Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti (vācu: Superintendenten der Herzogtümer Curland und Semigallen) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji. Kopš 1636. gada, kad abu hercogistu teritorija tika iedalīta septiņos prāvesta iecirkņos, Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents bija arī Jelgavas iecirkņa prāvests. 1575.-1642. un 1721.-1833. gadā Piltenes apgabalā bija savi Piltenes superintendenti, kurus pēc Piltenes apgabala pievienošanas Kurzemes hercogistei kādu laiku dēvēja par Piltenes senioriem (1642-1721).[1]
Pēc Kurzemes guberņas izveidošanas šī amata pildītājus kopš 1833. gada sauca par Kurzemes ģenerālsuperintendentiem, kas bija arī Kurzemes konsistorijas viceprezidenti. Pēc Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) dibināšanas 1922. gadā Kurzemes superintendenta funkcijas pārņēma LELB arhibīskaps.
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Stefans Bīlavs (Bülau), Livonijas ordeņa iecelts superintendents (pirms 1562)[2]
- Aleksandrs Einhorns (Einhorn, 1570—1575), hercoga Gotharda galma mācītājs
- Pauls Oderborns (Oderborn)
- Heinrihs Maners (Maner)
- Pauls Einhorns (Einhorn, 1636—1655)
- Nikolajs Franke (Francke)
- Daniels Hastšteins (Haststein)
- Heinrihs Ādolfijs (Adolphi, 1661–1686)
- Gerhards Remlings (Remmling, 1691–1695)
- Johans Ādolfs Hollenhāgens (Hollenhagen, 1696–1710)
- Aleksandrs Grēvens (Gräven, 1717–1746)
- Joahims Baumanis (Baumann, 1747–1759)
- Kristiāns Hūns (Huhn, 1760–1784)
Kurzemes superintendenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ernests Frīdrihs Okels (1786–1816)
- Johans Georgs Lēberehts Rihters (1824-1833)
Kurzemes ģenerālsuperintendenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Johans Georgs Lēberehts Rihters (1833-1840)
- Kārlis Ludvigs Vilperts (1842–1861)
- Teodors Emīls Lambergs (1862–1887)
- Roberts Bethers (1888–1897)
- Oto Panks (1898–1907)
- Aleksandrs Hanss Bernevics (1908–1918)[3][4]
Piltenes superintendenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Johans Šteins iecelts hercoga Magnusa laikā (no 1575)
- Gothards Grēviuss (Graevius, no 1589), Piltenes mācītājs
- Ģederts Arends (Arends, no 1602), Embūtes mācītājs
- Bernhards Harders (Harder, no 1617), Aizputes un Cīravas mācītājs
- Joahims Kīns (Kühn, no 1721), Piltenes mācītājs
- Dītrihs Kristiāns Velfers (Wölfer, no 1735), Valtaiķu mācītājs
- Dāvids Šeinfogels (Scheunevogel, v. Scheinvogel, 1760—1795), Aizputes mācītājs
- Frīdrihs Gustavs Mačevskis (Maczewski, 1803–1813)
- Johans Georgs Bitners (Büttner, 1814—1816)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Karl Ludwig Tetsch. Curländische Kirchengeschichte, 2. sējums. Kēnigsberga: 1768.
- ↑ Karl Ludwig Tetsch. Curländische Kirchengeschichte, 1. sējums 205 lpp.
- ↑ [1] Arhivēts 2020. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē. Roberts Feldmanis. Latvijas Baznīcas vēsture Latviešu tautas garīgās augšupejas ceļš XIX gadsimtā. 1993. gada 17.marta lekcija
- ↑ BBLD