Ernests Frīdrihs Okels
| ||||||||||
Ernests Frīdrihs Okels (vācu: Ernst Friedrich Ockel, 1742–1816) bija vācu luterāņu mācītājs. Kurzemes superintendents (1786-1840), Latviešu literārās biedrības goda loceklis (1829).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1742. gada 16. novembrī Mengeringhauzenē (tagad Badarolzenes daļa) teologa Johana Gotfrīda Okela ģimenē. Studēja Halles universitātē, no 1762. gada strādāja par pedagogu.
1768. gadā pārcēlās uz dzīvi Kurzemes un Zemgales hercogistē, bija mājskolotājs Kroņvircavas muižā. 1773. gadā iecelts par Neretas draudzes mācītāju, vēlāk Sātu draudzes mācītājs (1776-1786), līdztekus Kandavas diecēzes prāvests un konsistorijas loceklis (no 1780).
1786. gadā ievēlēts par Kurzemes superinrintendentu, organizēja Augšzemes baznīcu vizitāciju. 1792. gadā ieguva teoloģijas doktora grādu (Dr. theol.) no Greifsvaldes Universitātes.[1]
Miris 1816. gada 22. martā.
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ueber Geist und Wahrheit der Religion Jesu (1785);
- Palingenesie oder Uebereinstimmung der Vernunft und hlg. Schrift in der Lehre von der Unsterblichkeit, der Auferstehung und dem künftigen Lebenszustande (1795);
- Anleitung zur Weisheit, Tugend und Glückseligkeit für die Jugend (1813)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|