisti lēš uz 7,6 metri. 22 metrus garajam un 3,17 metrus platajam proscēnijam galos bija slīpas uzejamās rampas, uz kurām varēja nokļūt pa paradoju vārtu ārējām ailām, bet fasādē 14 joniskās puskolonnas. Starp tām lika lielus rotējošus plakātus, uz kuriem zīmēja dekorācijas, kas norādīja vietu, kur izvērsās dramatiskie notikumi.^[1]

Pausānija apraksts

Antīkais ģeogrāfs Pausānijs Epidauras teātri aprakstīja šādi:

“

Svētnīcas teritorijā epidauriešiem ir arī teātris, kurš pēc manām domām ir īpaši cienīgs to apskatīt. Romiešu teātri pārspēj visus citus pasaules teātrus ar savu varenību. Ar savu lielumu izceļas arkādiešu Megalopoles teātris. Bet kas attiecas uz harmoniju un skaistumu, tad kurš arhitekts pienācīgā mērā un pienācīgā veidā varētu sacensties ar Polikletu?! Jo tieši Poliklets bija šī teātra un arī tās apaļās celtnes (Epidauras toloss) autors.

”