Eržēbeta Bātori

Eržēbeta Bātori Báthori Erzsébet Personīgā informācija Dzimusi 1560. gada 7. augustā Ņīrbātora, Ungārija Mirusi 1614. gada 21. augustā (54 gadi) Čahtice, Ungārijas karaliste (Nove Mesto pie Vāhas apriņķis, Slovākija)

Eržēbeta Bātori no Ečēdas (ungāru: Ecsedi Báthori Erzsébet; dzimusi 1560. gada 7. augustā, mirusi 1614. gada 21. augustā) bija ungāru grāfiene no ietekmīgās Bātori dzimtas. Saukta par "Asiņaino grāfieni", un ir viena no pazīstamākajām sērijveida slepkavām pasaules vēsturē. Pēc sava vīra Fērenca Nādašdi nāves, pils kalpiem un kalponēm viņai palīdzot, dažādos veidos esot nogalinājusi vairākus simtus jaunu meiteņu (precīzs skaits nav zināms, ir liecība par līdz pat 650 upuriem). Tomēr 2025. gadā viņa tika izņemta no Ginesa rekordu grāmatas, motivējot ar to, ka viņas dzīvesstāstos nav iespējams atdalīt realitāti no viņas ienaidnieku un vēlāku laikmetu izdomājumiem, un pirmā vieta tika atdota slepkavai ar 31 upuri.

Noziegumi lielākoties notikuši grāfienes rezidencēs: Čahtices (mūsdienu Slovākijā) un Šārvāras pilī. Noziegumus izmeklēja Svētā Romas impērijas ķeizara Matiasa pārstāvis Ģerģs Turzo, kurš atzina par pierādītām 80 slepkavības. Grāfienes palīgi tika sodīti ar nāvi, bet pati Eržēbeta tika ieslodzīta Čahtices pilī, kur pēc četriem gadiem mira.

Dzīvesgājums

Eržēbeta Bātori piedzima augstdzimušā aristokrātu ģimenē, kas bija cieši saistīta ar Ungārijas un Transilvānijas politisko eliti. Viņa saņēma sava laikmeta augstmaņu sievietei neparasti labu izglītību un prata vairākas valodas, tostarp ungāru, latīņu un vācu valodu.

1575. gadā Eržēbeta apprecējās ar ungāru muižnieku un karavadoni Ferencu Nādašdi, kurš bija pazīstams ar dalību karos pret Osmaņu impēriju. Laulības laikā viņa lielākoties pārvaldīja ģimenes īpašumus, jo vīrs bieži atradās karagājienos. Pārim piedzima vairāki bērni.

Pēc Ferenca Nādašdi nāves 1604. gadā sāka izplatīties baumas par vardarbību Eržēbetas īpašumos. Tika apgalvots, ka viņa spīdzinājusi un nogalinājusi jaunas meitenes, galvenokārt kalpones no zemākajām sociālajām kārtām. 1610. gadā Ungārijas palatīns Ģerģs Tūrzo uzsāka oficiālu izmeklēšanu. Izmeklēšanas laikā tika savāktas daudzas liecības, galvenokārt netiešas un balstītas uz baumām vai citu personu stāstiem. Tieši, nepārprotami pierādījumi nav saglabājušies, un Eržēbeta Bātori pati nekad netika tiesāta atklātā tiesā. Vairāki viņas kalpi tika notiesāti un sodīti ar nāvi.

1611. gadā Eržēbeta Bātori tika ievietota mājas arestā savā pilī Čahticē, kur viņa pavadīja atlikušos dzīves gadus izolācijā. Viņa nomira 1614. gadā 54 gadu vecumā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eržēbeta Bātori.
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)