Epidēmiskais parotīts
 | Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Epidēmiskais parotīts (latīņu: parotitis epidemica, grieķu: para — ‘pie, blakus’, us, otus — ‘auss’) jeb cūciņas ir vīrusslimība, ko izraisa parotīta vīruss.[1] Raksturīga intoksikācija un pieauss siekalu dziedzera iekaisums.
Sākotnējā slimības stadijā novērojams drudzis, muskuļu sāpes, galvassāpes un nogurums.[2] Tam parasti seko sāpīgs pietūkums vienā vai abos pieauss dziedzeros.[3] Simptomi parasti parādās pēc 16—18 dienām pēc inficēšanās.[1][2] Simptomi pieaugušajiem bieži vien ir smagāki nekā bērniem. Trešdaļai cilvēku ir viegli simptomi vai to nav vispār. Starp iespējamajām epidēmiskā parotīta izraisītajām komplikācijām ir smadzeņu apvalka infekcija (15%), pankreatīts (4%), pastāvīgs kurlums, sāpīgs sēklinieku pietūkums, kas retos gadījumos rezultējas neauglībā.[2] Sievietēm var izveidoties olnīcu pietūkums, bet tas nepalielina neauglības risku.[3]
Epidēmiskais parotīts ir ļoti lipīga slimība, strauji izplatās starp cilvēkiem, kas atrodas ciešā kontaktā.[4] Inficēšanas parasti notiek gaisa pilienu ceļā vai arī pēc tieša kontakta ar slimnieku (ar slimnieka siekalām aptraipītiem priekšmetiem).[1] Tikai cilvēki var saslimt ar šo slimību un to izplatīt.[2] Izplatīt slimību var pēdējās inkubācijas perioda vai pirmajās četrās slimības dienās.[1] Pēc inficēšanās cilvēks parasti ir imūns uz mūžu.[2] Atkārtota inficēšanās ir iespējama, bet tā mēdz būt vieglā formā.[5] Epidēmisko parotītu atklāt var pēc pieauss pietūkuma.[1]
Profilakses veids — vakcinācija. Lielākajā daļā pasaules attīstīto valstu šī vakcīna iekļauta valsts imunizācijas programmās, bieži vien ar vakcīnām pret masaliņām un masalām.[2] Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārā šī vakcīna ir kopš 1983. gada.[6] Nav īpašas ārstēšanas.[2] Var kontrolēt simptomus ar pretsāpju zālēm, piemēram, acetaminofēnu. Dažu komplikāciju gadījumā var būt noderīgs intravenozais imūnglobulīns.[3] Meningīta vai pankreatīta veidošanās gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija.[4][5] No epidēmiskā parotīta mirst apmēram viens no desmit tūkstošiem cilvēku.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 William Atkinson. Mumps Epidemiology and Prevention of Vaccine-Preventable Diseases (12 izd.). Public Health Foundation, May 2012. Chapter 14. lpp. ISBN 9780983263135.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 "Mumps virus vaccines.". Weekly epidemiological record 82 (7): 49–60. 16 Feb 2007. PMID 17304707.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Hviid A, Rubin S, Mühlemann K (March 2008). "Mumps". The Lancet 371 (9616): 932–44. doi:10.1016/S0140-6736(08)60419-5. PMID 18342688.
- ↑ 4,0 4,1 Gupta, RK; Best, J; MacMahon, E (14 May 2005). "Mumps and the UK epidemic 2005.". BMJ (Clinical research ed.) 330 (7500): 1132–5. doi:10.1136/bmj.330.7500.1132. PMC 557899. PMID 15891229.
- ↑ 5,0 5,1 Sen2008 SN (2008). "Mumps: a resurgent disease with protean manifestations". Med J Aust 189 (8): 456–9. PMID 18928441.
- ↑ «Epidēmiskais parotīts (cūciņas)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 12. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- NHS informācija (angliski)
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|